Traģisko mājdzemdību lieta: tiesā atklāj šausmas draudzē
Piespiedu laulības, psiholoģiska ietekmēšana, izolācija no ārpasaules, īpašumu zaudēšana, aizliegums strādāt un apmeklēt ārstu – daļa no tā, ko nācies piedzīvot Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes locekļiem. Par to vakar tiesas zālē un ārpus tās stāstīja draudzi pametušie un no tās aizbēgušie cilvēki. Daži no viņiem vārda burtiskā nozīmē ir aizmukuši nakts melnumā. Uz pāris dienām no draudzes izrāvās arī Līva – jaunā sieviete, kura šogad nomira dzemdībās, nesaņemot kvalificētu palīdzību. Skābekļa trūkums nobeidza arī viņas bērnu.
Vakar Zemgales rajona tiesā Jelgavā turpināja izskatīt krimināllietu, kurā saistībā ar mātes un bērna nāvi mājdzemdībās apsūdzēti vairāki Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes locekļi - mirušās Līvas tēvs Valdis Simsons, vīrs Renārs Jēgermanis un draudzes līdera - svētā gana - sieva Solvita Dāvida. Vairāki bijušie draudzes locekļi bija vērsušies policijā pēc tam, kad uzzināja, ka Līva un viņas bērns dzemdībās miruši. Viena no lieciniecēm pateica: «Man draudzē ir vairākas māsīcas, nevēlos, lai viņas nomirst.»
Apsūdzētos vīriešus raksturo pozitīvi
To, ko iepriekš stāstīja izmeklētājai, Pirmo evaņģēlisko Jēzus draudzi pametušie cilvēki tagad atkārtoja tiesas zālē. Vakar runāja trīs no viņiem. Viņi lūdza neminēt viņu vārdus un uzvārdus. Visi trīs uzsvēra, ka apsūdzētie Valdis Simsons un Renārs Jēgermanis ir lādzīgi cilvēki, un, ja vien draudzes pašreizējais līderis Jānis Dāvids nebūtu viņus psiholoģiski pakļāvis un ietekmējis, tad abi apsūdzētie no brīva prāta nebūtu spējīgi uz tik nežēlīgu rīcību - neizsaukt mediķus mirstošai dzemdētājai.
Par S. Dāvidu neko daudz un neko sliktu viņi nesacīja, vien viena lieciniece bija neizpratnē, kā trīs bērnu māte S. Dāvida varēja pamest jauno sievieti, kurai tās bija pirmās dzemdības, un aiziet - vispirms uz veikalu pēc paladziņiem, pēc tam - pavisam prom. Vai viņa nav apzinājusies, kādā stāvoklī ir 21 gadu vecā Līva?
Tiesa turpināsies decembrī
Pagaidām dažu cilvēku liecības ļauj kaut daļēji apjēgt, kas notika draudzē, jo svētā gana Dāvida pakļautībā esošie cilvēki baidoties runāt. Kāda sieviete jau aiz tiesas zāles durvīm piebilda, ka tagad, visticamāk, uz āru vairs netiks pausts nekas, tāpēc būs grūti uzzināt, kas notiek. Savukārt viņi, kuri jau pirms dažiem vai vairākiem gadiem atstāja Dāvida ganāmpulku, vairs nezinot, kas darās no ārpasaules norobežotajā draudzē.
Tiesas laikā Līvas vīrs un tēvs sēdēja un skatījās vai nu sev priekšā, vai zemē. Klausījās runātājos. Nevarētu teikt, ka sejā būtu lasāmas emocijas. Vienīgi promejot viņi pamāja ar galvu kādam vīrietim pēdējā solu rindā - Robertam Neimanim. Arī viņš ir Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes loceklis un šā gada sākumā kļuvis par SIA Svētes maize īpašnieku. Līdz tam uzņēmums piederēja J. Dāvidam un V. Simsonam. Kā sacīja bijušie draudzes locekļi, R. Neimanis ir mirušās Līvas mātesbrālis.
S. Dāvida ir apsūdzētā, bet neatrodas apcietinājumā.
Tiesa lēma lietu atlikt uz 19. decembra pulksten 10, lai uzaicinātu lieciniekus. Plānots, ka nākamajā tiesas sēdē varētu pratināt arī Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes garīgo līderi J. Dāvidu.
Līva aizbēga un atgriezās
...videoierakstā redzams, kā Līva, jauna, smaidīga sieviete, sūta sveicienus, izkļuvusi no draudzes mājas. Mašīnā saliktas meitenes mantas. To ir daudz. Viss - jaunā dzīve sākusies. Ar viņu kopā ir draugs M. un jauniete.
