Latvijas mākslas zinātniece, galerijas īpašniece un Latvijas Mākslas un antikvāro priekšmetu ekspertu asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Veiherte tiek turēta aizdomās par krāpšanu, viltojot ekspertu atzinumus, kas apliecina mākslas darbu autentiskumu, informē "Latvijas Avīze".
Latvijas ekspertu atzīts 19.gadsimta mākslinieka Kārļa Hūna oriģināldarbs ''Čigāniete ar bērnu", iespējams, ir viltojums. Glezna pārdota par 520 000 ASV dolāru (aptuveni 270 000 latu).
Tāda pati glezna ar tādu pašu sižetu un tādiem pašiem gleznas izmēriem vēl 2006.gada pavasarī bija nopērkama Parīzē ''Massol'' izsolē - tikai tur kā gleznas autors bija norādīts kāds maz zināms vācu autors, Hūna laikabiedrs Karls Ādolfs Gugels (1820 - 1885), un tā bija nopērkama par nieka 5000 eiro (3500 latu).
Pagaidām Hūna gleznas lietā aizdomās turamā ir vienīgi Veiherte, vēl pieci ekspertu asociācijas pārstāvji policijā nopratināti, - viņiem sliktākajā gadījumā draud kriminālatbildība par krāpšanu organizētā grupā.
2006.gada rudenī Vācijas (bijušais Krievijas) pilsonis Aleksandrs Beļilovskis pircējiem no Krievijas piedāvājis iegādāties kādu gleznu kā 19.gadsimta pazīstamā latviešu izcelsmes Krievijas gleznotāja Kārļa Hūna (1831 - 1877) iepriekš nezināmu darbu ''Čigāniete ar bērnu''. Glezna viņam esot piederējusi kopīgi ar Veiherti. Darījuma cena - 520 000 ASV dolāru (aptuveni 270 000 latu).
Vēl 2006.gada pavasarī tāda pati glezna ar tādu pašu sižetu esot bijusi nopērkama Parīzē ''Massol'' izsolē, tikai tur kā gleznas autors bija norādīts kmaz zināms vācu autors, Hūna laikabiedrs Karls Ādolfs Gugels (1820 - 1885), un tā bija nopērkama par nieka 5000 eiro (3500 latu).
Tobrīd gleznas nosaukums vēl bija ''Itāliete ar bērnu'', un gleznas labajā apakšmalā bija Gugela paraksts. Pēc dažiem mēnešiem tādi pati glezna, bet jau ar vecmeistara Hūna parakstu gleznas kreisajā apakšmalā nokļuva Beļilovska īpašumā.
Par Hūna gleznu ieinteresējusies kādas Maskavas galerijas īpašniece. Gleznai jau bija sagatavots Latvijas Mākslas un antikvāro priekšmetu ekspertu asociācijas atzinums, ka glezna ir autentiska un ka tas esot iepriekš nezināms Hūna darbs.
''Pašu gleznu mēs apskatījām Ivonnas Veihertes galerijā, un tā klientam patika. Palūdzu Latvijas Mākslas un antikvāro priekšmetu ekspertu asociācijas atzinumu, un tajā bija teikts, ka gleznai veikta pilna tehniski tehnoloģiskā un mākslinieciskā pārbaude, tostarp izpēte ar mikroskopu un ultravioletajiem stariem. Arī paraksts esot autentisks. Ekspertu atzinums mani un klientu pārliecināja,'' stāsta sieviete, vienlaikus piebilstot, ka tik dārgām gleznām parasti nosakot atkārtotu ekspertīzi.
Sievietei savādi licies, ka viena no ekspertēm bijusi arī Veiherte, kura turklāt ir Latvijas Mākslas un antikvāro priekšmetu ekspertu asociācijas valdes priekšsēdētāja un pati vērtējusi autentiskumu savai dārgajai gleznai, ko gatavojusies pārdot. Tomēr darījums noticis.
''Sākumā piedāvājām veikt mākslas darba ekspertīzi Maskavā, un, ja arī tur viss būs kārtībā, esam gatavi norēķināties. Tā ir ierasta prakse, ka dārgiem mākslas darbiem veic vairākas ekspertīzes dažādās vietās. Pārdevēji pret papildu ekspertīzi neiebilda, tomēr uzstāja, lai norēķināmies uzreiz. Ja kas nebūs tā, mēs naudu dabūšot atpakaļ,'' stāsta Maskavas galerijas īpašniece.
