"Signet Bank" piemērots 906 600 eiro sods par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanā

© Pixabay

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 14.jūlijā pieņēma lēmumu piemērot Signet Bank AS soda naudu 906 610 eiro apmērā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) normatīvo aktu prasību pārkāpumiem. Bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi, tostarp bankai jāiesniedz FKTK pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai un jāveic neatkarīgs izvērtējums par bankas iekšējās kontroles sistēmas atbilstību un efektivitāti NILLTPFN jomā.

FKTK veica Signet Bank AS klātienes pārbaudi NILLTPFN jomā un klātienes mērķa pārbaudi, kuras laikā vērtēja, kā banka ievēro NILLTPFN normatīvo aktu prasību izpildi, sākot sadarbību ar atsevišķiem klientiem un veicot šo klientu izpēti un darījumu uzraudzību.

Pārbaudēs FKTK konstatēja pārkāpumus un trūkumus, kas saistīti ar nepietiekami efektīvu bankas iekšējās kontroles sistēmu, klientu bāzes riskiem un risku pārvaldību.

FKTK konstatēja, ka banka:

• nav veikusi pietiekamas darbības, lai pārliecinātos, vai klienta, kuram bija jāveic padziļinātā izpēte, norādītais patiesais labuma guvējs tiešām ir klienta patiesais labuma guvējs;

• nav pārliecinājusies par finanšu līdzekļu izcelsmi klientu kontos, iegūstot finanšu līdzekļu izcelsmi apliecinošus dokumentus un dokumentējot secinājumus par izpētes rezultātiem;

• nav nodrošinājusi savlaicīgu un kvalitatīvu klienta izpēti, tajā skaitā klienta padziļināto izpēti, un izpētes rezultātu dokumentēšanu;

• veicot klientu darījuma attiecību uzraudzību un padziļināto izpēti, nav pievērsusi pietiekamu un īpašu uzmanību netipiski lieliem, sarežģītiem, savstarpēji saistītiem darījumiem, nav noskaidrojusi un dokumentējusi savus secinājumus par šādu savstarpēji saistītu, sarežģītu darījumu shēmu ekonomisko būtību un tiesisko mērķi;

• banka atsevišķiem klientiem nav piešķīrusi čaulas veidojuma statusu atbilstoši NILLTPFN likuma prasībām.

FKTK secina, ka NILLTPFN jomā banka nav izveidojusi savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu, kas nodrošinātu efektīvu NILLTPFN normatīvo aktu prasību izpildi un nodrošinātu bankā pastāvošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku pārvaldību.

Uzklausot bankas vadības sniegtos skaidrojumus, FKTK neradās pārliecība, ka banka pilnībā izprot pārkāpumu būtību un tiks veiktas izmaiņas tās līdzšinējā pieejā, tādējādi nodrošinot pārkāpumu novēršanu un iekšējās kontroles sistēmas pilnvērtīgu darbību. FKTK secina, ka banka pārkāpumus neatzīst un piekrīt veikt izmaiņas savos secinājumos vienīgi FKTK viedokļa dēļ. Taču FKTK sagaida, ka banka nodrošinās normatīvo aktu izpildi ne tikai formāli, bet pēc būtības, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus.

Bankai ir jāizvērtē sava iekšējās kontroles sistēma NILLTPFN jomā un jāpilnveido tās darbība un efektivitāte. Saskaņā ar FKTK lēmumu bankai noteiktā termiņā jāiesniedz FKTK pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai.

Bankai, piesaistot zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību, jāveic neatkarīgs izvērtējums par bankas iekšējās kontroles sistēmas atbilstību un efektivitāti NILLTPFN jomā.

Vienlaikus FKTK ņem vērā bankas līdz šim paveikto FKTK konstatēto trūkumu novēršanā.

Bankai piemērotais soda naudas apmērs ir 85% no maksimālā sodas naudas apmēra - 10% no bankas kopējā gada apgrozījuma. Bankai soda nauda jāiemaksā valsts budžetā mēneša laikā no administratīvā akta stāšanās spēkā.

Latvijā

Mūsdienu digitālajā laikmetā krāpnieki kļūst arvien aktīvāki un veidi, kā tie darbojas arvien "radošāki" - sākot no krāpnieciskiem telefonzvaniem līdz pat cilvēka identitātes zādzībām. Kādi šobrīd ir TOP 3 izplatītākie veidi kā iedzīvotājiem izkrāpj naudu, un kā pasargāt sevi, lai nekļūtu par vienu no upuriem, dalās Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.

Svarīgākais