Svētes sektas lieta: tiesāt iespējams arī citus

Atgādināsim, ka pērn dzemdībās mājās nomira 21 gadu veca sieviete, jau minētās draudzes locekle, un zīdainis. Viņiem netika sniegta kvalificēta medicīniska palīdzība. Dzemdībās it kā asistēja sievietes tēvs, vīrs un draudzes līdera sieva, bet varbūt līdzās nebija neviena cilvēka. Pēc kaimiņa sacītā, sieviete bijusi ieslēgta mājā. Viena. Ja tā, tad dzemdētājai bija laupīta gan brīvība, gan iespēja izsaukt mediķus.

Ierobežota bijusi ne tikai šīs sievietes brīva rīcība. Kamēr tiesas sēdes bija atklātas, liecinieki stāstīja, ka pēdējos trīs gadus bija aizliegts doties pie ārsta visiem draudzes locekļiem. Vietējie iedzīvotāji Svētē un Jelgavā, kuriem ir jel kāds kontakts ar draudzes locekļiem, zināja teikt, ka sievietēm šajā sektā nav teikšana, parādi komandē vīrieši. Ka cilvēki tiek piespiesti, pierunāti pārdot savus īpašumus draudzes vajadzībām. Ka viņiem ir aizliegts strādāt. Ka draudzē esošie nedrīkst lemt par savu dzīvi, arī privāto, jo tiek apprecināti pēc draudzes līdera vai tam pietuvinātu personu izvēles. Ja sieviete paliek stāvoklī, viņai obligāti jādzemdē - cita izvēle netiek pieļauta.

Pagaidām tiesvedība ierosināta pret trim sektas locekļiem Renāru Jēgermani, Valdi Simsonu un Solvitu Dāvidu par neatļautu ārstniecību un atstāšanu bez palīdzības. Bet sektas līderis Jānis Dāvids uz tiesas sēdi pagājušā gada 19. decembrī ieradās liecinieka statusā. Šajā krimināllietā viņš tiesāts netiek, kaut gan atklātajās sēdēs liecinieki stāstīja, ka draudzē cilvēki dara to, ko Dāvids liek vai atļauj.

Līdera atbildība likuma priekšā

Neatkarīgā vaicāja resursu centra Marta juristei Alisei Artamonovai, kāda ir sektas garīgā līdera iespējamā atbildība no likumu viedokļa?

Viņa atbild, ka, visticamāk, pastāv iespēja piemērot Krimināllikuma 227. pantu, kurš paredz kriminālatbildību par sabiedriskās drošības, kārtības un personas veselības apdraudējumu, veicot reliģisku darbību. Saskaņā ar Krimināllikuma 227. pantu pie atbildības var saukt tās personas, kuras organizē un vada tādas grupas (sektas), kuru darbība, izpauzdamās kā reliģiskas mācības sludināšana un reliģisko rituālu izpildīšana, ir saistīta ar kaitējuma radīšanu sabiedriskajai drošībai un kārtībai, personas veselībai, ar likumu aizsargātām personas interesēm.

Papildus saskaņā ar Krimināllikuma 227. pantu pie atbildības var saukt ne tikai tās personas, kuras organizē un vada šādas sektas, bet arī tās, kuras piedalās attiecīgajās darbībās, proti, veic tādas darbības, kuras, izpauzdamās kā reliģiskas mācības sludināšana un reliģisko rituālu izpildīšana, ir saistītas ar kaitējuma radīšanu. Juriste norāda, ka liegšana apmeklēt ārstu dzīvībai bīstamos gadījumos varētu tikt uzskatīta par kaitējuma nodarīšanu personas veselībai.

Tātad vismaz teorētiski uz apsūdzēto sola var sēsties ne tikai viens pats Svētes sektas līderis, bet vēl citi viņam pietuvināti cilvēki, kuri aktīvi izpildījuši un kontrolējuši Dāvida rīkojumus.

Ar sektu saistītus uzņēmumus pārbauda

Savukārt aizliegums personai strādāt uzskatāms par kaitējuma nodarīšanu ar likumu aizsargātām personas interesēm. Neatkarīgajai radās aizdomas, ka, aizliedzot sektas locekļiem strādāt algotu darbu, viņi bez maksas varētu tikt nodarbināti sektas locekļiem piederošos uzņēmumos. Tādi ir vairāki, turklāt viens uzņēmums spējis nodrošināt lielu apgrozījumu - vairākus simtus tūkstošu, pat pusmiljonu eiro gadā, kaut arī tajā kā oficiāli strādājošs darbinieks ir uzrādīts viens (!) cilvēks.