Pēc naudas nodošanas gleznu izveda no Latvijas uz Krieviju. Paralēlas ekspertīzes tika veiktas Tretjakova galerijā (tur glabājas ekspertīzei salīdzināšanai vairāki Hūna oriģināldarbi), pie mākslas zinātnieka Vladimira Petrova, kurš uzrakstījis monogrāfju par Hūnu, laboratorijā ''Art Consulting'', Krievijas Valsts restaurācijas zinātniskās pētniecības institūtā. Visas šīs iestādes atzinušas, ka glezna tiešām radīta 19.gadsimta otrajā pusē, tomēr autora paraksts ir viltots.
Latvijā ir tikai viena iestāde, kas var dot oficiālu atzinumu par mākslas darba autentiskumu, un tā ir jau minētā Latvijas Mākslas un antikvāro priekšmetu ekspertu asociācija, kuras valdes priekšsēdētāja ir Veiherte.
Šī asociācija pirms gleznas pārdošanas konstatējusi - ''izpētes rezultāti norāda, ka paraksts veidots tūlīt pēc darba pabeigšanas uz darba virsmas bez lakas starpslāņa''. Eksperti atzina, ka glezna ''Čigāniete ar bērnu'' ir ''Kārļa Hūna oriģināldarbs, radīts 1871.gadā''.
Taču Tretjakova galerija atzinusi, ka autora paraksts veidots pēc gleznas tapšanas. ''Hūna gleznas ''Čigāniete ar bērnu'' autorība tiek noliegta. Glezna pieder kādam profesionālam nezināmam 19.gadsimta gleznotājam, iespējams, no Hūna aprindām,'' atzīst Tretjakova galerija, kas ekspertīzē salīdzināja gleznu ar tās ekspozīcijā esošo Hūna oriģināldarbu ''Bērtuļa nakts aina''.
Krievijas Valsts restaurācijas zinātniskās pētniecības institūta eksperti atzinuši, ka ''paraksts gleznas apakšpusē nevar tikt uzskatīts par autentisku un tas attiecas uz laiku, kad glezna restaurēta''. Institūta eksperti atzinuši, ka paraksts varētu būt uzlikts 20.gadsimta otrajā pusē - tas ir, apmēram 100 gadus pēc Hūna nāves.
Arī laboratorija ''Art Consulting'' atzīst, ka gleznā ''identificētie materiāli atbilst gleznas vecumam, kas ir vairāk nekā simt gadi'', tomēr konstatē, ka paraksts uzlikts vēlāk.
Hūna daiļrades pazinējs, Krievijā atzīts glezniecības vecmeistaru pazinējs Vladimirs Petrovs atzinis, ka "šis darbs attiecas uz daudzajām falsifikācijām, kuru mērķis ir kvalitatīvu ārzemju mākslinieku darbu izmantošana par ''izejvielu'', lai atrastu ''krievu'' mākslinieku darbus, kam antikvāra tirgū ir daudz lielāka vērtība".
Tieši Petrovs internetā atrada šo it kā Hūna gleznu, ko ''Massol'' izsoļu nams iepriekš piedāvāja par 5000 eiro kā Gugela ''Itāliete ar bērnu''.
Atzinumu par to ka paraksts ir viltots, deva arī ekspertīze, ko nozīmēja tiesa Beļilovska lietā Krievijā.
Veiherte no komentāriem šajā lietā atteikusies. Viņas advokāts Aloizs Vaznis sacīja, - kamēr nav saņemta glezna no Maskavas un nav veikta atkārtota salīdzinošā ekspertīze, secinājumus izdarīt pāragri. ''Ja vajadzēs, nozīmēsim jaunas ekspertīzes, uzdosim ekspertiem savus jautājumus, tad arī izdarīsim secinājumus,'' saka advokāts.
Latvijā Hūna gleznas ekspertīzi veikuši Mākslas un antikvāro priekšmetu asociācijas komisija šādā sastāvā: asociācijas prezidents, Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures nodaļas vadītājs Eduards Kļaviņš, Mākslas akadēmijas restaurācijas nodaļas vadītājs Andris Začests, stājglezniecības restauratores Inese Sakne un Dzintra Temerova. Savu īpašumu pirms pārdošanas vērtēja arī šīs asociācijas valdes priekšsēdētāja Veiherte.
Lai arī atzinums parakstīts kolektīvi, teorētiski ekspertīzes ķīmisko daļu, kas attiecas arī uz autora paraksta izpēti, veica divas restauratores - Sakne un Temerova.