Slīcēju skaits lielākais piecos gados

Aizvadītajās brīvdienās dažādās ūdenstilpēs noslīkuši 15 cilvēku, bet jūlijā kopumā jau 38. Šī ir viena no pēdējās piecgades traģiskākajām vasarām, pēc ekspertu domām, ūdens nelaimju skaits ir kritisks.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Inese Veisa atklāj, ka noslīkušie devušies atvēsināties vietās, kas nav piemērotas peldēšanai. "Tie ir dīķi, upes – ļoti tuvu mājai. No piecpadsmit bojā gājušajiem ir tikai viena sieviete. Visticamāk, iemesls ir alkohola lietošana, kā arī karstums, kā rezultātā cilvēki peldas nepareizi. Arī 2006. gadā mums bija rekords – mēnesī noslīka 37 cilvēki, tagad 19 dienās jau 38. Tovasar bija ļoti silti, un jūlijs parasti ir negadījumiem bagātākais mēnesis," saka I. Veisa. Viņa ar skumjām secina, ka cilvēkus var informēt un brīdināt, bet karstums dara savu un bieži cilvēki šo informāciju nesadzird. Jāpiebilst, ka minētie 15 noslīkšanas gadījumi ir tikai tie, uz kuriem izbraukuši dienesta glābēji. Kopumā šogad noslīkuši 84 cilvēki, tajā skaitā arī astoņi bērni.

Par darba trūkumu nesūdzas arī Jūrmalas ātrās palīdzības glābēji, kuri aizvadītajā nedēļā 55 reizes brīdinājuši peldētājus, kuri atradušies aiz bojām. Savukārt 54 reizes glābēji snieguši medicīnisko palīdzību, kā arī atraduši desmit bērnu.

Aizvadītās nedēļas statistika liecina, ka, nepareizi peldoties, Latvijā bīstamas var kļūt it visas ūdenskrātuves. Piemēram, piektdien 50 gadu veca sieviete noslīka Balvu pusē Pērkona ezerā, savukārt kāds vīrietis aizgājis bojā Dabmjapurva ezerā, kas atrodas Rīgas Vidzemes priekšpilsētā. Viļānu novadā upe paņēmusi kāda 21 gadu veca puiša dzīvību.

Lai mazinātu iedzīvotāju neapdomību, kopš vakardienas Iekšlietu ministrijas pakļautie dienesti sākuši patrulēt pie publiskajām peldvietām. Naudas sociālajām kampaņām ministrijai nav, tāpēc izglītošana notiks uz vietas.

Latvijā

Nacionālais veselības dienests (NVD) brīdinājis slimnīcas, ka netiks veikta samaksa par šogad pacientiem nodrošinātajiem stacionārajiem pakalpojumiem, kas nozīmē, ka slimnīcām šīs izmaksas būs jākompensē pašām, ierobežojot kopējo pacientu plūsmu, aģentūru LETA informēja Latvijas Slimnīcu Biedrība (LSB).