NRA PĒTA: cik plašas ir iespējamā būvnieku karteļa shēmas

 
©Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Uzņēmējiem ir grūtāk neizveidot karteli nekā izveidot karteli tik mazā valstiņā kā Latvija, kur visi pazīst visus.

Būvfirmu Latvijā ir daudzi tūkstoši, bet konkursos par visiem kaut cik nozīmīgajiem un ienesīgajiem būvdarbiem cīnās labi ja desmit būvfirmu. Pirmajā acu uzmetienā tas pilnīgi loģiski un neizbēgami. Protams, ka Latvija pārāk maza, lai šeit būtu simtiem firmu, kas spējīgas uzņemties tik lielus pasūtījumus, kādi šeit parādās vienu divas reizes gadā. Pat desmit firmu jau ir daudz uz šādu objektu skaitu. Tām ļoti jāsaspringst cīņā par izdzīvošanu. Tas nenozīmē, ka firmu vienīgai stratēģijai jābūt spējai celt par aizvien zemākām cenām, izkonkurējot pārējās firmas un pārņemot to tirgus daļas. Ja tā tas notiktu, tad Latvijā jau būtu palikušas divas vai labi ja trīs lielās būvfirmas. Ja tā tas nav noticis, tad, visticamāk, tāpēc, ka firmu īpašnieki ir spējuši savlaicīgi apstādināt konkurenci un vienoties par nozīmīgo pasūtījumu sadalīšanu un noturēšanu tādā cenu līmenī, kas ļauj izdzīvot desmit, nevis divām trim firmām.

Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

Latvijas apstākļos ir iespējama arī tāda matemātika, ka 10=2 vai 3. Proti, juridiski patstāvīgās firmas ir izveidojušas saiknes - kopīgus meitas uzņēmumus un tikpat labi firmu īpašnieku (arī politiķu, arī augstāko ierēdņu) kopīgās meitas un dēlus, kas krietni vien samazina juridiski patstāvīgo uzņēmumu reālo patstāvību. Ne velti tieši pēdējos gados veiktas vairākas izmaiņas, lai šādus procesus maksimāli slēptu no sabiedrības. Ar to domāta dzimšanas datu sagrozīšana personu kodos un bērnu izdzēšana no amatpersonu ieņēmumu deklarācijām. Tieši šajās dienās Neatkarīgajai nākas aprakstīt tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija) plānus padarīt faktiski nepieejamus un nederīgus tos datus, kādus pašlaik vēl var saņemt no Uzņēmumu reģistra. Valsts augstākās amatpersonas uz to ielaižas droši vien ar nodomu gūt papildu labumus no sava dienesta stāvokļa, kas ļauj informāciju par lieluzņēmējiem noturēt pavisam šaurā lokā. Tas nenozīmē, ka uzņēmēji, politiķi un ierēdņi (īpaši policisti, valsts drošības dienestu darbinieki) ir spējuši vienoties tik cieši, lai naudas plūsmu sadalījums starp viņiem būtu nostiprināts uz mūžīgiem laikiem. Nemitīgi notiek izmaiņas, kas akumulējas un tad izlaužas sabiedrības priekšā tā, kā šonedēļ notika ar būvniecības lieluzņēmēju un viņiem valsts pasūtījumus nokārtojušo amatpersonu vazāšanu pa tiesībsargāšanas iestāžu instancēm.

Nedrīkst palaist garām arī tādu Latvijas īpatnību, ka Latvijas lielākās būvfirmas var arī nebūt būvfirmas, bet pastkastīšfirmas, kas specializējušās pasūtījumu saņemšanā un sadalīšanā pa reālajām būvfirmām. Tāda darbošanās ir izrādījusies ienesīgāka nekā reālie būvdarbi. Pašsaprotami, ka tāda nodarbošanās pamatā ar starpniecību starp pasūtītājiem un reālajiem izpildītājiem signalizē par šādu uzņēmumu jeb uzņēmēju papildu nosliecēm un iemaņām uz dažādām shēmām, ieskaitot karteli.

Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

No publiski pieejamās informācijas nav iespējams iegūt pilnīgas un drošas ziņas par to, kā būvfirmas ir bijušas sagrupējušās un vai tieši tagad nenotiek to pārgrupēšanās, bet kaut kādi priekšstati un pieņēmumi par būvniecības kartelizāciju Latvijā ir iespējami.

Par centrālo personu visā Latvijas būvniecības nozarē iezīmējas Māris Martinsons. Viņš pēdējo četru piecu gadu laikā ik gadu ierakstīts kāda jauna kriminālprocesa personāžos, kuru lomu viņš tagad teicami apguvis. Ne visi šie procesi acīm redzami saistīti ar būvniecības nozari, bet nekur nav teikts, ka saiknēm starp būvniecības uzņēmumiem jāstiepjas tikai caur būvniecību.

Pēdējos gados M. Martinsons mēdz reģistrēt uzņēmējdarbību aiz diviem pseidonīmiem un vienlaicīgi reālām personām - aiz sava dēla Mārča un meitas Monas, kuriem jau pirms gadu desmitiem ielikti vārdi, ar kādiem saglabāt acīm redzamo piederības zīmi starpniekfirmai MM Investīcijas. Šī firma caur dažādu starpniekfirmu atzarojumiem sasaistās ar visiem šīs nedēļas represijās skartajiem uzņēmējiem. Pa Extron Investments atzaru tiek sasniegts Arčers, Binders u.c. uzņēmumi, kas saistīti ar Armandu Garkānu. Citā atzarā Dzintara parks un Dzintara rezidence aizved līdz Skonto būvei un Guntim Rāvim, kurš savukārt sasaistīts ar Andra Šķēles ģimenes uzņēmumiem. Vēl cits atzars Priežceļi ved uz ReRe būvi un caur to tālāk uz LNK Industries. Tādi, lūk, ir publiski jau zināmie fragmenti sasaistei starp šīs nedēļas kriminālhronikā ierakstītajiem uzņēmumiem, kas droši vien parāda mazāko daļu no saitēm, ko veido arī kopīgas ģimenes vai kopīgi noziegumi u.c. noslēpumi.

 

Abonē