Triju uzņēmēju slepkavības lietai esot vairāku gadu priekšvēsture, - 2005.gadā Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes darbinieku redzeslokā parādījās kompānija, kuras darbība bija vērsta uz PVN izkrāpšanu no valsts, - laikrakstam "Diena" apliecinājis šajā krimināllietā cietušais bijušais VID Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks Vladimirs Vaškevičs.
Kā skaidrojis Vaškevičs, kompānija krāpnieciskos darījumus esot kārtojusi eksporta aizsegā, uz Dienvidamerikas valstīm sūtot dažādas IT programmas un to nesējus. "Aizdomas radīja šo programmu neadekvāti augstā cena. Viena darījuma vērtība nereti sasniedza 500 000 latu apmēru. Pārbaudījām darījumus ar citām kompānijām un uzsākām kriminālprocesu par PVN izkrāpšanu no valsts," stāstīja bijusī VID amatpersona.
Gadu vēlāk ar neveiksmīgā eksporta kompāniju saistītās personas esot izveidojušas citu firmu - "Grupa Media", kura importēja gaļu un, izmantojot jau iepraktizētu shēmu PVN izkrāpšanā, varēja to par krietni zemāku cenu pārdot gaļas pārstrādes uzņēmumiem - Gatim Aišpuram, Aigaram Lūsim piederošiem uzņēmumiem. "Tā nebija kontrabandas gaļa, jo nāca no Eiropas. Taču ievesta tika normatīviem neatbilstoša produkcija - dažkārt tai nebija skaidras izcelsmes, citreiz trūka atbilstības sertifikāta," stāsta Vaškevičs.
Izmeklēšanas laikā Vaškevičs parakstījis lēmumu par "Grupa Media" un tās sadarbības partneru kontu arestēšanu, kā arī pieprasījis gaļas pārstrādes uzņēmumiem līdzekļus par neapmaksātām pavadzīmēm ieskaitīt valsts budžetā. Ar naudas atgūšanu neesot vilcinājušies arī "Grupa Media" vadītāji un pieprasījuši parāda naudu pārskaitīt viņiem. Ar atpakaļejošu datumu esot noslēgts fiktīvs cesijas līgums, ar ko "kreisās" gaļas ievedēji mēģinājuši apiet VID uzliktās sankcijas. Apsūdzība liecina, ka abi uzņēmēji nošauti tādēļ, ka Aišpurs aptuveni 43 000 latu un Lūsis aptuveni 195 000 latu pārskaitījuši Valsts kasē, nevis "Grupa Media" vadītāja Mārtiņa Putniņa norādītajā kontā.
Savukārt uzņēmuma "Karsholma grupa"" īpašnieks Genādijs Peredeļskis slepkavību virknē bijis pirmais posms. Apsūdzība norāda, ka viņš neoficiāli piedalījies ar saviem līdzekļiem Putniņa noziedzīgo darbību finansēšanā, un varēja ar šo informāciju šantažēt Putniņu, kā rezultātā arī viņš nošauts, raksta "Diena".
To, ka "Grupa Media" nodarbojās ar PVN izkrāpšanu, apliecinot tās valdes locekļa Ernesta Jansona notiesājošais spriedums 2008.gada 27.jūnijā. Viņam tika piespriesti pieci gadi nosacīti. Tiesa, Putniņa vaina netika pierādīta, lai arī viņš tika uzskatīts par īsto prettiesiskā biznesa kūrētāju. Šajā prāvā Jansons ir viens no svarīgākajiem lieciniekiem, taču nav zināms, cik nopietnas ir viņa liecības. Apsūdzības uzturētājs prokurors Jurijs Stepanovs no komentāriem "Dienai" atteicies.
Stepanovs apsūdzībā norāda, ka paša Vaškeviča slepkavības mēģinājums saistīts ar to, ka tieši viņš parakstījis lēmumu par aresta uzlikšanu kontiem. Atbildi uz jautājumu, kādēļ atentāts veikts citām metodēm - spridzinot, nevis šaujot, kā tas bija ar uzņēmējiem, sniedz pats Vaškevičs: "Mani nevarēja nošaut pie mājas, jo tobrīd tā tika apsargāta. Varbūt nošaut varētu, bet aiziet ne. Tas pats attiecas uz darba vietu - daudz kameru un stipra apsardze, tādēļ tika meklēta cita metode."
Tiesa, pēc slepkavības mēģinājuma iekšlietu ministre, toreiz vēl Saeimas deputāte Linda Mūrniece (JL) notikušo komentēja citādāk: "Valsts policija atklāj simtiem smagu noziegumu, bet neviens par to netiek spridzināts. Ar šādām metodēm, es zinu, parasti tiek kārtoti savstarpēji rēķini par solījumu nepildīšanu aprindās, kas pārkāpj likumu."
"Baltiem diegiem šūta" apsūdzība - tā uzskata divu apsūdzēto - Putniņa un Lietuvas pilsoņa Edgara Krogerta - advokāti Artūrs Zvejsalnieks un Igors Sandlers. "Putniņam nekad nav inkriminēts noziegums, kurš šobrīd kalpo par pamatu visai apsūdzībai. Viņš nekad nav saukts pie atbildības par PVN krāpniecības shēmu," savu pozīciju skaidroja Zvejsalnieks, kurš apsūdzību nosauca par Šerloka Holmsa cienīgu stāstu. "Protams, izlasot apsūdzību, tā liekas loģiska un likumsakarīga, taču, tikko sāk vērtēt apliecinājumus apstākļiem, kas minēti apsūdzībā, tie ir vāji un pretrunīgi," sacīja Zvejsalnieks.
