Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā \ Kriminālziņas

Konfekšu zagli tiesā pēc 25 gadiem

© Jānis Saliņš/ F64 Photo Agency

Vai var tiesāt cilvēku par 1994. gadā izdarītu noziegumu? Var. Nesen izskanēja ziņa, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) pret Latviju prasību iesniedzis vīrietis, kuru aizvien tiesā par 1994. gadā izdarītu zādzību. Pēc sākotnējās informācijas radās priekšstats, ka pusaudzis nozadzis konfektes, elektropreces un vēl kaut ko, kas nav precizēts.

Tā kā vīrietis neslēpj savu identitāti un ir komentējis šo lietu publiski, Neatkarīgā viņu nosauc vārdā un uzvārdā - Romans Siņicins. Šī ziņa lasāma arī angļu valodā, tātad par nezinātājam savdabīgo tiesvedību var uzzināt ārpus Latvijas robežām. R. Siņicins vērsies ECT tiesvedības ilguma dēļ. Saskaņā ar izskanējušo informāciju viņš neesot sagaidījis galīgo spriedumu lietā par mantu zādzību, kura esot izdarīta pirms 25 gadiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma. ECT šo pieteikumu esot pieņēmusi vēl pirms tiesvedības noslēguma Latvijā.

Lietas būtība īsumā: R. Siņicinu kopā ar citiem pusaudžiem pagājušā gadsimta 90. gadu beigās aizturēja par konfekšu, elektropreču un citu lietu zādzībām no veikaliem. Viņam tolaik bija 14 gadu. Viņš savu vainu noziegumos neesot atzinis, lai gan policijā sists un citādi mocīts, lai atzītos. Daži R. Siņicina kolēģi uzrakstījuši, ka ir zaguši. Viņš pats pirmstiesas apcietinājumā pavadījis deviņus ar pusi mēnešu. Pēc dažiem gadiem R. Siņicins notiesāts vēl par citām zādzībām. Sodu esot izcietis. 2005. gadā aizbraucis no Latvijas. Pusaudža vecumā izdarītā zādzību lieta esot atlikta, par to neviens neesot interesējies. Bet, izrādās, ka lēmums par viņa apcietināšanu pieņemts 2006. gadā. Pats vaininieks par to neesot zinājis. Viņš stāstīja, ka vairākas reizes braucis uz Latviju, ieguvis autovadītāja apliecību un nav zinājis, ka izsludināts meklēšanā. Tikai tad, kad mainījis pasi, esot arestēts - 20 gadus pēc nozieguma. Drīz vien drošības līdzeklis mainīts, bet 2017. gadā pirmajā tiesu instancē viņš attaisnots. Taču šā gada maijā prokuratūra par pirmās instances attaisnojošo spriedumu iesniedza protestu.

Latvijas Republikas prokuratūra Neatkarīgajai atbildēja, ka R. Siņicinam apsūdzība celta kopumā par četriem noziedzīgiem nodarījumiem, proti, par divu noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēti Latvijas Kriminālkodeksa (LKK) 139. panta piektajā daļā (LKK redakcijā līdz 01.11.1995.), un divu noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēti LKK 139. panta ceturtajā daļā (LKK redakcijā līdz 01.11.1995.), izdarīšanu. Apsūdzība uzrādīta noteiktajā termiņā, tādējādi kriminālatbildības noilgums nav iestājies un nevar iestāties, jo šis termiņš nosaka laiku, kurā personu var saukt pie kriminālatbildības.

Prokuratūra arī norāda, ka plašsaziņas līdzekļos izskanējušās ziņas par noziedzīgā nodarījuma maznozīmīgumu ir maldinošas, jo LKK 139. panta piektā daļa paredz kriminālatbildību par zādzību lielos apmēros, bet LKK 139. panta ceturtā daļa - par zādzību, kas saistīta ar iekļūšanu telpā. Tāpēc šie noziedzīgie nodarījumi ir smagi noziegumi, un prokuratūra nesaskata pietiekamu pamatu pirmās tiesu instances sprieduma attaisnošanai.