Šodien turpinās tiesa Zemgales rajona tiesā Jelgavā, kur turpina skatīt krimināllietu par mātes un bērna nāvi dzemdībās mājās, bez mediķu palīdzības. Mirusī sieviete bija piederīga Pirmajai evaņģēliskajai Jēzus draudzei. Uz apsūdzēto sola ir citi šīs draudzes locekļi – Solvita Dāvida, Renārs Jēgermanis un Valdis Simsons: draudzes vadoņa jeb svētā gana Jāņa Dāvida sieva, mirušās sievietes vīrs un tēvs.
Iepriekš tika uzklausīti vairāki liecinieki, bet apsūdzētie vēl nav bilduši ne vārda un ar žurnālistiem arī nerunā. Iespējams, ka liecinieka statusā būs dzirdams arī J. Dāvids, kuram draudzes bijušie locekļi pārmet varas uzurpāciju.
Kā Neatkarīgajai stāstīja kāds draudzi atstājis cilvēks, draudzes vadoņi diezgan mērķtiecīgi atbrīvojās no ieprecētajiem draudzes locekļiem. Kā viņi to darīja? Piemēram, par pārkāpumiem izslēdzot no šīs kopienas. Tādējādi laulības tika un arī pašlaik, iespējams, tiek slēgtas pēc principa «lai visa manta paliek ģimenē», proti, tiek apprecināti pat visai tuvi radinieki.
Tāpēc ironiski, ka Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes vadību pārņēmis no malas ieprecējies cilvēks - Jānis Dāvids. Bet draudzes sākums visam bija Zuzu dzimta. 1899. gada svētdienā pēc Jāņiem lūdzēju pulciņš bija sapulcējies brāļu Zuzu dzīvoklī. Pēkšņi nāca atbilde no Dieva, par kuru klātesošajiem bija skaidrs, ka tā ir no Dieva. Gara spēks pārņēma Jāni Zuzi, kurš vēlāk kļuva par draudzes pravieti, un Vili Siliņu. Vēl pie draudzes šūpuļa stāvēja arī Pēteris Bērzups un Didzis Grunte - viņu aicināja par evaņģēlija sludinātāju. Tā stāstīts Evaņģēliskās Jēzus draudzes mājaslapā. Abas draudzes savulaik bija viena vesela, bet sašķēlās.
«Mūsu vecāku sapnis bija, ka Pirmā evaņģēliskā Jēzus draudze un Evaņģēliskā Jēzus draudze var apvienoties,» saka Evaņģēliskās Jēzus draudzes garīgais vadītājs Ainars Jansons. Arī viņa dzimtai ir tuvi radi tajā otrajā draudzē, ko tagad vada svētais gans Dāvids. A. Jansons tur ir nevēlama persona, kaut pagājušā gadsimta 80. gados jaunieši no abām draudzēm sanāca kopā, lai parunātos par garīgām lietām. «Kad uzdevām ne tos jautājumus, no otras istabas izmetās Modris. Un sakari atkal pārtrūka,» viņš atceras. Tagad nekādu tikšanos, kur nu vēl sarunu ar pretējās puses ļaudīm neesot. Viņiem aizliegts tikties ar atkritējiem no Evaņģēliskās Jēzus draudzes. Modris - tas ir toreizējais Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes vadītājs Modris Grūbe. Viņš savus ganāmos stingri turējis grožos, tajā skaitā ierobežojot ārsta apmeklējumus. Grūbes dzimtā ieprecējies J. Dāvids - strādājot ceptuvē Lāči, sapazinies ar grāmatvedi Solvitu Grūbi. Apprecējušies. Tagad viņas uzvārds ir Dāvida.
Internetā ir atrodami Zuzu, Bērzupu, Grūbu raduraksti, un tos šķetinot, redzams, ka šo dzimtu vīrieši un sievietes precējušies savā starpā. Jau minētais Modris Grūbe apprecēja sievu Undu, par kuru pirms daudziem gadiem rakstīja laikraksts Latvijas Avīze: uz slimnīcu pēdējā brīdī aizvesto un ārstu izglābto 46 gadus veco rīdzinieci Vēsmu Mūrnieci medicīnas iestādē neapmeklēja ne vīrs, ne abu seši bērni. Vienīgais viņas ciemiņš bijis Vēsmas tēvs Ziedonis Bērzups, kurš atzinis, ka meita, znots un mazbērni pieder Pirmajai evaņģēliskajai Jēzus draudzei. Vēsma tikusi apprecināta ar draudzes autoritāšu izvēlētu vīrieti. Tajā laikā draudzes gans bija Modris Grūbe, par kuru sašutušais Bērzups teica: «Liekulība valda sprediķos un dzīvē. Bet visi taču zina un klusē, ka draudzes gans Modris Grūbe divas reizes precējies ar savām māsīcām! Kad pirmā māsīca un sieva Unda nomira, viņš apprecēja māsīcu Maiju. Vai tas ir normāli, ko no tā visa mācās draudzē esošie bērni?»