Līdzīgi uzskata arī Sandlers, kurš sarunai ar "Dienu" piekrita tikai tādēļ, ka esot saskāries ar savā praksē ciniskāko aizturētā piekaušanu. "Ceļā no pēdējās tiesas sēdes uz izolatoru Krogerts tika izvests no transporta, ievests kādas ēkas pagrabā, kas, iespējams, bija Latgales priekšpilsētas tiesa, un tika policijas darbinieku piekauts," viņš stāstīja. Advokāts par šo faktu uzrakstījis vairākas sūdzības, no kurām vienu adresējis Lietuvas vēstniecībai. "Lietuvas valsts savus valsts piederīgos izdevusi tikai ar nosacījumu, ka Latvijas tiesas process notiks bez kriminālprocesa un cilvēktiesību normu pārkāpumiem," savu viedokli neslēpa Sandlers. Viņš norādīja, ka lietā ir 78 liecinieki, kuri sistemātiski maina sniegtās liecības. Pierādījumi lietā esot netieši un pretrunīgi.
Abi advokāti uzskata, ka arī Vaškeviča un uzņēmēja Peredeļska gadījumi ir ļoti attālināti no gaļas pārstrādes uzņēmēju slepkavībām.
"Peredeļska sievastēvs kādu laiku pirms uzņēmēja nāves bija cietis sprādzienā, kurā vainoja meitas vīru līdz pat uzņēmēja nāves dienai," norādīja Sandlers. Savukārt par Vaškeviču advokāts norāda: "Viņš gandrīz ik dienu paraksta vairākus lēmumus par aresta uzlikšanu kontiem. Sprādziens tika organizēts gandrīz pusgadu pēc lēmuma par "Grupa Media" kontu arestu. Pa vidu Vaškevičs parakstīja, iespējams, vairākus tūkstošus līdzvērtīgu lēmumu.
Paralēli slepkavību izmeklēšanai bija sākti vēl trīs kriminālprocesi. Vienā no tiem jau ir spēkā stājies spriedums pret iepriekš minēto Jansonu. 12.novembrī Rīgas Ziemeļu rajona tiesa skatīs lietu pret pašu Vaškeviču. Apsūdzība apgalvo, ka bijusī VID amatpersona ienākumu deklarācijā norādījusi nepatiesas ziņas par saviem ienākumiem lielā apmērā.
Laikraksts "Dienas Bizness" iepriekš informējis, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā esot iegūti dokumenti, kas liecina, ka Vaškevičs ieņēmis amatu kādā ārzonas firmā, kuras kontam piesaistīto kompānijas maksājumu karti lietojis no 2002.gada. Amatpersonas deklarācijās neesot sniegtas ziņas par deviņiem darījumiem, kas pārsniedz 20 minimālās mēneša algas.
Otrs process, kas norit vienlaikus ar uzņēmēju slepkavību izmeklēšanu, ir vēl divu bezvēsts pazudušu vīriešu meklēšana. Tie ir divi "Grupa Media" darbinieki Ģirts Petrovskis un Kristaps Klišāns, kuri bez vēsts pazuda drīz pēc tam, kad saņēma pavēsti ierasties policijā un sniegt liecības par "Grupa Media" darījumiem un Putniņa lomu tajos.
Rīt, 14. septembrī, Rīgas apgabaltiesā ar liecinieku nopratināšanu turpināsies krimināllietas izskatīšana par trīs uzņēmēju - Genādija Peredeļska, Gata Aišpura un Aigara Lūša - slepkavību, kā arī bijušā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājumu.
Uz apsūdzēto sola - uzņēmējs Mārtiņš Putniņš un divi Lietuvas pilsoņi – Edgars Krogerts un Sergejs Markevičs. No lēmuma par personas saukšanu pie kriminālatbildības izriet, ka Putniņš slepkavības organizējis, lietuvieši izpildījuši un visa trijotne smagus noziegumus izdarījusi aiz mantkārības.
Šī tiesa prāva uzskatāma par nopietnu pārbaudījumu valsts apsūdzībai, jo aizturētās personas savu vainu pilnībā noliedz un aizstāvības puse apgalvo, ka tiešu pierādījumu lietā nav. Pierādījumu bāze lielā mērā balstās uz sistemātiski mainītām liecinieku liecībām.
"Diena" atklāj, kā darbojas PVN shēmas: klasiskā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēma parasti tiek realizēta, vienai kompānijai izrakstot fiktīvu pavadzīmi par it kā sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādāto produkciju legalizējamās summas apmērā.
Tā arī tiek apmaksāta, un grāmatvedībā parādās izdevumu aile par summu, kas pirms tam bijuši kompānijas līdzekļi, par kuriem jāmaksā valstij PVN. Vēlāk otra kompānija par šo summu apmaksā fiktīvu pavadzīmi no trešās kompānijas.
Prakse liecina,- jo lielākas summas, jo garāka ir šī fiktīvo darījumu ķēde, kurai pa vidu nereti ir arī kāda ārzonas kompānija. No pēdējā ķēdes posma regulāri tiek izņemta skaidra nauda, un šis posms krāj PVN parādu līdz brīdim, kamēr netraucēti var darboties. Vēlāk, parasti fiktīvs uzņēmums, kas ir pēdējais "mazgāšanas" ķēdes posms, tiek likvidēts.
Valsts apsūdzību šajā lietā uztur prokurors Jurijs Stepanovs.