2019.gada 29.augustā Rīgas Autotransporta prokuratūras prokurors, nepiekrītot pirmās instances tiesas nolēmumam, iesniedzis apelācijas protestu daļā par apsūdzētā attaisnošanu pēc Krimināllikuma 141. panta otrās daļas – par personas apzinātu atstāšanu bez palīdzības, kura atrodas dzīvībai bīstamā stāvoklī.
Saskaņā ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem, apsūdzētais, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, proti, nedeva ceļu mazgadīgai gājējai, kura šķērsoja brauktuvi pa neregulējamu gājēju pāreju, notrieca gājēju, nodarot viņai smagus miesas bojājumus, kas bīstami dzīvībai.
Pēc ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanas apsūdzētais, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu prasības, nepalika negadījuma vietā, neizsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību, nedarīja visu iespējamo, lai saglabātu notikuma pēdas, par ceļu satiksmes negadījumu nepaziņoja policijai. Pirmās instances tiesa atzina apsūdzēto par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 260. panta otrajā daļā un 262.1 panta otrajā daļā, piespriežot viņam likumā paredzēto sodu. Taču pirmās instances tiesa apsūdzēto atzina par nevainīgu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 141. panta otrās daļas un attaisnoja viņu.
Tiesa uzskatīja, ka konkrētā ceļu satiksmes negadījuma apstākļi neliecināja par to, ka cietušajai bija nodarīti dzīvībai bīstami miesas bojājumi, kas atklājās vēlāk.
Rīgas Autotransporta prokuratūras prokurors apelācijas protestā lūdza atzīt apsūdzēto personu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 141. panta otrajā daļā, kā arī lūdza apelacijas instances tiesu grozīt spriedumu daļā par galīgā soda noteikšanu.