Eiropas Savienībai (ES) ir nepieņemami, ka Apvienotā Karaliste selektīvi izvēlas dažus politikas virzienus un cenšas panākt, lai pēc breksita tai būtu piekļuve vienotajam tirgum, tādu nostāju pieņemtajā rezolūcijā paudis Eiropas Parlaments (EP).
Kā aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, šodien ar ievērojama vairākuma atbalstu pieņemta rezolūcija, kurā Parlaments izvērtējis ES un Apvienotās Karalistes sarunas par abu pušu jaunajām attiecībām.
EP deputāti tajā apstiprina sarunvedēju aicinājumu jūlijā sarunas ievērojami pastiprināt. Parlaments pauž nožēlu, ka laika palicis maz, bet panākt vienošanos par tālākajām ES un Lielbritānijas attiecībām joprojām traucē būtiskas viedokļu atšķirības.
Pieņemtajā rezolūcijā paustas bažas par Lielbritānijas valdības neatlaidību tikai attiecībā uz tiem jautājumiem, kas ir pašas Apvienotās Karalistes interesēs.
Rezolūcijā atkārtoti pausts pilnīgs un nelokāms Parlamenta atbalsts ES galvenajam sarunu vedējam Mišelam Barnjē, kuram politiskās pilnvaras vest sarunas ar Apvienotās Karalistes pārstāvjiem piešķīrušas ES dalībvalstis un Parlaments.
Deputāti arī aicina Lielbritāniju ievērot saistības, kas izklāstītas politiskajā deklarācijā, kuru parakstījis premjerministrs Boriss Džonsons un ratificējusi gan ES, gan Apvienotā Karaliste.
Rezolūcijā arī uzsvērts - tas, vai Parlaments dos piekrišanu jaunajam tirdzniecības nolīgumam ar Apvienoto Karalisti, ir atkarīgs no tā, vai Lielbritānijas valdība piekritīs garantēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus vides aizsardzības, darba apstākļu, valsts atbalsta un citās jomās.
Parlamenta piekrišanu ietekmēs arī tas, vai būs izdevies noslēgt apmierinošu nolīgumu zivsaimniecības jomā. Jaunas līgumattiecības ir nepieciešamas tāpēc, ka Apvienotās Karaliste ģeogrāfiski ir ļoti tuvu ES, abas puses ir cieši saistītas viena ar otru un stipri viena no otras atkarīgas.
Apvienotās Karalistes valdība līdz šim nav iesaistījusies sarunās par noteikumiem, ar kuriem tiktu garantēti godīgas konkurences nosacījumi, - teikts rezolūcijā.
Rezolūciju EP deputāti pieņēma ar 572 balsīm par, 34 pret un 34 atturoties.
Krastiņš uzsvēra, ka pašreizējais pārejas periods beidzas 2020.gada 31.decembrī. Lai jaunais tirdzniecības nolīgums un vispārējais nolīgums varētu stāties spēkā nākamā gada 1.janvārī, sarunu pusēm tas jāparaksta ne vēlāk kā oktobrī.
Pēc tam teksts jāratificē gan EP, gan Apvienotās Karalistes parlamentam un - jaukta nolīguma gadījumā - arī visu ES dalībvalstu parlamentiem.