Puisis tiesā stāstīja, ka ar Līvu sācis draudzēties 2016. gadā, iepazinies arī ar viņas tēti. Attiecības bijušas draudzīgas. Braucis uz draudzes dievkalpojumiem vēl 2017. gadā. M. atzina - tikušies, runājušies par Bībeli, par garīgiem jautājumiem. Pamazām valodas virzījušās uz to, ka puisim jānoņem tetovējumi. Pēc tam tikšot uzņemts draudzē, varēšot būt kopā ar Līvu. Viņš tiešām sācis noņemt tetovējumus, speciālista izsniegtie čeki esot saglabāti. Draudzējušies aptuveni divus gadus, bet tikušies reti. Abu draudzības sākumā draudzes locekļiem vēl bijis atļauts lietot mobilos telefonus, pēc tam sāka stingrāk kontrolēt saziņu ar ārpasauli. Līva esot M. sūkstījusies, ka vēlas atpakaļ «veco» tēti, to, kāds J. Simsons bijis, pirms draudzes vadību pārņēma J. Dāvids.
Līva aizbēgusi no draudzes, jo nav varējusi izturēt tur valdošos noteikumus un psiholoģisko gaisotni. Gan M., gan lieciniece A. stāstīja, ka Līva pēc aizbēgšanas visu dienu nav atbildējusi uz telefona zvaniem, bet vakarā neizturēja. Atbildēja. Un satikās ar savu tēti. Pēc pāris dienu brīvsoļa meitene atgriezās draudzē, kur joprojām atrodas arī viņas ģimene. Kā sacīja lieciniece, Līvai solīts, ka viņas draugu uzņems draudzē, ja viņa atgriezīsies. Piemānīja. Vēlāk Līvu izolēja, ar viņu nevarēja sazināties.
Gan M., gan A. teica - viņi zināja, ka draudzē saziņa ar ārpasauli liegta, tāpēc respektējuši šo nosacījumu un nav Līvu traucējuši. Jā, M. gribējis iet uz policiju, «bet kurš man ticētu?».
M. atzinās - nav zinājis, ka Līva apprecējusies.
Grūti ticēt, ka tas ir iespējams - jaunu meiteni piespiež apprecēties ar viņai nemīlamu puisi, kurš turklāt ir viņas māsas draugs un vēlas viņu precēt. Tas noticis ar liecinieci A. Viņa neslēpj, ka psiholoģiskais spiediens bijis tik neizturams, ka abi ar māsas draugu piekrituši apprecēties. 2017. gadā nepilnu mēnesi pēc laulībām no draudzes mājvietas aizbēgusi viņa, māsa un izprecinātais puisis. Laulību pēc tam šķīruši pie notāra.
A. nenoliedz, ka viņai un māsai izbēgt bijis vieglāk - brīvībā jau atradās viņas vecāki. Viņas ģimene bija draudzē, bet tēti no tās izslēdza. Mammai lika pamest tēti, bet A. brālim - atstāt abus vecākus. Brālis nepiekrita, viņu izslēdza. Nu arī mamma viņus ir pametusi.
Cilvēki bija kā nozombēti
Vairāki bijušie draudzes locekļi apgalvo, ka J. Dāvids spēj ietekmēt, cilvēkiem ir bail no viņa, viņš prot iedvest vainas sajūtu. «Es tiku psiholoģiski ietekmēta, tas bija psiholoģisks terors. Dāvids kliedz uz cilvēkiem, man bija paniskas bailes, jo nezināju, kad uzbļaus,» atceras A. Viņai svētais gans liedzis mācīties. Vēlāk - arī strādāt. Pēc izkļūšanas citā dzīvē A. apmeklējusi psihologu, jo nespējusi «dzīvi uztvert», atrodoties informācijas vakuumā.
Grūti saprast, kāpēc no draudzes aizgājušie neziņoja policijai par to, kas notiek. Piespiež norakstīt, piespiež pārdot īpašumus. Neļauj apmeklēt ārstu. Liedz mācīties. Liecinieks J. stāstīja, ka viņš aizgājis no draudzes un pēc astoņiem mēnešiem to atstājusi arī sieva, bet nepilngadīgais dēls palicis. Tagad dēls it kā apprecējies, bet vecākiem tiešu ziņu nav. Nav tikušies, nekontaktējas, nezina, varbūt ir mazbērns piedzimis. Neatkarīgā jautāja, vai vecāki nevērsās bāriņtiesā, vai bāriņtiesa nemeklēja viņus, jo bērns dzīvoja pie būtībā svešiem cilvēkiem. Atbildi nesaņēmām.
Gan M., gan cita lieciniece saka - cilvēki bija kā nozombēti. Tie, kuriem izdevies izkļūt no Dāvida ganāmpulka, gandrīz vienā balsī apgalvo - tas, kas notiek šajā draudzē, nav saprotams cilvēkam, kurš tur nav bijis. J. Dāvids ļoti gudri pamazām kļuvis par galveno noteicēju, pratis manipulēt ar cilvēkiem. Un kur lai iet no draudzes izdzītais, ja viņam vairs nav māju, kur atgriezties, jo īpašumi ir jāpārdod vai jāatdod draudzei, ja nav darba, jo draudzes līderis ir aizliedzis strādāt, un ir iegalvots, ka arī Dievs vairs nevadīs pa dzīvi. Cilvēki tiek izolēti, lai viņiem nebūtu informācijas no ārienes, nebūtu sava viedokļa.