Apelācijas instances tiesa attaisno izspiešanā apsūdzēto Ogres mēru Helmani

Rīgas apgabaltiesa šodien nolēma attaisnot izspiešanā apsūdzēto Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani (VL-TB/LNNK) un tā brīža "Ogres televīzijas" īpašnieku Artūru Robežnieku.

Rīgas apgabaltiesa nolēma Ogres rajona tiesas 2017.gada 27.marta spriedumu atcelt, abas personas atzīt par nevainīgām pret tām celtajās apsūdzībās un attaisnot, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā, iesniedzot sūdzību vai protestu kasācijas kārtībā.

Pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese Brigita Būmeistere skaidroja, ka iepriekš Senāta lēmumā bija norādīts, ka prokurora tiesības apelācijas instances tiesā grozīt apsūdzību ir būtiski ierobežotas, un šādi grozījumi nedrīkst pasliktināt apsūdzēto stāvokli, tajā skaitā viņu tiesības uz aizstāvību.

"Turklāt apsūdzībā pēc Krimināllikuma 183. panta otrās daļas bija nepieciešams norādīt konkrētas apkaunojošas ziņas, jo tiesām ir jāvērtē, vai šīs ziņas, kuras plānots publicēt, ir patiesas, nepatiesas, izdomājumi," sacīja Būmeistere.

Ne grozītajā apsūdzībā, ne lietas materiālos neesot pietiekami konkrētas informācijas par to, kādas kompromitējošas ziņas bijis plānots demonstrēt "Ogres televīzijas" filmā par Ogres pašvaldības deputātu un citiem vietējās pašvaldības deputātiem, lai apsūdzētos varētu atzīt par vainīgiem viņiem inkriminētajā noziegumā.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA teica, ka prokuratūra pēc iepazīšanās ar apgabaltiesas nolēmumu lems par tālāko rīcību attiecībā uz tā iespējamu pārsūdzēšanu.

Pilns Rīgas apgabaltiesas nolēmums būs pieejams 19.novembrī.

Helmaņa advokāts Saulvedis Vārpiņš aģentūrai LETA teica, ka šis tiesas spriedums liecina par tiesu sistēmas sakārtošanos. "Arī Augstākā tiesa sākusi darboties kā siets, sakārtojot pareizu likuma piemērošanu un veidojot tiesu praksi," norādīja advokāts.

Jau vēstīts, ka pirmās instances tiesa Helmanim un Robežniekam katram piesprieda 38 000 eiro sodu par izspiešanu grupā. Rīgas apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā pirmo reizi, šo spriedumu atstāja nemainītu. Lietā tika iesniegtas kasācijas sūdzības, un Augstākā tiesa (AT) apelācijas instances spriedumu atcēla, līdz ar to lieta atkal nonāca Rīgas apgabaltiesā, kurai tā no jauna bija jāskata apelācijas kārtībā.

AT Senāts iepriekš savā spriedumā atzina, ka apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, pieļāvusi vairāku Kriminālprocesa normu pārkāpumus, kas atzīstami par būtiskiem un noveduši pie nelikumīga nolēmuma.

2009.gadā Valsts policija Helmani aizturēja saistībā ar lietu, kas ierosināta par mēģinājumu izspiest naudu, lai Ogres televīzijā netiktu demonstrēts kāds kompromitējošs sižets. Vienlaikus tika aizturēts Robežnieks.

Helmanis kopā ar Robežnieku tika apsūdzēti par līdzekļu izspiešanu no Helmaņa bērnu krusttēva, toreizējā Ogres novada domes deputāta Gunāra Kārkliņa pirms pašvaldības vēlēšanām.

Neminot apsūdzēto vārdus, prokuratūra iepriekš norādījusi, ka 2009.gada aprīļa beigās apsūdzētais, izmantojot apstākli, ka 2009.gada 6.jūnijā paredzētas pašvaldību vēlēšanas, vienojās ar otru apsūdzēto par naudas prettiesisku pieprasīšanu no kāda Ogres novada domes deputāta.

"2009.gada pavasarī apsūdzētais, atrodoties kādas kafejnīcas telpās, psihiski iedarbojoties uz cietušo, paziņoja vīrietim, ka īsi pirms pašvaldību vēlēšanām "Ogres televīzijā" plānots pārraidīt kompromitējoša satura filmu par Ogres deputātu un citiem vietējās pašvaldības deputātiem, kas viennozīmīgi varētu kaitēt cietušajam gan kā Ogres novada domes deputātam, gan kā nākošā sasaukuma deputāta kandidātam," iepriekš norādījusi prokuratūra.

Helmanis pret viņu vērsto apsūdzību nosaucis par politisko izrēķināšanos un uzskata, ka lieta pret viņu sākta, pateicoties viņa politiskajam oponentam Kārkliņam. Pēc Helmaņa teiktā, Kārkliņš vēlējies panākt detālplāna apstiprināšanu lielveikala būvniecībai, pret ko stingri iestājies Helmanis, jo konkrētajā teritorijā izveidota piemiņas vieta represētajiem.

Šovasar Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs noziedzīga nodarījuma sastāva neesamības dēļ izbeidza citu kriminālprocesu pret Helmani saistībā ar iespējamām nelikumībām darba nespējas lapas saņemšanā.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais