Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka dažkārt lielveikalos nesamaksā par kādu no pirkumiem, kam iemesli var būt dažādi - pārdevēja nepieskaita kādu produktu, prece nejauši sajaucas ar pircēja personīgajām mantām, vai arī tīšas zādzības, noskaidrots drošības kompānijas "Grifs AG" pētījumā.
Turklāt vienīgo pierādījumu pirkuma iegādei - čeku - līdz veikala apmeklējuma beigām saglabā tikai nepilni 12% aptaujāto.
Pēc "Grifs AG" pētījuma datiem, kopumā 30% Latvijas iedzīvotāju nezina lielveikalu iekšējās kārtības noteikumus. Noskaidrots, ka 17% cilvēku tirdzniecības vietās mēdz nogaršot sveramos produktus pirms to iegādes un 15% atver produktu iepakojumus pirms samaksāšanas. Turklāt vecāki atzīst, ka mēdz bērnus sēdināt iepirkumu ratiņu produktiem paredzētajā nodalījumā, nevis speciāli bērniem paredzētajā krēsliņā, kas ir pretrunā ar lielveikalu iekšējās kārtības noteikumiem.
"Lielveikalu apsargiem ik dienas nākas skaidrot cilvēkiem it kā pašsaprotamas lietas. Ja apsardzes darbinieki pamana, ka tirdzniecības vietas apmeklētāji lieto produktus pirms to iegādes, apsardzes darbiniekam ir tiesības lūgt pārstāt to darīt vai pretējā gadījumā lūgt atstāt tirdzniecības telpas," stāsta drošības kompānijas "Grifs AG" vadītājs Ainārs Bundulis.
Apsardzes darbības likums nosaka visu apsardzes darbinieku tiesības un pienākumus, kurā norādīts, ka apsardzes darbiniekam ir tiesības pircējam lūgt uzrādīt personīgās mantas, piemēram, ja nostrādājis drošības vārtu signāls un citos gadījumos.
"Apsardzes darbinieki apzinās, ka nereti viņu pienākumu izpilde cilvēkiem var radīt neērtības un arī psiholoģisko diskomfortu, tomēr aicinām cilvēkus būt saprotošiem, jo tirdzniecības vietu apsardzes darbinieki, tāpat kā lidostas drošības pārbaudes darbinieki, tikai veic savus darba pienākumus kopējās drošības un sabiedrības labklājības labad," norādīja Bundulis.
Drošības kompānijas "Grifs AG" internetā veiktajā pētījumā piedalījās 519 respondenti vecumā no 20 līdz 74 gadiem.
Drošības kompānija "Grifs AG" dibināta 2002.gadā. "Grifs AG" ar 1500 darbiniekiem un vairāk nekā 2500 fiziskās un tehniskās apsardzes objektiem darbojas visās trīs Baltijas valstīs.