Ierosināts pirmais kriminālprocess par skrejriteņa uzbraukumu
Kamēr atbildīgās institūcijas sacer normatīvo regulējumu elektriskajam skrejritenim, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens jau pasludinājis to par transporta līdzekli. Līdz šim policija skrejriteni traktējusi kā sporta vai atpūtas inventāru, tāpēc krimināllietas par tā nodarītajiem miesas bojājumiem gājējiem izpalika. Nu pirmais kriminālprocess ir ierosināts.
Konflikti un sadursmes starp skrejriteņiem un gājējiem notiek regulāri, taču neskaidrā juridiskā statusa dēļ policija tās oficiāli nereģistrē, tikai fiksē profesionālās ziņkāres apmierināšanai - līdz augusta vidum tādu bija 26. Neatkarīgā jau vēstīja, ka satiksmes uzraudzības kantori ir vienojušies uzskatīt elektriskos skrejriteņus par sporta vai atpūtas inventāru, tādējādi pielīdzinot tos piepūšamajam matracim. Taču matrači atšķirībā no skrejriteņiem satiksmē nepiedalās, turklāt tik lielā skaitā. Un arī nenodara gājējiem miesas bojājumus.
Par augustā skaļāk izskanējušo gadījumu, kad Rīgā, Dzirnavu ielā, nevērīga skrejriteņa braucēja uz ietves notrieca sievieti, kriminālprocess sākotnēji netika ierosināts - jau minētā iemesla dēļ, ka skrejritenis it kā nav transporta līdzeklis. Tomēr, izpētot pašlaik spēkā esošos satiksmes normatīvus, cietusī Daina Baidekalne nāca pie gluži cita slēdziena. Ceļu satiksmes likuma 1. pantā ir definēts, kas ir mehāniskais transportlīdzeklis, un elektriskais skrejritenis šai definīcijai atbilst: «Pašgājējs transportlīdzeklis, kas pārvietojas pa ceļu ar savu enerģiju (tajā skaitā traktortehnika un trolejbuss), izņemot sliežu transportlīdzekļus.» Un tādiem transportlīdzekļiem uz ietves nav jāatrodas. Daina Baidekalne pieprasīja kriminālprocesa rosināšanu, ko policija arī izdarījusi. Šī ir pirmā oficiāli ierosinātā lieta par elektroskrejriteņa uzbraukumu gājējam, un tā atklāj virkni problēmu, kas saistīta ar jauna un juridiski pilnīgi neregulēta transporta veida parādīšanos pilsētu ielās. Cietušajai pēc negadījumā ir nopietnas veselības problēmas, iestājusies darba nespēja. Jāveic dažādi izmeklējumi un jātērē šim nolūkam nauda. Bet vainīgā pat nav painteresējusies par cietušās veselību, kur nu vēl piedāvājusi segt tēriņus. Bet civiltiesiskā apdrošināšana elektroskrejriteņu vadītājiem netiek prasīta. Attiecīgi šobrīd, ja gājējam uzbrauc 100 kilogrami ar ātrumu ap 30 kilometriem stundā, tā ir viņa paša problēma. Tas nav pareizi, un savus apsvērumus Daina Baidekalne ir izklāstījusi arī iesniegumā iekšlietu ministram Sandrim Ģirģenam. Citastarp viņa ierosina noteikt elektroskūteru lietošanai obligātu civiltiesisko apdrošināšanu, kas stājas spēkā līdz ar tā iznomāšanas brīdi. Arī izmantot numurzīmes braucēju identificēšanai un izveidot velopolicijas vienību, kas pieskatītu elektroskrejriteņu braucējus. «Mēs jau esam pirmajā trijniekā starp ES valstīm satiksmes negadījumu skaita ziņā, nekļūsim par pēdējo valsti ES, kas nebūs noteikusi normatīvajos aktos elektroskūtera statusu,» teikts viņas iesniegumā.
Lai gan atbildīgās Satiksmes un Iekšlietu ministrijas vēl meklē labāko formulējumu skrejriteņu legalizēšanai, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens vismaz sev tādu jau ir atradis. Pirmajā skolas dienā viņš izplatīja īpašu skolēniem veltītu paziņojumu par elektroskrejriteņiem, kurā skaidri norāda, ka tas ir transporta līdzeklis, nevis sporta vai atpūtas rīks:
«Sākoties jaunajam mācību gadam, var paredzēt vēl lielāku bērnu interesi pārvietoties ar elektriskajiem skrejriteņiem ielās. Svarīgi atcerēties, ka skrejriteni var pielīdzināt velosipēdam un tā lietotājam ir pienākumi pret citiem - ir jāciena gājēji un jāizvēlas visām pusēm drošs ātrums un braukšanas veids. Elektriskais skrejritenis, pirmkārt, ir transporta līdzeklis, un neatbilstoša tā lietošana var radīt traumas pašam un citiem, pārvērtējot savas braukšanas prasmes un pārgalvīgi izvēloties ātrumu.»
Gājējiem, pārvietojoties pa ietvi, vienmēr un visos apstākļos ir priekšroka!