Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" nobažījies par policijas kūtrumu pēc ziņošanas par vajātāju, otrdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Ar rupjiem zvaniem žurnālistiem un viņu tuviniekiem, kā arī ierakstiem sociālajos medijos kāds vīrietis ilgstoši terorizējis pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" redakciju, līdz kādu dienu vajātājs ar sēru vainagu un nenoskaidrotu šķidrumu ieradies redakcijā. Tad žurnālisti vērsušies policijā.
"Re:Baltica" redaktore Sanita Jemberga "Panorāmai" stāstīja, ka sākotnēji policisti nevēlējās braukt uz izsaukumu, tomēr atbrauca, jo visi notikušā pierādījumi bija redakcijā.
"Atbrauca, uzklausīja liecinieces ar tādu attieksmi, ka nekas taču nenotika, ko jūs ņematies. Un pēc tam tā vajāšana turpinājās. Līdz ar to viss, ko mēs saņēmām no policijas, bija paziņojums, ka sākta resoriskā pārbaude," stāstīja Jemberga.
Pēc 27 dienām žurnālistes tika izsauktas uz liecību sniegšanu, kur abas uzzinājušas, ka vajātājs nemaz nav pratināts, jo dzīvojot citā pilsētā. "Uz jautājumu, kā mēs varam sevi pasargāt, ja gadās nevis vienkārši kāds trakais, bet cilvēks, kurš gatavs īstenot savus draudus, atbilde bija - nu, cerēsim uz to labāko," raidījumam stāstīja Jemberga.
Pirms aptuveni pusotras nedēļas Latvijas Žurnālistu asociācijas valde vērsās policijā, aicinot tās priekšnieki Intu Ķuzi tikties, lai pārrunātu rīcību šādos gadījumos.
Asociācijas valdes priekšsēdētāja Arta Ģiga raidījumam stāstīja, ka vēlētos lai policija izveidotu sistēmu, kā šādus draudus un vajāšanu var atpazīt uzreiz ātri un reaģēt ātri, nevis tad, kad jau ir par vēlu.
Jemberga "Panorāmai" sacīja, ka vēlētos, lai policija vadības līmenī nozīmētu cilvēku, kas sasniedzams 24 stundas diennaktī šādos gadījumus - ja ir draudi, žurnālistu varētu zvanīt šim cilvēkam, zinot, ka viņš pārbaudīs draudus, novērtēs, vai tie ir reāli. Žurnālisti arī gribētu, lai policija sāktu šos iesniegumus uztvert nopietni.
Policijas priekšnieks Ķuzis raidījumam sacīja, tagad par "Re:Baltic" gadījumu ir sākts kriminālprocess par vajāšanu. Cilvēks, pateicoties asiem izteikumiem interneta platformās, jau iepriekš bijis policijas redzeslokā. Tāpat Ķuzis norādīja, ka žurnālisti ir īpaši aizsargājama profesija un policijai jāmācās, kā rīkoties šādās situācijās.
