Rīgas apgabaltiesa šodien atcēla Rīgas rajona tiesas spriedumu lietā par pensionētās prokurores Birutas Lozes slepkavību, taču arī savā jaunajā spriedumā piesprieda apsūdzētajam Edgaram Kadiķim 15 gadus ilgu cietumsodu ar divus gadus ilgu probācijas uzraudzību
Jaunajā spriedumā Kadiķis par vainīgu atzīts pēc Krimināllikuma 117.panta 9.punkta, proti, par slepkavību mantkārīgā nolūkā. Savukārt pirmās instances spriedumā viņš tika atzīts par vainīgu gan slepkavībā mantkārīgā nolūkā, gan par slepkavību, ja tā izdarīta apzinoties, ka persona atrodas bezpalīdzības stāvoklī.
Lieta bija atkal nonākusi apgabaltiesā, jo Augstākā tiesa šī gada martā pilnībā atcēla iepriekšējo apelācijas instances tiesas spriedumu. Arī šo spriedumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Kadiķis atzina savu vainu sievietes nonāvēšanā, taču nepiekrita prokuratūras sacītajam, ka tas darīts mantiskos nolūkos un ka upuris bijis bezpalīdzīgā stāvoklī. Tāpat viņš norādīja, ka neatzīst Lozes mazdēlu par cietušo, kā arī neatzīst viņa pieteikto kaitējuma kompensāciju.
2018.gada oktobra sākumā medijiem izplatītajā paziņojumā Ģenerālprokuratūra norādīja, ka apsūdzētais vīrietis, būdams persona, kuru saskaņā ar mantojuma līgumu cietusī savas nāves gadījumā ieceļ par savu mantinieku uz visu viņas atstājamo mantojumu, uzņēmās sniegt sirmgalvei saimniecisko un sociālo palīdzību līdz viņas mūža galam. Uzzinājis, ka cietusī nav apmierināta ar viņa uzņemto saistību izpildi un vēlas pārtraukt noslēgtā līguma attiecības, apsūdzētais, nolūkā panākt mantojuma līguma mantisko saistību izpildi un nepieļaut līguma atcelšanu, lai nezaudētu piešķirtās tiesības uz mantojumu, nolēma noslepkavot cietušo.
Realizējot savu noziedzīgo nodomu, apsūdzētais, apzinoties, ka cietusī atrodas bezpalīdzības stāvoklī sava vecuma nevarības dēļ, tīši ar trulu priekšmetu vairākas reizes iesita viņai pa dzīvībai svarīgām ķermeņa daļām, pēc kā turpināja žņaugt līdz iestājās cietušās nāve. Pēc tam apsūdzētais līķi apraka kāpu zonā.
Apsūdzētais vīrietis pie kriminālatbildības saukts par slepkavību pastiprinošos apstākļos, apzinoties, ka cietušais ir bezpalīdzības stāvoklī, un tā izdarīta mantkārīgos nolūkos.
Aizdomās turētais esot bijis pazīstams ar Lozi un iepriekš nav sodīts.
Jau sākotnēji izmeklējamā nozieguma viena no galvenajām versijām bija, ka slepkavība izdarīta mantkārīgā nolūkā un tā nav saistīta ar sievietes kādreizējo profesionālo darbību. Veicot vērienīgus izmeklēšanas pasākumus un pārbaudot lielu informācijas daudzumu, šī versija apstiprinājās. Noskaidrots, ka slepkavība izdarīta sievietes mājā un līķis aizvests uz Saulkrastu novadu.
Vēlāk atklājās, ka sieviete par Kadiķi jau bija sūdzējusies policijā un informējusi, ka no viņa saņēmusi nāves draudus.
Internetā pieejamā publiskā informācija par 1932.gadā dzimušās Lozes darbību prokurores amatā nav visai plaša, tomēr mediji vēstīja, ka viņas lietvedībā bija, piemēram, genocīdā apsūdzētā bijušā Valsts drošības ministrijas vecākā operatīvā pilnvarotā Iļjas Mašonkina krimināllieta. Tiesa 2006.gadā nolēma izbeigt procesu pret Mašonkinu, jo viņš atzīts par nepieskaitāmu.