25. novembrī Zemgales rajona tiesā Jelgavā paredzēts turpināt skatīt krimināllietu par divu cilvēku – mātes un bērna – nāvi mājdzemdībās. Šogad 15. maijā pēc apmēram diennakti ilgām dzemdībām bez medicīniskās palīdzības nomira 21 gadu veca sieviete un viņas bērns. Dzemdības pieņēma vīrs, tēvs un reliģiskās draudzes garīgā līdera sieva. Visiem trim izvirzīta apsūdzība pēc diviem Krimināllikuma pantiem.
Nevienam no trim šo dzemdību asistentiem nav atbilstošas izglītības, lai spētu palīdzēt dzemdētājai un zīdainim. Bērns nosmacis, māte nomirusi no eklampsijas (augsts asinsspiediens, krampji), kas ir smaga komplikācija grūtniecības un dzemdību laikā. Ja to neārstē, tā var būt letāla - kā iepriekš minētajā gadījumā.
Par grūtnieces un zīdaiņa nāvi mājdzemdībās un saistībā ar to apsūdzēti vairāki Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes locekļi. Pirmā evaņģēliskā Jēzus draudze ir Latvijā oficiāli reģistrēta, tajā, pēc draudzes sniegtajiem datiem, ir nedaudz mazāk par 200 locekļiem. Mirušās sievietes ģimene bija šajā draudzē, un tās locekļi, kā raksta Latvijas Avīze, tiek aicināti uz aklu paklausību draudzes līderim, norobežošanos no laicīgās dzīves, mantas neieredzēšanu, atteikšanos no grāmatām, piemiņas lietām, relikvijām, žurnāliem, interneta ziņām, video, kavēšanās atmiņās, attiecību uzturēšanas ar cilvēkiem ārpus draudzes. Draudzes pašreizējais līderis Jānis Dāvids esot noteicis vēl striktākas prasības - nevērsties pie ārstiem, bet iztikt ar tautas līdzekļiem un metodēm. Tāpēc 21 gadu vecās Līvas dzemdībās piedalījās viņas 25 gadus vecais vīrs Renārs, 51 gadu vecais tēvs Valdis Simsons un J. Dāvida sieva Solvita Dāvida. S. Dāvida neesot sagaidījusi dzemdību beigas un aizgājusi. Tikmēr jaunā sieviete mocījusies krampjos, bijusi bezsamaņā, atvēmusi zaļas gļotas. Tik un tā mediķi nav izsaukti. Tiesas sēdē S. Dāvida savu vainu neatzina, vīrieši atzina daļēji, noliedzot, ka būtu nodarbojušies ar neatļautām ārstniecības metodēm.
Draudzes garīgo līderi J. Dāvidu un mirušās Līvas tēvu V. Simsonu saista vai vismaz saistīja arī biznesa saites - abiem piederēja SIA Svētes maize. 2016. gada nogalē Rīgas Centrāltirgus mājaslapā publicēta intervija ar maizniekmeistaru J. Dāvidu, kurā viņš stāsta, ka izauklējis ideju par maizes ceptuvi, kurā izmanto tikai dabiskus un bioloģiski audzētus produktus. «Pievienojoties domubiedram Valdim Simsonam, nu jau pirms piecarpus gadiem tapa SIA Svētes maize,» rakstīts publikācijā.
Ne vienam vien Neatkarīgās lasītājam var rasties jautājums, kāpēc šādai draudzei ir atļauts pastāvēt, ja tās ideoloģija novedusi pie traģiska rezultāta. Pirmkārt, Tieslietu ministrijā nebija informācijas par draudzes pārkāpumiem vai iespējamiem pārkāpumiem. Otrkārt, Reliģisko organizāciju likums neparedz kādu īpašu kontroli un regulāras pārbaudes. Likumā teikts, ka reliģisko organizāciju darbības atbilstību normatīvajiem aktiem uzrauga tiesībaizsardzības iestādes un informē Tieslietu ministriju par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem reliģisko organizāciju darbībā. Reliģisko organizāciju darbību var izbeigt tiesa, pamatojoties uz ģenerālprokurora ierosinājuma pamata. Tagad Pirmajai evaņģēliskajai Jēzus draudzei pievērsies Valsts Drošības dienests. Plašāki komentāri netiek sniegti.
PAR PIRMO EVAŅĢĒLISKO JĒZUS DRAUDZI
Evaņģēliskās Jēzus draudzes mājaslapā lasāms, kā savulaik notikusi draudzes šķelšanās. Draudzes pirmsākumi meklējami XVIII gadsimta 90. gados. 1936. gadā toreizējā Latvijas valdība uz ienākušo sūdzību pamata draudzi slēdza. Draudze nogāja pagrīdē. Otrā pasaules kara beigās draudze atkal sanāca kopā un vēlreiz sašķēlās. Kad atjaunojās Latvijas valsts, draudzes mazākā daļa piereģistrējās, lai darbotos legāli. Otra draudzes puse piereģistrējās ar nosaukumu Pirmā evaņģēliskā Jēzus draudze, un kontaktu ar to neesot izdevies atjaunot.
Avots: ejdraudze.lv
Apsūdzība celta pēc diviem Krimināllikuma pantiem:
137. pants. Neatļauta ārstniecība
Par neatļautu ārstniecību, ja tā izraisījusi cietušā nāvi vai smagus miesas bojājumus vainīgā neuzmanības dēļ, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.
141. pants. Atstāšana bez palīdzības
Par tādas personas apzinātu atstāšanu bez palīdzības, kura atrodas dzīvībai vai veselībai bīstamā stāvoklī un kurai nav iespējas saglabāt sevi mazgadības, vecuma, slimības vai savas nevarības dēļ, ja vainīgajam bijusi iespēja sniegt cietušajam palīdzību un bijis pienākums rūpēties par viņu vai arī vainīgais pats viņu nostādījis dzīvībai bīstamā stāvoklī, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.