Tiesa: Policistus pret pašu gribu filmēt nedrīkst, ja viņi netiek anonimizēti
Senāta Administratīvo lietu departaments 19.martā negrozīja Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, atstājot spēkā Datu valsts inspekcijas uzlikto pienākumu pieteicējam dzēst internetā ievietotu video, kurā uzfilmēti policijas darbinieki policijas iecirknī. Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumā minētos argumentus, Senāts uzskata, ka pieteicēja darbībā nav panākts taisnīgs līdzsvars starp tiesībām uz vārda brīvību un privātās dzīves neaizskaramību.
Senāta ieskatā nepamatoti ir pieteicēja argumenti, ka policijas darbinieku filmēšana laikā, kad viņi pilda dienesta pienākumus, neskar viņu privāto dzīvi. Senāts norāda - pat situācijā, kad persona veic valsts deleģētas publiskas funkcijas, tai ir tiesības uz noteiktu privātās dzīves aizsardzības līmeni. Pretējā gadījumā tiktu aizskarta tiesību uz privāto dzīvi būtība, padarot tiesības bezjēdzīgas. Tādējādi arī policijas darbiniekiem ir tiesības kontrolēt sava attēla izmantošanu.
Senāts norāda, ka tiesību normas paredz saskaņot divas pamattiesības - no vienas puses, privātās dzīves neaizskaramību un, no otras puses, vārda brīvību. Pieteicējs nav paskaidrojis, kāpēc uzskatīja par būtisku informēt sabiedrību par policijas darbinieku rīcību. Pieteicējs, īstenojot savas tiesības uz vārda brīvību, nav izvairījies no iejaukšanās policijas darbinieku privātajā dzīvē, jo tādu pašu mērķi varēja sasniegt anonimizējot videoierakstu tā, lai nebūtu iespējams identificēt konkrētus policijas darbiniekus.
Iepriekš Senāts bija apturējis lietā tiesvedību, lai uzdotu prejudiciālos jautājumus Eiropas Savienības Tiesai un noskaidrotu, vai tādas personas darbības, kādas ir apskatītas konkrētajā lietā - policijas iecirknī nofilmēti policijas darbinieki dienesta pienākumu veikšanas laikā, un nofilmētais videomateriāls ievietots internetā, ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 24.oktobra Direktīvas 95/46EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti piemērošanas jomā. Tāpat Augstākā tiesa vēlējās noskaidrot, vai Direktīva 45/46 ir interpretējama tādējādi, ka iepriekš minētās darbības var uzskatīt par personas datu apstrādi žunālistikas nolūkos Direktīvas 9.panta izpratnē.
Lietā ir turpmāk minētie apstākļi:
Pieteicējs, atrodoties Valsts policijas iecirkņa telpās, nofilmēja savu paskaidrojumu pieņemšanu administratīvā pārkāpuma lietvedības procesā. Uzfilmētajā videomateriālā redzami un dzirdami policijas darbinieki. Pieteicējs videomateriālu ievietoja interneta vietnē www.youtube.com.
Datu valsts inspekcija ar 2013.gada 30.augusta lēmumu konstatēja, ka pieteicējs pārkāpis Fizisko personas datu aizsardzības likuma 8.panta pirmo daļu, jo nav sniedzis policijas darbiniekiem kā datu subjektiem šajā tiesību normā noteikto informāciju par paredzēto personas datu apstrādes mērķi. Pieteicējs arī Datu valsts inspekcijai nav sniedzis informāciju par videomateriāla ieguves un ievietošanas interneta vietnē mērķi, kas apliecinātu iecerētā mērķa atbilstību Fizisko personas datu aizsardzības likumam. Tāpēc Datu valsts inspekcija lūdza pieteicēju nodrošināt, lai www.youtube.com un citās interneta vietnēs videomateriāls tiktu dzēsts.
Pieteicējs vērsās tiesā, lūdzot Datu valsts inspekcijas lēmumu atzīt par prettiesisku un atlīdzināt nodarīto kaitējumu.
Administratīvā apgabaltiesa pieteicēja pieteikumu noraidīja. Pieteicējs iesniedza kasācijas sūdzību, pamatojot savu rīcību ar vārda brīvību, un norādot, ka ar videomateriālu netiek aizskarta policijas darbinieku privātā dzīve. (Lieta SKA-6/2019; A420502213).