Par nelikumīgu tabakas izstrādājumu realizāciju noteiks kriminālatbildību

© Pixabay

Trešdien, 8. janvārī, Tieslietu ministrijas vadītajā Krimināllikuma darba grupā ir panākta vienošanās par to, ka – tāpat kā par nelikumīgiem alkoholiskiem dzērieniem – arī par nelikumīgu tabakas izstrādājumu realizāciju neatkarīgi no apmēra ir nepieciešams noteikt kriminālatbildību, attiecīgi definējot nelikumīgus tabakas izstrādājumus.

Proti, par nelikumīgu tabakas izstrādājumu realizāciju pie jebkādiem apmēriem tiks paredzēta kriminālatbildība, bet būs noteikts tabakas izstrādājumu daudzums, kuru nepārsniedzot - kriminālprocesu pret personu varēs neuzsākt. Taču kriminālprocesu varēs uzsākt arī tad, ja formāli nodarījums atbildīs maznozīmīgumam, bet iepriekš jau vairākas reizes personai kriminālprocess par šo noziedzīgo nodarījumu nebūs bijis uzsākts.

Šobrīd Krimināllikuma darba grupa strādā pie nepieciešamo grozījumu redakciju konkrētiem formulējumiem.

Minētos grozījumus ir plānots iesniegt kā priekšlikumus Saeimā pie likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” un likumprojekta “Grozījums likumā 'Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””.

Kā ziņots, 21.novembrī un 22.novembrī likumsargi Centrāltirgus administrācijas ēkā un citviet veica procesuālās darbības, apkarojot akcizēto preču nelikumīgu apriti. Kopumā aizturētas 12 personas. Četrām personām tiesa piemērojusi apcietinājumu.

Valsts policijas vadītājs iepriekš Latvijas Televīzijā pastāstīja, ka policijai ir aizdomas, ka centrālo lomu akcizēto preču nelikumīgā apritē "Rīgas Centrāltirgū" ieņēmis tieši privātuzņēmums, kam ir izīrēta daļa no tirgus. Ķuža vērtējumā, šis privātais uzņēmums esot saistīts ar noziedzības pasauli un veicis organizētu darbu akcizēto preču nelikumīgā tirdzniecībā. Viņš mudināja Rīgas domi vērtēt, vai ar konkrēto uzņēmumu saglabāt nomas līgumu.

"Firmas.lv" pieejamā informācija liecina, ka "Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā" dibināts 1991.gadā un pieder trim privātpersonām - Viktoram Baklaginam, Zanei Vilcānei un Radmilai Orlovai, kura ir norādīta kā uzņēmuma patiesā labuma guvēja. 2018.gadā uzņēmums strādājis ar 300 754 eiro apgrozījumu un 80 576 eiro peļņu.

Kopumā tirgus teritorijā, tirdzniecības vietās un dažādās adresēs Rīgas reģionā veiktas 89 kratīšanas, kuru rezultātā izņemtas 8210 vienības tabakas izstrādājumu un aptuveni 11 litri alkoholisko dzērienu bez Latvijas akcīzes nodokļu markām.

Kratīšanu laikā izņemti arī 40 560 eiro, 80 britu mārciņas, 20 dināri, 500 Kazahstānas tenges, 60 Ukrainas grivnas un 50 Ķīnas juaņas. Tāpat kratīšanu laikā izņemti seši šaujamieročiem līdzīgi priekšmeti un 249 munīcijas vienības, dažādi datu nesēji un grāmatvedības dokumenti, kā arī automašīna "BMW X3" un citi ar izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu saistīti priekšmeti.

Šajā lietā kriminālprocess sākts par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu vai realizāciju, ja to izdarījusi organizēta grupa. Par šādu noziedzīgu nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu.

Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" vēstīja, ka kontrabandas cigaretes tirgus teritorijā pārdeva vismaz desmit nelegālos tirdzniecības punktos. Viena kontrabandas cigarešu tirgotava dienā iztirgojot aptuveni no 70 līdz 120 blokiem cigarešu, un "labās dienās" viena tirgotava pārdodot cigaretes par vairāk nekā 2000 eiro dienā. Cigarešu tirgotājam alga esot aptuveni 2000 eiro mēnesī, bet vienas "točkas" bosam - pat 13 000 eiro mēnesī.

Gandrīz visiem tirgotājiem piemēroti administratīvie sodi vairāku tūkstošu eiro apmērā, dažiem administratīvais sods jau sasniedzis 15 000 līdz 20 000 eiro. Minimālais sods ir 70 eiro, bet maksimālais 700 eiro. Tomēr neviens no tirgotājiem šo sodu negrasoties maksāt un arī piedzīt to no viņiem nevarot, jo viņiem nav legālu ienākumu un īpašumu.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais