Rīgas apgabaltiesā šodien plkst.11 plānots sākt skatīt Latvijas vēsturē lielāko zemes izkrāpšanas krimināllietu.
Lai gan lietā kopumā ir septiņi apsūdzētie, tiesas priekšā sākotnēji stāsies tikai pieci no viņiem - Jānis Ābele, Inārs Sarkangalvis, Anatolijs Volosatovs, Alfrēds Dābols un Biruta Pleša. Pārējie divi - krāpšanas iniciatori - vēl atrodas policijas meklēšanā.
Bijušais Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieks Ints Ķuzis par šo vērienīgo krāpšanas lietu informēja 2007.gada rudenī, pastāstot, ka noziedznieku grupa, par pieciem latiem uzpērkot bezpajumtnieku, 2007.gada augusta beigās savā īpašumā ieguva sešus miljonus latu vērtu gandrīz piecus hektārus lielu zemesgabalu Rīgā, Kalnciema ielā.
Par šo krāpšanu kopumā tika aizturētas sešas personas, no kurām organizators un viens viņa līdzdalībnieks kādu laiku atradās apcietinājumā. Krāpšanas gadījums noticis, Zemesgrāmatā iesniedzot viltotus dokumentus. Noziedzīgā nodarījuma veiksmīga izdošanās notikusi, Zemesgrāmatas tiesnesei veicot pavirši savu darbu un neiedziļinoties pirkuma līguma saturā, toreiz atzina Ķuzis.
Prokuratūrā apsūdzības četrām personām tika celtas par krāpšanu lielā apmērā un personu grupā. Saskaņā ar likumu vainīgās personas par šī nozieguma izdarīšanu var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz 13 gadiem vai ar naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Tāpat šīs četras personas, no kurām viens cilvēks ir bez noteiktas dzīvesvietas, tiek apsūdzētas par dokumenta, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, zīmoga vai spiedoga viltošanu, kā arī par viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga realizēšanu vai izmantošanu, ja šīs darbības izdarītas atkārtoti vai mantkārīgā nolūkā vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Par šo likumpārkāpumu likums paredz sodu - brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām.
Tiesas priekšā par dienesta informācijas izpaušanu šajā lietā nāksies atbildēt arī kādai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Jūrmalas nodaļas ekspertei, kura krāpniekiem sniegusi Iedzīvotāju reģistrā pieejamo informāciju, kas savukārt tālāk izmantota, veicot vērienīgo krāpšanu.
No šīs apjomīgās pamatlietas ir izdalīts cits kriminālprocess, kurā apsūdzības par krāpšanu lielā apmērā un personu grupā celtas Normundam Žuburam un Jānim Rozentālam. Abi vīrieši izsludināti policijas meklēšanā.
Kamēr lieta atradās policijā, par šīs krāpšanas organizatoru uzskatīto Žuburu, lai gan apsūdzība par to viņam vēl nav celta, izdevās paturēt apcietinājumā. Vasks apliecināja, ka tiesa Žuburam iepriekš noteiktā drošības līdzekļa - apcietinājuma - termiņu nepagarināja un pērn septembrī viņš tika atbrīvots. Vēl oktobrī Žuburs ieradies prokuratūrā liecināt, taču kopš tā laika arī vairs nav sastopams.
2007.gadā tirgus vērtība šim zemesgabalam bija aptuveni seši miljoni latu, pirkuma līgums Zemesgrāmatā tika apstiprināts par 40 000 latu, bet krāpnieku sameklētais pircējs - Ukrainas pilsonis - par šo īpašumu uzreiz bijis gatavs maksāt trīs miljonus latu.
Jau vēstīts, ka 2007.gada 28.augustā policija saņēma informāciju par to, ka ir sākts atsavināšanas process 4,9 hektārus lielam zemesgabalam Rīgā, Kalnciema ielā, un šim procesam varētu būt krimināls raksturs. Policija sāka darbu un atklāja, ka minētais zemesgabals tā faktiskajiem īpašniekiem - diviem Latvijas pilsoņiem, veiksmīgiem uzņēmējiem, vairs nepieder. Šis zemesgabals bija iegūts mantojumā.
Zemesgrāmatā jau bija noformēti dokumenti, kas apliecināja īpašuma tiesības citai personai - bezpajumtniekam. Krāpnieki par pieciem latiem bija ieguvuši bezpajumtnieka pasi un ļoti kvalitatīvi viltojuši visus nepieciešamos dokumentus, apejot pat notāru. Zemesgrāmatā jau bija noticis juridisks akts jeb darījums - bija noslēgti pirkuma un īpašumtiesību nostiprinājuma līgumi. Tas nozīmē, ka patlaban faktiskie īpašnieki ar šo zemesgabalu neko nevar iesākt, īpašuma maiņa var notikt tikai caur tiesu. Ķuzis teica, ka zemesgabalam ir uzlikts arests un jāgaida tiesas lēmums.
Sešu cilvēku noziedzīgā grupa, kas strādājuši neatkarīgi cits no cita, kontaktējoties tikai ar vienu personu, kas bija nākamais posms krāpšanas īstenošanai, bija sameklējuši pircēju - Ukrainas pilsoni. Mūsu valsts likumdošana neparedz pārdot zemi trešo valstu pilsoņiem, tādēļ bija jāizdomā shēma, kā šo situāciju apiet, iepriekš skaidroja Ķuzis.
Viss bija izdomāts - zemi pērk bezpajumtnieks, tad izveido firmu un minēto zemesgabalu reģistrē kā uzņēmuma kapitālu, bet Ukrainas pilsonis nopērk attiecīgā uzņēmuma kapitāldaļas, tādējādi kļūstot par zemes īpašnieku.
Kad policija bija izmeklēšanu atšķetinājusi līdz krāpšanas organizatoriem, tā secināja, ka šie noziedznieki jau ir tiesībsargiem pazīstami. 1968.gadā dzimis vīrietis, šīs krāpšanas galvenais organizators, jau 2003.gadā tika notiesāts par krāpšanu lielā apmērā ar nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu.
Iedzīvotāji, kuri ir īpašnieki vērtīgiem nekustamajiem īpašumiem, aicināti būt ļoti vērīgi, regulāri pārliecināties, vai ar īpašumu nav veiktas kādas pretlikumīgas darbības. Visizdevīgāk nodrošināties pret šādiem apkrāpšanas gadījumiem ir, uzliekot īpašumam ķīlu jeb nodrošinot to ar apgrūtinājumu, tādējādi liedzot jebkādas iespējas rīkoties ar šo īpašumu bez attiecīgās iestādes akcepta.
Šajā konkrētajā gadījumā faktiskie īpašnieki bijuši turīgi un naudu, ieķīlājot zemi, viņiem nevajadzējis ņemt no bankas, tādēļ "šis zemesgabals bija kā sviestmaize", iepriekš sacīja Ķuzis.