Vakardiena apliecināja Rīgas pašvaldības nevēlēšanos un nespēju izlikt no dzīvokļa kaut vienu rekordistu – jau desmit gadus komunālos rēķinus nemaksājošo Vladimiru Bogdanovu.
Tagad ikvienam rīdziniekam ir ko padomāt, saņemot komunālos rēķinus. Kāpēc viņiem būtu jāuztur gan pilsētas komunālā saimniecība V. Bogdanova vietā, gan pašvaldības un piedevām arī valsts amatpersonas, kas daudzus gadus demonstrē absolūtu nespēju un nevēlēšanos pildīt savus pienākumus? Iepriekšējā publikācijā par V. Bogdanova gadījumu 2. septembrī Neatkarīgā sprieda, ka lielākie grēkāži šajā ziņā varētu būt pašvaldības SIA Pļavnieku nami ar savu valdes priekšsēdētāju Normundu Čirkstu priekšgalā un tiesu izpildītājs Sandis Tomsons. Tagad šie vārdi jāņem atpakaļ, jo V. Bogdanovu glābt atsteidzās un pašu tiesu izpildītāju līdz ar pašvaldības policistiem no V. Bogdanova (?! – ja tā var teikt par spīti sešus gadus spēkā esošam Augstākās tiesas spriedumam par V. Bogdanova izlikšanu) dzīvokļa izlika Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova palīgs Pāvels Tomiļins. Visticamāk, ka arī iepriekš N. Čirksts neko nedarīja V. Bogdanova izlikšanas lietā tādēļ, lai lieku reizi neapgrūtinātu N. Ušakova priekštečus – tēvzemiskos nacionālistus Jāni Birku un Aivaru Aksenoku (nupat figurēja attiecīgajā Saeimas deputātu kandidātu sarakstā).
AT spriedums par V. Bogdanova izlikšanu no Rīgas domei piederoša četristabu dzīvokļa ir spēkā kopš 2004. gada 22. septembra. Pirms tam Latvijas tiesu instancēm vajadzēja vēl četrus gadus, lai pilnīgi un nepārsūdzami noraidītu V. Bogdanova prasību apmaksāt komunālos rēķinus pēc tāda cenrāža, kāds bija spēkā 1994. gadā, kad viņš noslēdza līgumu ar namu pārvaldi Dārzciems. Laika gaitā tā iekļāvās SIA Pļavnieku nami un – galvenais – mainīja pakalpojumu cenrādi atbilstoši valsts un pašvaldību iestāžu lēmumiem par pakalpojumu cenu palielināšanu. V. Bogdanovs tad paziņoja, ka viņam neesot nekādas daļas gar šādiem lēmumiem, jo viņš taču nav slēdzis līgumus ne ar Ministru kabinetu, ne Rīgas domi un nekādā ziņā ne ar Pļavnieku namiem. Viņa atklāsmes tika detalizēti un jūsmīgi aprakstītas Latvijas krievu presē, kur viņš figurēja ar apzīmējumu izvestnij pravozašķitņik (pazīstamais tiesību sargātājs).
Pēdējais slavas raksts V. Bogdanovam parādījās avīzē Vesķi 14. oktobrī un apgalvo, ka V. Bogdanovs spētu visus savus parādus nomaksāt "pēc saprotama pamatojuma" (posļe vņjatnogo obosnovaņija), kāpēc komunālie rēķini tagad ir augstāki nekā 1994. gadā. V. Bogdanovs, lūk, to nesaprot, un tas ir pietiekams pamats rēķinu nemaksāšanai.
Krievu presē ir iepriekš pieminēti arī V. Bogdanova sekotāji (pārsvarā sekotājas), kuru liktenis nezin kāpēc izrādījies citāds nekā V. Bogdanovam. Proti, daži nemaksātāji no dzīvokļiem tomēr izlikti, par spīti tam, ka arī V. Bogdanovs devies fiziski traucēt viņu izlikšanu. Kādā reizē policisti viņam uzlikuši rokudzelžus citā dzīvoklī, bet līdz viņējam nonāca tikai vakar. V. Bogdanovs caur presi biedēja amatpersonas gan ar badastreiku, gan ar sūdzēšanos Eiropas Savienības instancēs. Tomēr izšķirošie laikam gan ir fiziskas vardarbības draudi.
Arī vakar V. Bogdanova četristabu dzīvoklis bija bāztin piebāzts ar viņa demonstratīvi nervoziem piekritējiem, uz kuru fona divi pašvaldības policisti kļuva nožēlojami sīka vienība. Reāla V. Bogdanova un visas šīs kompānijas izlikšana prasītu sapulcināt pusi Rīgas pašvaldības policijas un varbūt arī Valsts policiju ar speclīdzekļiem. V. Bogdanova kompānija bija labi sagatavojusies visvisādiem pavērsieniem, tajā skaitā apgādājusies ar kārtējo zīdaini dzīvoklī. Tas deva ieganstu kopš paša sākuma brēkt, lai tiesu izpildītājs vispār never vaļā dzīvokļa durvis, – būs caurvējš, bērniņš saaukstēsies utt. Pats V. Bogdanovs vadīja šīs operācijas no gultas, jo esot ļoti slims. Ar tādiem mākslinieciski iespaidīgiem priekšnesumiem pietika, lai V. Bogdanovs paliktu dzīvoklī nenoteiktu laiku. P. Tomiļins stāstīja, ka runājot ar viņu "cilvēcīgi" jau pāris mēnešus un cerot turpmāko divu trīs mēnešu laikā izlūgties V. Bogdanova labvēlību – piekrišanu pārcelties no četristabu dzīvokļa uz divistabu dzīvokli.
