3 populārākie veidi, kurus izvēlas Latvijas iedzīvotāji, lai aizsārgātu savu mājokli

© f64

Īpašuma apdrošināšana (44%), drošas atslēgas (44%) un suņi (23%) ir trīs populārākie veidi, kurus izvēlas Latvijas iedzīvotāji, lai aizsārgāt savu mājokli. Tā norāda eksperti.

Aptuveni ceturtā daļa (23%) Latvijas iedzīvotāju mājokļa un tajā esošo mantu drošību uztic tieši suņiem.

Kinoloģe un audzētāja Liene Zariņa norāda, ka viedoklis par suni - mājas sargu - Latvijā vēl aizvien ir populārs, tomēr suņa loma cilvēku dzīvē arvien vairāk iegūst citu nozīmi. "Cilvēki biežāk iegādājas suni, lai iegūtu sev draugu, kompanjonu vai ģimenes locekli. Tādos gadījumos no suņa sagaida aizvien mazāk agresijas,” stāsta kinoloģe.

Pēc Lienes Zariņas teiktā, mainās arī to cilvēku vajadzības, kas vēršas pie dresūras speciālistiem. “Agrāk suņu saimnieki kinologiem prasīja četrkājainos draugus dresēt tā, lai tie spētu aizsargāt māju, dzīvokli vai teritoriju, taču mūsdienās cilvēki visbiežāk sagaida mīluļu paklausību un līdzsvarotību, daudz laika velta suņu socializācijai, kā arī vēlas iemācīt tiem dažādas komandas” saka kinoloģe Liene Zariņa.

Pēc Gjensidige Latvija Atlīdzību nodaļas vadītāja Alekseja Kozira teiktā, suņi ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs ieņem vietu starp trim populārākajiem mājas aizsargāšanas veidiem. Pētījums arī liecina, ka Latvijā visbiežāk sargsuņus mājās izvēlas cilvēki ar vidējiem ienākumiem, biežāk arī mazpilsētu (25%) un lauku (28%) iedzīvotāji.

Pēc viņa teiktā, mājokļa drošībai aizvien biežāk tiek iegādātas elektroniskas drošības sistēmas. “Tās kļūst aizvien populārākas, jo katru gadu pieaug sistēmu daudzveidība, tās kļūst lētākas un modernākas. Iedzīvotāji saprot arī to, ka viena maģiska līdzekļa mājokļa aizsargāšanai nav, tāpēc biežāk izvēlas kompleksus risinājumus - apdrošina mājokli, izmanto drošas atslēgas un drošības sistēmas,” stāsta apdrošinātājs.

Latvijā

Apelācijas sūdzību par pirmās tiesas spriedumu, ar kuru bijušajam Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam par spiegošanu Krievijas labā piespriests cietumsods uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 2025.gada 13.janvārī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Svarīgākais