KNAB: Tūrisma biroja amatpersonu noziegumu rezultātā nodarīti vismaz 300 000 eiro zaudējumi

© SCANPIX

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākotnējie aprēķini liecina, ka Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) amatpersonu iespējamo noziedzīgo darbību rezultātā nodarīti ne mazāk kā 300 000 eiro zaudējumi.

Kā aģentūrai LETA apstiprināja KNAB, 5.aprīlī sākts kriminālprocess pret RTAB amatpersonām par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu un krāpšanu.

KNAB 13.maijā veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā desmit kratīšanas dažādās adresēs, kā arī vairākas izņemšanas. Kratīšanas veiktas ne tikai Latvijā, bet paralēli arī Vācijā, Zviedrijā un Spānijā. Kratīšanās izņemts ievērojams apjoms informācijas, datu nesēji, kā arī akcīzes preces bez akcīzes marķējuma. Līdz šodienai nopratināti vairāki desmiti personu. KNAB mājaslapā izplatītās fotogrāfijas liecina, ka kratīšanās izņemtas arī alkoholisko dzērienu pudeles.

Krimināllietā aizturētas divas personas, kuras atbilstoši kriminālprocesa normām atzītas par aizdomās turētajām. Abas personas patlaban ir atbrīvotas, piemērojot ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus - aizliegumu ieņemt noteiktu amatu, aizliegumu izbraukt no valsts un aizliegumu tuvoties noteiktām personām. LETA jau rakstīja, ka šīs personas ir RTAB valdes priekšsēdētāja un partijas "Gods kalpot Rīgai" valdes locekle Vita Jermoloviča un RTAB biroja vadītāja Inguna Priedīte, kuras bija aizturētas, bet patlaban ir atbrīvotas no policijas izolatora.

KNAB atzina, ka, iespējams, izmeklēšanas gaitā aizdomās turēto personu skaits varētu palielināties. KNAB nekomentēja, vai par aizdomās turēto varēt kļūt cits RTAB valdes loceklis - Rīgas domes deputāts Maksims Tolstojs (S).

KNAB izmeklētāju rīcībā esošie fakti liecinot, ka RTAB amatpersonas, iespējams, izšķērdējušas nodibinājuma finanšu līdzekļus lielos apmēros, tajā skaitā, noslēdzot fiktīvus sadarbības līgumus, apmaksājot privātus izdevumus, viltojušas un izmantojušas viltotus dokumentus, nodarbinājušas fiktīvus darbiniekus, kā arī prettiesiski izkrāpušas finanšu līdzekļus lielos apmēros. Sākotnējie aprēķini liecina, ka noziedzīgu darbību rezultātā nodarīti zaudējumi ne mazāk kā 300 000 eiro apmērā, tomēr nodarīto zaudējumu apmērs tiks precizēts, veicot grāmatvedības ekspertīzes.

KNAB vērsa uzmanību, ka konkrētās krimināllietas izmeklēšana būs laikietilpīga, ņemot vērā gan to, ka iespējamie noziedzīgie nodarījumi ir saistīti ar ārvalstīm, gan sekmīgai izmeklēšanai nepieciešamo darbību kopumu.

KNAB iegūtā informācija liecina, ka noziedzīgo nodarījumu pēdas ved uz ārvalstīm, līdz ar to procesa virzītājam bija jānosūta vairāki Eiropas izmeklēšanas rīkojumi, kā arī būs jānosūta vairāki tiesiskās palīdzības lūgumi, kas varot būtiski pagarināt krimināllietas izmeklēšanas laiku.

Vienlaikus izmeklēšanā nepieciešams veikt dažāda veida ekspertīzes. Ekspertīžu veikšana Latvijā ir ļoti laikietilpīgs process, jo tās tiek veiktas rindas kārtībā. Piemēram, fonoskopiskās jeb balss ekspertīzes izpilde tiek nodrošināta vidēji 12 mēnešos, dokumentu un rokraksta ekspertīze - divos līdz četros mēnešos.

KNAB norādīja, ka ar vislielāko rūpību izmeklēs un pārbaudīs visus krimināllietā esošos faktus. Konstatējot papildu faktus, kas norāda uz, iespējams, cita veida noziedzīgu nodarījumu, kas ir KNAB kompetencē, tie tiks rūpīgi izmeklēti, lai vainīgās personas likumā noteiktajā kārtībā tiktu sauktas pie atbildības par nozieguma izdarīšanu.

Ja izmeklēšanas gaitā KNAB konstatēs faktus, kas norāda uz iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru izmeklēšana nav KNAB kompetencē, šie fakti tiks nosūtīti citai institūcijai, atbilstoši kompetencei.

Izmeklējot augstāk minētos noziedzīgos nodarījumus, KNAB vienlaikus vērtēs, kādi grozījumi ir nepieciešami normatīvajā regulējumā attiecībā uz biedrībām, lai sakārtotu valstī šo sfēru kopumā un turpmāk nepieļautu pašvaldību finanšu līdzekļu izšķērdēšanu.

Tiklīdz kriminālprocesā būs jauna publiski sniedzama informācija, KNAB informēšot sabiedrību.

Jau ziņots, KNAB darbinieki 13.maija rītā ieradās RTAB un Rīgas domes telpās, lai veiktu kratīšanu minētajā kriminālprocesā.

Latvijā

21. novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu, bijušā Izraēlas aizsardzības ministra Joava Galanta un vairāku palestīniešu grupējuma “Hamās” locekļu aizturēšanai. Jau nākamajā dienā mūsu Ārlietu ministrija paziņoja, ka respektēs SKT izdoto apcietināšanas orderi Benjaminam Netanjahu. Šis paziņojums izsauca asu reakciju sabiedrībā. Taču neviens (!) politiķis neuzsāka diskusiju par šo absurdo situāciju. Kāpēc?

Svarīgākais