Uzturēt kriminālapsūdzību privātā kārtā no nākamā gada vairs nevarēs. Šīs tiesības pilnībā tiks nodotas valsts pārstāvju rokās, paredz grozījumi Kriminālprocesa likumā. Pēc likuma devēju domām, izmaiņas veicinās pilnvērtīgu tiesisko aizsardzību, tomēr eksperti norāda, ka grozījumi tikai pagarinās rindas uz pirmstiesas izmeklēšanu.
Saeimas Juridiskā komisija uzsver, ka kriminālprocess, kurā apsūdzību uztur pats cietušais, sevi nav attaisnojis. Tieši pretēji – praksē tas rada daudz problēmu un nostāda apsūdzības uzturētāju nevienlīdzīgā situācijā. Privātās apsūdzības procesu saskaņā ar spēkā esošo likumu izmanto gadījumos, kad celta neslava, kā arī nodarīts tīšs viegls miesas bojājums (izņemot ar vardarbību ģimenē saistītos gadījumos). Praksē tas radījis vairākas problēmas, tostarp saistībā ar miesas bojājumu nodarīšanu, jo bieži nav iespējams nošķirt, vai pārkāpums traktējams kā vardarbība ģimenē. Nereti par vardarbību ģimenē publiskās apsūdzības process tiek atteikts, pamatojot, ka par to veicams privātās apsūdzības process.
Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska izmaiņas likumā vērtē atzinīgi. "Manā praksē pēdējo desmit gadu laikā neatceros nevienu šādu lietu. Pieļauju, ka šim likumam vairs ir tikai deklaratīvs raksturs. Problēma ir tā, ka persona, kura jūtas apdraudēta, bez valsts varas starpniecības nevar savākt pierādījumus un informāciju, kas nepieciešama sūdzības iesniegšanai," saka G. Kaminska. Pēc viņas domām, iedzīvotājus likuma maiņa ietekmēs pozitīvi. Advokāte gan piebilst – neraugoties uz faktu, ka kriminālprocess nākotnē būs tikai publisks, iesniegumus no privātpersonām par viņiem nodarītajiem kaitējumiem vajadzētu izskatīt arī turpmāk.
Pretēji G. Kaminskai un Juridiskās komisijas pārstāvjiem zvērināts advokāts Juris Grīnvalds bažījas, ka grozījumi likumā varētu traucēt pilsoņa interesēm. "Ir ļoti labi zināms, ka pirmstiesas izmeklēšanas process nereti ir kļūdains, un neredzu, kā šādā situācijā varēs aizsargāt cietušo. Nav taisnība, ka cilvēks nevar dabūt informāciju, kas nepieciešama lietai – tam taču ir domāts advokāts!" uzsver J. Grīnvalds. Viņš norāda, ka izmaiņas likumā radīs kaitējumu arī valstiskā līmenī. Proti, izmeklēšanas iestādes ir pārslogotas, un rindās jāstāv gadiem, gluži kā tiesās, norāda speciālists. "Kāpēc par minētajiem nodarījumiem kriminālprocesu atļāva virzīt kā privātu apsūdzību? Tāpēc, ka nodarījumā nesaskatīja smagas sekas un sabiedrisko bīstamību! Privātās apsūdzības ievirzi var regulēt, bet, ja izmeklēšanu nodod valsts rokās, tad uz visiem jautājumiem tiek sniegta viena atbilde – notiek izmeklēšana, un punkts," problēmu akcentē J. Grīnvalds.
Saskaņā ar grozījumiem no 2011. gada 1. janvāra privātās apsūdzības process vairs netiks īstenots un cietušās personas savas intereses varēs aizstāvēt publiskās apsūdzības ceļā. Lai sāktu kriminālprocesu, būs nepieciešams cietušās personas pieteikums.