Bijušajam diplomātam Brēmanim piemērots aizdomās turētā statuss

Valsts drošības dienests (VDD) piemērojis aizdomās turētā statusu bijušajam diplomātam Rūdolfam Brēmanim.

Plašākus komentārus dienestā sniegt nevarot, lai nekaitētu izmeklēšanas interesēm.

Kriminālprocesa likumā teikts, ka aizdomās turētais ir persona, par kuru pierādījumu kopums izmeklētajam dod pamatu pieņēmumam, ka izmeklējamo noziegumu, visticamāk, izdarījusi konkrētā persona.

Ārlietu ministrijā aģentūrai LETA apstiprināja, ka darba attiecības ar Brēmani izbeigtas 2017 gada 31. janvārī, savstarpēji vienojoties.

LETA arhīvs liecina, ka Brēmanis kā pilnvarotais lietvedis savulaik vadīja Latvijas vēstniecību Apvienotajos Arābu Emirātos Abū Dabī. Brēmanis arī bija Latvijas pastāvīgais pārstāvis Starptautiskajā atjaunojamo energoresursu aģentūrā. Tāpat viņš strādājis par Ārlietu ministrijas Ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas nodaļas vadītāju, Latvijas vēstniecības ASV otro sekretāru, kā arī Ārlietu ministrijas politisko un attīstības padomnieku Afganistānā.

Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" pagājušā svētdienā ziņoja, ka bijušā Latvijas vēstniecības pilnvarotā lietveža Apvienotajos Arābu Emirātos visplašāk atspoguļotais veikums bija viņa sarīkotās vakariņas 2017.gadā Dubaijā. Brēmanim izdevās sasēdināt pie viena galda Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kādu šeihu un uzņēmēju Aināru Šleseru, prezidentam it kā par to iepriekš neko nezinot.

"Es varu teikt tikai to, ka ministrija pieņēma lēmumu [par darba attiecību pārtraukšanu], balsoties uz pietiekami nopietnu informāciju, kas mums tika nodota un kas bija arī mūsu rīcībā, bet sīkāk komentēt es neko nevēlētos tāpēc, ka ir vesela rinda jautājumu, kas tālāk tiek risināti," raidījumam apliecinājis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Atsaucoties uz Uzņēmuma reģistra informāciju, "de facto" vēstīja, ka VDD pērn decembrī nolēmis uzlikt arestu Brēmaņa kā aizdomās turamā mantai. Pirms nedēļas stājies spēkā arests viņam piederošā uzņēmuma "Middle East Latvia Holding" kapitāldaļām.

Raidījums minējis, ka diplomātu aprindās jau kādu laiku tiek runāts par iespējamu līdzekļu izkrāpšanu no ārlietu dienesta caur dienesta dzīvokļiem.

Pēdējos gadus diplomātijā Brēmanis pavadīja Latvijas vēstniecībā Apvienotajos Arābu Emirātos kā pilnvarotais lietvedis.

Pēc viņa aiziešanas no diplomātijas Brēmaņa nolīgts darbinieks Husams El Imams esot sūdzējies, ka viņa sievai Brēmanis licis noslēgt fiktīvu īres līgumu, vēstīja raidījums.

El Imams arī stāstījis, ka apartamentus vienā no smalkākajām Abū Dabī vietām "Etihad Towers", kur Brēmanis dzīvojis, viņa vajadzībām īrējis kāds turīgs vīrs - Iftikhars Rasuls Gumans, kurš ap to laiku kļuva par Latvijas goda konsulu Islamabadā, Pakistānā. Šajos torņos apartamentu īre maksā vairākus desmitus tūkstošus eiro gadā.

Pēc raidījuma vēstītā, pastāvot arī aizdomas, ka Brēmanis lūdzis palīgam El Imamam meklēt potenciālos "goda konsulus", kuri būtu gatavi šo goda titulu iegādāties.

Uz jautājumu, vai lieta saistīta ar dienesta dzīvokļiem, ārlietu ministrs atbildējis, ka "tas nav jautājums tikai tādā plāksnē, kā jūs to uzdevāt, tur ir arī citas lietas."

Starp VDD atbildības jomām ir arī Latvijas uzturēšanās atļauju saņēmēju izvērtēšana. Raidījums vēstīja, ka pēc aiziešanas no ārlietu dienesta Brēmanis esot pievērsies uzturēšanās atļauju biznesam, taču, iesējams, viņš palīdzējis tikt pie atļaujām jau iepriekš, būdams diplomāts.

Raidījums noskaidrojis, ka Brēmanim piederēja dāvinājumā saņemts zemes gabals Cēsīs. 2014.gadā viņš īpašumu, kura kadastrālā vērtība nesasniedz 17 000 eiro, pārdeva par 73 000 eiro Uzbekistānas pilsonim Azamjonam Abdullajevam. "de facto" zināms, ka tieši Brēmanis vērsies ar lūgumu Abrullajevam piešķirt Šengenas vīzu.