Rīgas apgabaltiesa nākamajā nedēļā pasludinās spriedumu pirms vairāk nekā pieciem gadiem aizsāktajā "Bankas Baltija" (BB) likvidatora "BDO" strīdā ar Latvijas valsti Latvijas Bankas (LB) un Finanšu ministrijas (FM) personā par 238 miljonu latu zaudējumu piedziņu.
Rīgas apgabaltiesa 2005.gada maijā tiesā iesniegto prasību sāka izskatīt šā gada 22.jūnijā.
Vairākas darbadienas tiesas sēdēs tika uzklausīti gan prasītāja advokātu Viktora Tihonova un Vaira Brīzes argumenti, kuri zaudējumu piedziņu pamatoja ar valdības 1995.gada memorandu par noguldījumu garantēšanu BB, tiesību aktiem par kompensācijām noguldītājiem, kā arī LB pieļauto nepienācīgo "sistēmiski svarīgākās" bankas uzraudzību, gan valsts aizstāvja advokāta Romualda Vonsoviča pozīcija, kurš sacīja, ka valsts "nekādā veidā neatzīst prasību pilnībā, ne par vienu santīmu", kā arī atzīmēja, ka BB likvidatora prasībai ir iestājies 10 gadu noilguma termiņš.
Tiesas procesa gaitā liecības par 1995.gada notikumiem ap tolaik par sistēmiski svarīgāko nodēvēto BB sniedza bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, kādreizējais valsts kontrolieris Raitis Černajs, bijušais Ministru prezidents Māris Gailis un tā laika Latvijas Bankas vadītājs, tagadējais finanšu ministrs Einars Repše (JL).
Apgabaltiesa 28.septembrī uzklausīja prasītāja advokātu Viktora Tihonova un Vaira Brīzes, kā arī valsts interešu aizstāvja advokāta Romualda Vonsoviča izteiktās replikas, un tiesnese Līga Blūmiņa devās pieņemt spriedumu.
Spriedums tiks pasludināts atklātā tiesas sēdē otrdien, 12.oktobrī, plkst.16.
Tihonovs replikā uzsvēra, ka AS "Parex bankā" valsts ieguldījusi 800 miljonus latu, sakot, ka viņa pārstāvētā BB nav "nekāds tāds monstrs, kas visu apdraud", un prasītā summa ir pieckārt mazāka par "Parex bankā" ieguldītajiem līdzekļiem. Viņš uzsvēra, ka civilprasībā tiek lūgts maksāt tikai to, ko valsts ir garantējusi.
Advokāts norādīja, ka 1995.gadā valdības, BB un LB parakstītais memorands par noguldījumu garantēšanu BB ir normatīvs akts, kas kā tāds nav apstrīdēts Satversmes tiesā (ST), kuras kompetencē ir vērtēt šādus jautājumus.
Tāpat viņš iezīmēja vairākus iespējamos scenārijus, kādas summas par labu BB piedzenamas no atbildētājiem, izskaidroja, kā šīs summas veidojas katrā konkrētā gadījumā un eventuāli tiesas piedzenamo summu sadalījumu atkarībā no prasības apmierināšanas pamatojuma.
Advokāts atzīmēja, ka, pretēji atbildētāju viedoklim, prasības iesniegšanai nav iestājies noilgums, kā arī atzīmēja, ka valstij bija pienākums turpināt kompensāciju maksāšanu BB noguldītājiem arī pēc pirmās kreditoru kārtas prasījumu apmierināšanas.
Savukārt advokāts Brīze replikā vērsa tiesas uzmanību uz to, ka, līdzīgi kā 1995.gadā, kad pieņemts memorands, arī šobrīd šī BB lieta tiek skatīta pirms vēlēšanām, atzīmējot, ka tolaik izteiktie solījumi, kas doti normatīvā akta veidā, ir jāpilda. Viņš sacīja, ka tad, ja seko atbildētāju loģikai, kas memorandu vērtē kā publisku paziņojumu, varētu apšaubīt arī visus valdības pieņemtos memorandus.
Atbildētāju advokāts Vonsovičs replikā atgādināja prasītāju tiesas sēdē vairākkārt atkārtoto, ka nebūtu taisnīgi, ka daļa BB noguldītāju kompensācijas saņēmusi, bet daļai tās nav izmaksātas. Viņš uzsvēra: ST iepriekš atzinusi - taisnīgums neietver tikai vienas puses pilnīgu interešu apmierināšanu, bet gan nepieciešams panākt taisnīgumu gan attiecībā uz katru indivīdu, gan attiecībā uz sabiedrību kopumā.
Vonsovičs sacīja, ka nepieciešams īss apdomāšanās brīdis, lai saprastu, cik taisnīgi šodien būtu "no katra Latvijas nodokļu maksātāja, kam nebija nekādas saistības ar BB, prasīt, lai tas piedalās kompensācijas izmaksā tiem, kas pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā noguldīja savus uzkrājumus privātā komercbankā".
Advokāts arī atzīmēja, ka prasības pieteikuma papildinājumos prasītājs pamatoti norādījis tiesai, ka BB kā galvenais parādnieks ir maksātnespējīga, tādejādi, izprotot memorandu kā galvojumu, BB likvidators var uzreiz vērsties pret galvinieku, jo ir pierādīta BB faktiskā maksātnespēja.
Tiesas sēdē gan ticis norādīts, ka prasītāja statusā šajā lietā ir BB, kurai par labu esot veicama piedziņa, proti, izprotot memorandu kā galvojumu, BB ir kreditors, kuram ir tiesības prasīt galvojuma izpildi. Vonsovičs norādīja, ka saistību tiesības izbeidzas ar sakritumu, kad kreditors un parādnieks apvienojas vienā personā, tādejādi, pat pieņemot, ka memorands ir galvojums, prasības apmierināšana nav iespējama.
LETA jau ziņoja, ka BB likvidators prasību tiesā iesniedza 2005.gada maijā, bet 2007.gada 31.janvārī tiesvedība tika apturēta pēc centrālās bankas lūguma līdz brīdim, kamēr spēkā būs stājies spriedums tā saucamajā BB krimināllietā, kurā tika apsūdzēti bijušais bankas uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents, bijušais BB prezidents Tālis Freimanis un Alvis Līdums.
Spriedums BB krimināllietā, kurā Lavents un Freimanis atzīti par vainīgiem daļā viņiem inkriminēto noziegumu, stājās spēkā 2009.gada 30.aprīlī un pēc tam tiesvedība BB civillietā tika atjaunota.
Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palāta 2007.gada nogalē Laventu un Freimani atzina par vainīgiem lielākajā daļā viņiem inkriminēto noziegumu.
Abiem tika piespriesti reāli cietumsodi, taču apsūdzētajiem netika piemērota prokurora prasītā mantas konfiskācija. Bijušais SIA "Birojs L&A" direktors Alvis Līdums, kurš bija apsūdzēts par naudas piesavināšanos grupā ar Laventu, tika pilnībā attaisnots.
Laventam AT negrozīja iepriekš Rīgas apgabaltiesā piespriesto septiņu gadu un septiņu mēnešu cietumsodu. Viņam arī piemērots aizliegums piecus gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Freimanim AT cietumsodu toreiz nedaudz samazināja, piespriežot piecu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu un aizliegumu trīs gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Tiesa apmierināja divas civilprasības pret Laventu par kopumā 20 miljoniem latu. Par labu AS "Latvenergo" no Laventa tika nospriests piedzīt astoņus miljonus latu un par labu AS "Latvijas Kuģniecība" - 12 miljonus latu.