Robežsardze nešaubās, ka austrumu robežas žogs uzbūvēts atbilstoši līgumam

 
©Jānis Pipars/F64 Photo Agency

Valsts robežsardzei nav pamata uzskatīt, ka Latvijas austrumu robežas žoga izbūvē būtu pieļautas atkāpes no līguma, pausts robežsardzes izplatītajā preses paziņojumā.

Tajā skaidrots, ka izbūvēta valsts robežas josla infrastruktūra, ir valsts drošības garants. Robežjosla nav 12 metrus plata stiga, bet gan valsts robežas josla, kuras izbūvē ietilpst teritorijas attīrīšana no apauguma, pēdu kontroles joslas ierīkošana visā valsts robežas joslas garumā, patrulēšanas un brīvās novērošanas zonas ierīkošana, izbūvējot caurtekas, patruļtaku ierīkošana, pārmitrinātos un pārplūstošos apvidos izvietojot koka konstrukcijas laipas, savukārt pārējos apvidos - ar smalcinātas koksnes klājumu, tiltu būvniecība pāri lielākām ūdens tecēm, kā arī 2,7 metrus augsta stiepļu žoga izbūve noteiktos robežas posmos, vērtējot pārkāpumu iespējamību.

Paziņojumā arī uzsvērts, ka tiltu būvniecība ir kopējā būvprojekta neatņemama sastāvdaļa un nav skatāma atrauti no projekta. Iestāde atzina, ka četru tiltu būvniecība kopumā izmaksāja nepilni 663 000 eiro, taču norādīja, ka jāņem vērā tas, ka izmaksas ir balstītas uz 2014.gada aprēķiniem.

Tāpat ņemams vērā tiltu garums, apvidus īpatnības, citi apstākļi, kā, piemēram, uz Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas tiltu izbūve ietver arī apvidus teritorijas iekārtošanu, tostarp arī pievedceļu ierīkošu, un upju krastu nostiprināšana. Šķietami vienādie tilti nav salīdzināmi arī tādēļ, ka būvēti no dažādu materiālu konstrukcijām, skaidroja robežsardze.

Par pamatu valsts robežas joslas iezīmēšanai dabā gar upēm, strautiem vai citām ūdens tecēm, tiek ņemta vērā meteoroloģisko apstākļu ietekme uz upju, strautu vai citu ūdens teču krasta līnijām, mērot to, saskaņā ar Latvijas valsts robežas likumu. Tādēļ, robežsardzes ieskatā, pašsaprotami, ka atsevišķos posmos ir situācijas, kad no apauguma tiek attīrītas teritorijas līdz pat 80 vai 100 metru platumā, jo ūdens teču krasti sausā laikā mēdz atkāpties, turklāt mērot taisnās līnijās, teritorijas, kas ir ūdens teču ielokā tiek ieskaitītas valsts robežas joslā.

Robežsardzei nav skaidri arī pārmetumi attiecībā uz žoga būvniecību, jo neesot pamata uzskatīt, ka žoga būvniecībā ir atkāpes no līguma, atsevišķos robežsardzes noteiktos posmos tiek būvēts 2,7 metri augsts stiepļu žogs ar dzeloņdrātīm augšmalā, turklāt būvniecības gaitā, lai nodrošinātu žoga lielāku stabilitāti tas tiek aprīkots ar papildus stiprinājumiem, nesadārdzinot žoga izbūvei paredzētās izmaksas. Tas, vai uzbūvētais žogs neatbilstu tehniskai specifikācijai, būtu vērtējams tikai pēc objekta nodošanas un autoruzrauga slēdziena, norādīja robežsardzē.

Jau ziņots, ka Iekšējās drošības biroja (IDB) sāktajā izmeklēšanā saistībā ar Latvijas austrumu robežas izbūvi izmeklētājus interesē uz Krievijas robežas uzbūvētais žogs, kas neatbilstot līgumā paredzētajam, kurā esot izmantoti lētāki materiāli un kas neesot nostiprināts atbilstoši projektam, taču par to maksātas līgumā paredzētās summas, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga", pieļaujot, ka izmeklētājiem ir aizdomas, ka pazuduši vairāki miljoni eiro.

Pagājušā nedēļā IDB aizturēja bijušo robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru un ceļubūves firmas "Igate" valdes priekšsēdētāju un līdzīpašnieku Māri Peilānu. IDB robežsardzes un būvnieka amatpersonas tur aizdomās par nelikumībām austrumu robežas būvniecībā, kur "Igate" uzvarējusi 40 miljonus vērtos iepirkumos.