Rīgas apgabaltiesa neatklāj, kurš tiesnesis skatīs AS "Parex banka" prasību par zaudējumu piedziņu no bijušajiem bankas īpašniekiem Valērija Kargina un Viktora Krasovicka.
Apgabaltiesas kancelejas vadītājs Ilvars Tomsons aģentūrai LETA sacīja, ka pagaidām tiesneša vārds, kuram lietas skatīšana uzticēta, netiks atklāts. Šādas nostājas iemeslus viņš nekonkretizēja, solot precizēt tos vēlāk.
Apgabaltiesa arī neatklāj "Parex bankas" prasības summu un to, vai lūgts prasību nodrošināt un apķīlāt abu atbildētāju vai ar viņiem saistītu personu īpašumus, norādot, ka šāda informācija ir ierobežotas pieejamības un to var iegūt tikai lietas dalībnieki.
Tomsons informēja, ka lēmums par lietas ierosināšanu tiks nosūtīts abiem atbildētājiem, kam 30 dienu laikā jāsniedz paskaidrojumi par prasību. Pēc tam tiks noteikts lietas izskatīšanas datums.
Kā ziņots, 30.jūlijā "Parex banka" vērsās tiesā pret bankas bijušajiem īpašniekiem Karginu un Krasovicki, prasot viņiem atlīdzināt savas darbības laikā bankai nodarītos zaudējumus, iepriekš informēja "Parex bankas" Korporatīvo komunikāciju daļas vadītāja Indra Zinkeviča.
Apgabaltiesa ierosinājusi civillietu par zaudējumu piedziņu no bijušajiem bankas īpašniekiem Kargina un Krasovicka.
"Izvērtējot laika posmā no 1995.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 5.decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaicīgi bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, banka ir konstatējusi virkni darījumu, kas noslēgti pretēji bankas interesēm un, piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kas būtiski atšķiras no nosacījumiem, uz kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus," informēja Zinkeviča. Viņa norādīja, ka minētajā periodā tie faktiski ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina.
Šādi secinājumi izrietot no veiktās juridiskās un finanšu izpētes un apstākļu detalizētas un kompetentas analīzes, ko bankas uzdevumā ir veikuši gan Latvijas, gan starptautiska mēroga finanšu un juridiskie konsultanti - Londonas advokātu birojs "Herbert Smith LLP", Londonas auditorfirma "KPMG LLP" un Latvijas zvērinātu advokātu birojs "Eversheds Bitāns".
"Būtiski, ka, pēc bankas rīcībā esošās informācijas, šie līgumi tikuši slēgti, Karginam un Krasovickim atrodoties interešu konfliktā un pārkāpjot vairāku likumu normas. Līdz ar to abu bijušo bankas valdes locekļu darbībās ir saskatāmi būtiski likumā noteikto valdes locekļu pienākumu pārkāpumi, bankai nodarot ievērojamus zaudējumus. Komerclikums nosaka, ka valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam, un paredz arī valdes locekļu atbildību par zaudējumiem, ko tie ar savu darbību vai bezdarbību nodarījuši attiecīgajai kapitālsabiedrībai. Tādēļ bankai ir tiesības vērsties tiesā pret attiecīgajiem bijušajiem valdes locekļiem, prasot atlīdzināt tai nodarītos zaudējumus," apgalvoja Zinkeviča.
Vienlaicīgi celtās prasības ietvaros banka vēršas pret Karginu un Krasovicki arī par zaudējumu atlīdzību saistībā ar 2008.gada novembrī noslēgtā ieguldījuma līguma pārkāpumiem.
Savukārt bijušie bankas īpašnieki vēršanos tiesā vērtē kā priekšvēlēšanu elementu, lai piesegtu atbildīgos politiķus vēlētāju priekšā un novērstu sabiedrības uzmanību no sasteigtā un dīvainā restrukturizācijas procesa, kā arī tajā novērojamajiem trūkumiem.
Intervijā portālam "Nozare.lv" Kargins un Krasovickis šo bankas soli skaidroja ar pašreizējiem politiskajiem procesiem valstī un priekšvēlēšanu populismu. "To vērtējam kā spiediena izdarīšanu pret mums, kas nekādā veidā nepalīdz ne bankas biznesam, ne reputācijai un klientu piesaistei," pārliecināti ir abi bankas bijušie īpašnieki, kuri uzskata, ka, vēršoties tiesā, nav ievērota ar viņiem noslēgtajā līgumā paredzētā pirmstiesas strīdu izšķiršanas kārtība.
Kā ziņots, 2008.gada 8.novembrī valsts nolēma glābt finanšu grūtībās nonākušo "Parex banku" un par diviem latiem no Kargina un Krasovicka iegādājās bankas kontrolpaketi.
Finanšu grūtībās nonākušās bankas glābšanai tajā tika noguldīti lieli finanšu resursi, kas joprojām veido ap 640 miljoniem latu, bet kopējais finansējums, kas tika novirzīts bankai, pārsniedz 800 miljonus latu.
Valsts kontrole iepriekš secinājusi, ka no "Parex bankas" pārņemšanas tiešie ieguvēji bija tās akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, nevis Latvijas valsts. Savukārt tā laika premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) uzsvēris, ka bankas pārņemšana bija vienīgā iespēja, lai neradītu vēl lielākas problēmas visai Latvijas finanšu sistēmai.
Naktī uz 1.augustu noslēdzās "Parex bankas" sadalīšanas posms un darbu sākusi AS "Citadele banka", kurā ir pārnesti visi labie "Parex bankas" finanšu aktīvi.