Valsts ieņēmumu dienests, pat ja pārbauda, tad atbildi par pārbaudēm nesniedz (datu aizsardzības dēļ), bet Valsts darba inspekcija atbildēja, ka Neatkarīgās norādītajos uzņēmumos nereģistrēti nodarbinātas personas netika konstatētas - darbinieki, kurus uzņēmums bija reģistrējis Valsts ieņēmumu dienestā, tur arī strādāja. Arī aizdomas, ka uzņēmumos varētu tikt izmantots brīvprātīgo darbs, neapstiprinājās. Pagājušā gada nogalē laikraksts saņēma informāciju, ka viens uzņēmums vēl tiks apsekots.

Manta ir grēks?!

Viens no Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes postulātiem attiecas uz mantu - tā ir grēks, tāpēc manta jāpadara par kopīgu īpašumu. Neatkarīgā uzklausīja divu sieviešu stāstīto, ka draudzes locekļi tikuši aptaujāti par viņu mantisko stāvokli un to nav bijis iespējams noslēpt, jo Solvita Dāvida esot pārbaudījusi. Tiesa, tie, kuri nav vēlējušies savu mantu norakstīt šai draudzei, esot laimīgi no draudzes izstājušies vai izslēgti, bet visi tā nav rīkojušies.

A. Artamonova skaidro: «Iespējams, ka piespiešanu sektas locekļiem pārdot savus īpašumus draudzes un to līderu vajadzībām var kvalificēt kā krāpšanu (Krimināllikuma 177. pants). Mantas iegūšana krāpšanas ceļā izpaužas tādējādi, ka vainīgais apmāna cietušo, kura īpašumā vai valdījumā atrodas manta, un apmānītais, būdams maldināts, mantu vai tiesības uz mantu šai personai atdod labprātīgi, uzskatot, ka tā apkrāpējam pienākas. Ja manta iegūta no personas, kas nav spējīga saprast savu rīcību vai vadīt savu gribu, piemēram, psihiskas slimības dēļ, tad neatkarīgi no tā, kādu apstākļu dēļ manta nodota vainīgajam, nodarījums būs kvalificējams kā zādzība (Krimināllikuma 175. pants).»

***

VIEDOKLIS

Lelde VAIVODE, resursu centra Marta attīstības projektu vadītāja:

- Lai gan Svētes sektas gadījums ir ekstrēms, tas drīzāk ilustrē nevis anomāliju, bet normu priekšstatos par pieņemto varas dinamiku Latvijas sabiedrībā.

Noslēgta kopiena ir auglīga augsne tam, lai vara tiktu izmantota veidos, kas pārkāpj cilvēku tiesības, taču uzkrītoši līdzīgi priekšstati par varas pozīcijā esošu vīriešu tiesībām kontrolēt cilvēkus (jo sevišķi sievietes un bērnus) sev apkārt skaidri vērojami populāros naratīvos par sieviešu un vīriešu dzimumu lomām, kuri atsaucas uz tradicionālajām vērtībām un patieso sievišķīgumu vai vīrišķību. Rodas paradoksāla situācija, kurā par spīti tam, ka likuma normu līmenī tiek nodrošināta dzimumu līdztiesība (Latvija 2019. gadā Pasaules bankas veiktā apskatā atzīta par vienu no sešām valstīm pasaulē, kas nodrošina sievietēm un vīriešiem līdzvērtīgas tiesības), sievietes Latvijā joprojām piedzīvo dažāda veida ikdienas diskrimināciju, kā arī tiešu vai netiešu spiedienu sekot dažādām novecojušām idejām par sievietēm atbilstošu dzīvesveidu. Tā kā jebkurš cilvēks vēlas iekļauties sabiedrībā, būt labs un normāls, tad bieži vien tā rezultātā sievietes internalizē [sev par saistošiem pieņem] šos patriarhālos priekšstatus un arī pašas neapšauba vīriešu tiesības pār viņām dominēt, reizēm pat labprātīgi iesaistoties tāda veida sociālās sistēmās kā Svētes sekta, kurā šī hierarhiskā varas dinamika izspēlēta vissaasinātākajā līmenī. Tieši tāpēc nepieciešams steidzami ratificēt Stambulas konvenciju un aktīvi apšaubīt un kritizēt publiskajā telpā izskanošos stereotipiskos vēstījumus, lai pakāpeniski mazinātu uzskatu, ka patriarhālās sistēmas izpausmes ir normālas un pieņemamas.