Varētu vērtēt melnā leoparda lietā sodītā profesora Ilgaža atbilstību pedagoga amatam

Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) varētu vērtēt par cietsirdīgu izturēšanos pret melno leopardu sodītā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) asociētā profesora Agra Ilgaža atbilstību pedagoga amatam, izriet no augstskolas sniegtā komentāra.

LLU pārstāve Lana Janmere skaidroja, ka LLU darbība tiek organizēta atbilstoši normatīvajiem aktiem, un Izglītības likuma 50.panta pirmajā daļā noteikts, ka par pedagogu nedrīkst strādāt persona, kas sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

"Ja persona tiek iekļauta Sodu reģistrā, tad LLU kā darba devējs rīkojas atbilstoši kārtībai, kāda noteikta Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā tiek izvērtēta personas atbilstība pedagoga amatam". Tā ir standarta procedūra, kas attiecas uz jebkuru izglītības iestādi," informēja Janmere.

Minētie noteikumi tostarp nosaka, ka izglītības iestādes vadītājs ne retāk kā reizi gadā izglītības informācijas sistēmā aktualizē informāciju par izglītības iestādē nodarbināto pedagogu sodāmību un pieprasa izziņu no Sodu reģistra, ja izglītības informācijas sistēmā par attiecīgo personu ir Sodu reģistra norāde. Savukārt lēmumu par atļaujas anulēšanu pedagogam pieņem IKVD izveidota komisija.

"Kopumā universitāte kategoriski nosoda cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un jebkādas nelikumīgas darbības, kas tiek veiktas ar tiem," piebilda Janmere.

Vienlaikus Janmere norādīja, ka par konkrēto medijos izskanējušo gadījumu universitāte nav tiesīga veikt izvērtēšanu, to jau ir izdarījusi tiesa, līdz ar to šis jautājums nav LLU kompetencē. Nekādu citu personas datus saturošu informāciju LLU nesniegs, taču norāda, ka pašlaik augstskolas rīkojas atbilstoši tam, kā to nosaka normatīvie akti.

Saņemot tiesas spriedumu, Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB) plāno rosināt prakses sertifikāta anulēšanu veterinārārstam Agrim Ilgažam, kurš ir sodīts par cietsirdīgu izturēšanos pret melno leopardu, aģentūru LETA informēja LVB valdes priekšsēdētājs Valdis Šmēliņš.

LVB, saņemot tiesas spriedumu, sasauks ārkārtas valdes sēdi, lai lemtu par ierosinājumu Sertifikācijas komisijai anulēt Ilgažam veterinārmedicīnas prakses sertifikātu. Lēmumu plānots pieņemt atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem "Kārtība, kādā izsniedz, pagarina un anulē veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu un reģistrē sertificēto personu un veterinārmedicīniskās prakses vietu", kas nosaka, ka prakses sertifikāta anulēšana iespēja, ja ir konstatēts veterinārmedicīnas jomu regulējošo normatīvo aktu prasību pārkāpums, ar ko nodarīts kaitējums dzīvnieku veselībai vai apkārtējai videi.

"Izsaku visdziļāko nožēlu visai sabiedrībai Latvijas veterinārārstu vārdā par bezatbildīgo, cietsirdīgo, neētisko un neprofesionālo veterinārārsta Agra Ilgaža rīcību. Veterinārārsta sūtība ir palīdzēt nevis radīt ciešanas dzīvniekam," uzsvēra Šmēliņš.

LVB norāda, ka tā nosoda šādu rīcību un nekādā veidā neatbalsta un neatbalstīs jebkādus normatīvo aktu pārkāpumus no sertificētu veterinārārstu puses.

Jau ziņots, ka par cietsirdīgu izturēšanos pret melno leopardu tiesa trīs personām piemērojusi desmitos tūkstošos eiro mērāmus naudas sodus un piespiedu darbu. Personas tika apsūdzētas par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku un apdraudēto savvaļas dzīvnieku tirdzniecības noteikumu pārkāpšanu, aģentūru LETA informēja prokuratūra. Prokurors ar apsūdzētajiem vienojies par vainas atzīšanu un sodiem, kurus pēc tam apstiprinājusi tiesa.

Aģentūrai LETA zināms, ka lietā notiesāti Dace Punka, Ilgažs un Viktors Gerliņš.

Portāls "Pietiek.com" savulaik vēstīja, ka Punka ir sadzīves tehnikas tirgotāja "PTA" īpašnieka Andreja Punkas sieva, un tieši viņai esot piederējis "Skanstes virsotnēs" izņemtais leopards.

Par Ilgažu tīmeklī atrodama informācija, ka viņš ir augstas kvalifikācijas vetārsts, kurš darbojas arī LLU Veterinārmedicīnas fakultātē un klīnikā. Viņa darbības virzieni esot stomatoloģija, ķirurģija un ortopēdija.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka Gerliņš savukārt darbojas biedrībā "Elitāru kaķu klubs Imperiāls", savukārt agrāk viņš masu medijos pieminēts kā reto kaķu kluba "Wild Africa" īpašnieks.

Kā norādīts apsūdzībā, divi no apsūdzētajiem vienojās par leoparda iegādi par 15 000 eiro. Apsūdzētie pārkāpuši Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikto, ka aizliegts iegādāties, turēt nebrīvē, atsavināt vai turēt pārdošanai vai apmaiņai un piedāvāt tirdzniecībā plēsēju kārtas savvaļas sugas dzīvniekus.

Pēc darījuma apsūdzētie noskaidrojuši, ka pastāv iespējamība veikt leoparda nagu amputāciju, kas padarītu dzīvnieku mazāk bīstamu apkārt esošajiem.

Viena no apsūdzētajām personām, būdama leoparda īpašniece un atbildīga par dzīvnieka labturību, nolēma veikt nagu amputāciju leopardam, tādēļ aicināja otru apsūdzēto atrast kādu cilvēku, kas šo procedūru varētu veikt.

Tika uzrunāta apsūdzētajam pazīstama persona, kas ir trešā apsūdzētā persona šajā kriminālprocesā, un lūgts viņam uzņemties veikt nagu amputāciju leopardam, kam viņš arī piekrita.

Saskaņā ar likumu dzīvnieka pakļaušana izskatu pārveidojošām vai citām neārstnieciskām procedūrām, ja to nepieciešamību nav noteicis un tās nav veicis praktizējošs veterinārārsts, ir uzskatāma par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku.

Leopardam amputējot nagus, tiek ietekmēta gan tā veselība, gan labturība, gan aizsardzība, tostarp dzīvnieks vairs nevar pilnībā izpaust savu dabisko uzvedību, tam dabiski piemītošās aizsargreakcijas, īstenot atbilstošu satveršanas funkciju.

Ar apsūdzētajiem tika noslēgta vienošanās par vainas atzīšanu un sodu un lieta nodota Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesai.

2020.gada 23.decembrī tiesa noslēgto vienošanos apstiprināja un vienai apsūdzētajai personai piemēroja 34 400 eiro sodu, otram apsūdzētajam piemērots piespiedu darbs uz 420 stundām ar probācijas uzraudzību uz vienu gadu, savukārt trešajai apsūdzētajai personai - 20 210 eiro sods.

Pirmstiesas kriminālprocesa laikā leopards bija nodots Rīgas Zooloģiskajam dārzam.