Ģenerālprokurors: Policija nav pievērsusi pietiekamu uzmanību naudas atmazgāšanas apkarošanai

Valsts policijas (VP) vadība līdz šodienai nav pievērsusi pietiekamu uzmanību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietu izmeklēšanai, savukārt centība šajā jomā vērojama Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbā, šodien žurnālistiem atzina ģenerālprokurors Juris Stukāns.

No prokuratūras patlaban tiek sniegts maksimālais iespējamais atbalsts un arī valdība ir piešķīrusi līdzekļus, līdz ar to pārējais atkarīgs no VP - kā šī iestāde organizēs darbu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas jomā, sacīja Stukāns.

"Vai darbs ir apmierinošs? Tas būtu apmierinoši, ja dažu mēnešu laikā varētu tikt skaidrībā un pabeigt lietas. Bet, ja paiet gadi, tad tas nav apmierinoši. Ja izmeklētājiem lietās nepieciešams saņemt atbildes no ārvalstu iestādēm, tas ir cits stāsts un tur neko nevaram ietekmēt. Kas attiecas uz izmeklēšanu tepat, uz vietas Latvijā, tad izmeklēšanai jābūt skaidrai un saprotamā laikā," norādīja ģenerālprokurors.

Par Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbu Stukāns tik kritisks nebija. "Viņi ļoti cenšas un apmēram oktobra sākumā blakus šai policijas pārvaldei atradīsies prokuratūra, kur diendienā savu darbu veiks abu iestāžu speciālisti, vērtējot un virzot krimināllietas," norādīja Stukāns.

Vaicāts, vai viņu apmierina tiesas spriedumi naudas atmazgāšanas lietās, Stukāns kā bijušais tiesnesis atbildēja, ka tiesas process viennozīmīga ir tiesnešu atbildība. Stukāns pats, skatot krimināllietas, nevienu prāvu neesot apzināti vilcinājis.

Stukāns šodien pauda cerību, ka beidzot izkustēsies naudas atmazgāšanas lietas un tuvākajā laikā šādas kategorijas lietas parādīsies tiesās.

Ģenerālprokurors arī minēja, ka saskaņā ar viņa uzstādījumu līdz gada beigām jābūt skaidrībai, kādas procesuālas darbības vēl nepieciešamas kriminālprocesā, kurā šogad janvārī notika procesuālās darbības likvidējamajā "ABLV Bank". Tas nepieciešams, lai lietu varētu virzīt uz tiesu. Šis kriminālprocess sākts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ne mazāk kā 50 miljonu eiro apmērā.

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa žurnālistiem skaidroja, ka ikdienā lielākā daļa FID savākto un tiesībsargājošajām iestādēm nodoto materiālu pārtop ierosinātos kriminālprocesos. Šīs lietas gan radot vairākas Latvijā likvidējamas bankas, kurām jāapstrādā savu noguldītāju prasījumi.

"Esam spiesti strādāt ar ārvalstu finanšu plūsmām. Finanses, iespējams, nozagtas kaut kur austrumos un, izmantojot Latvijas finanšu sektoru, nogulsnējušās Latvijā," piebilda Znotiņa.

Jau ziņots, ka ģenerālprokurors Stukāns ar FID priekšnieci Znotiņu šodien parakstīja vadlīnijas "Finanšu izlūkošanas dienesta sadarbība ar operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm un prokuratūru" un "Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas prioritātes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā."

Tāpat Stukāns šodien paziņoja, ka prokuratūra veidos speciālu prokuroru grupu, kura darbosies noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas jomā.

Prokuroru grupa nodarbosies ar šādas kategorijas lietu koordinēšanu, lai varētu sniegt attiecīgu metodisku atbalstu tiesībsargājošajām iestādēm un citiem prokuroriem.

Stukāns arī uzsvēra, ka prokuratūrai un tiesībsargājošajām iestādēm noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana ir prioritāte.