Nepietiekamu pierādījumu dēļ neuzsāk lietu pret uzņēmējiem Krūmiņu, Balodi un Valteru
2019. gada 7.janvārī Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors izmeklēšanas turpināšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētājam nosūtījis kriminālprocesu, kas 2018. gada 27.decembrī saņemts no KNAB kriminālvajāšanas uzsākšanai pret trim personām par tirgošanos ar ietekmi (Krimināllikuma 326.1.panta pirmā un otrā daļa).
Atceļot izmeklētāja lēmumu par kriminālprocesa nodošanu prokuroram kriminālvajāšanas uzsākšanai un uzdodot turpināt izmeklēšanu, prokurors norādījis, ka krimināllietā iesniegtie pierādījumi nav pietiekami kriminālvajāšanas uzsākšanai pret lēmumā norādītajām personām un norādījis konkrētas procesuālās/izmeklēšanas darbības, kas vēl būtu veicamas.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Kā iepriekš ziņots, KNAB lūdza sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmējiem Jūliju Krūmiņu, Haraldu Balodi un uzņēmēju, bijušo basketbolistu Valdi Valteru.
Kā iepriekš ziņoja KNAB, lieta ir saistīta ar kādas juridiskas personas tiesvedību pret kādu pašvaldību saistībā ar būvniecības detālplānojuma izstrādi. Lai atrisinātu domstarpības ar pašvaldību sev vēlamajā veidā, juridiskās personas pārstāvji esot vērsušies pie kādas fiziskas personas, lai tā ietekmētu konkrētās pašvaldības amatpersonu, jo uzskatījuši, ka šai fiziskajai personai ir ietekme uz pašvaldības amatpersonu.
Apmaiņā pret "palīdzību" juridiskās personas pārstāvji apsolījuši fiziskajai personai juridiskās personas kapitāldaļas. Pēc KNAB sniegtajām ziņām, uz projekta realizācijas laiku daļa no juridiskās personas kapitāldaļām pārgājušas fiziskās personas rīcībā. Pēc šādas vienošanās pašvaldība ar juridisko personu noslēgusi mierizlīgumu tiesvedībā, informēja KNAB. Pret nevienu pašvaldības amatpersonu birojs gan šajā lietā netika vērsies.
Aizdomās turēto fizisko personu KNAB savā infografikā bija apzīmējis ar krūma ikonu. Aģentūrai LETA zināms, ka šī persona ir Krūmiņš, pret kuru KNAB jau divās citās lietās rosinājis uzrādīt apsūdzības. KNAB izplatītajās infografikās par šīm divām citām krimināllietām Krūmiņam bija piešķirts identisks grafiskais apzīmējums.
Uzņēmējs Krūmiņš aģentūrai LETA noliedza, ka būtu iesaistīts lietā par tirgošanos ar ietekmi.
Lietā par tirgošanos ar ietekmi pārējie divi aizdomās turētie ir juridiskas personas pārstāvji, kurus birojs bija ilustrējis ar pudeles un putna ikonām. Aģentūrai LETA zināms, ka ar pudeli bija domāts bijušais basketbolists Valters, bet putna ikona apzīmēja uzņēmēju Balodi.
Kā liecina "firmas.lv" dati, Balodis un Valters ir bijuši līdzīpašnieki SIA "Kser", kas Jūrmalā vēlējās celt šķeldas koģenerācijas staciju. Šī iecere savulaik radīja skandālu, jo tika paustas bažas, ka pašvaldības sadarbība ar "Kser" atņemtu darbu pašas pilsētas jaunuzceltai šķeldas katlumājai.
"Kser", kas tagad saucas "M7 Energy", kopš 2016.gada oktobra pilnībā pieder SIA "Luxtrade". Šis uzņēmums pašlaik pilnībā pieder Dmitrijam Artjušinam, bet līdz 2017.gada aprīlim 54,57% no tā piederēja Balodim, bet 22,71% - SIA "Bepo", kura vienīgais īpašnieks līdz pagājušā gada rudenim bija Valters. "Kser" 2015.gada rudenī piedzīvoja īstermiņa īpašnieku izmaiņas, kad uz pāris nedēļām par 51% uzņēmuma daļu īpašnieku kļuva Kipras ofšors "Uztema Holding Limited".
Portāls "pietiek.com" 2017.gada aprīlī vēstīja, ka KNAB ir sācis kriminālprocesu par tirgošanos ar ietekmi Jūrmalā. Toreiz publikācijā gan tika pieļauts, ka lieta varētu būt saistīta ar amatpersonu iespējamo korupciju un Jūrmalas pašvaldības uzņēmuma "Jūrmalas siltums" nepamatoti sadārdzinātu šķeldas iepirkumu un darījumu attiecībām ar "Kser".
Šī lieta plašāku skanējumu ieguva 2016.gada beigās, kad kļuva zināms, ka vairāki uzņēmēji piedāvājuši Jūrmalas pilsētai Kauguros piegādāt siltumu no vēl neuzceltas šķeldas koģenerācijas stacijas, bet tas atņemtu darbu pašas pilsētas tikko pabeigtai šķeldas katlumājai. Toreizējais Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) tad apgalvoja, ka viņš neesot uzstājis, lai "Jūrmalas siltums" parakstītu līgumu ar "Kser", taču privātuzņēmums būtu varējis saražot siltumenerģiju lētāk par pašvaldības uzņēmumu un līdz ar to veicinātu konkurenci, tolaik vēstīja portāls.
Pašvaldības uzņēmums "Jūrmalas siltums" 2016.gada 17.novembrī bija noslēdzis nodomu protokolu par siltumenerģijas piegādi ar "Kser", kura piedāvājumu slēgt līgumu uz 10 gadiem iepriekš bija noraidījusi iepriekšējā "Jūrmalas siltuma" vadība, kas uzskatīja, ka tas atņemtu gandrīz visu jaudu jaunajai pašvaldības katlumājai un no tā pašvaldībai celtos zaudējumi.
"Kser" bija nosūtījusi uzņēmumam "Jūrmalas siltums" līguma projektu, kurā bija izteikta vēlme slēgt līgumu uz desmit gadiem. "Jūrmalas siltuma" toreizējais vadītājs Zigurds Starks to nebija parakstījis un aizgājis no darba, vēlāk apgalvojot, ka Truksnis viņam vairākkārt teicis, ka sadarbības līgumu vajagot parakstīt. Truksnis uz to apgalvoja, ka neesot licis Starkam parakstīt līgumu, bet gan esot vēlējies, lai Starks runātu ar investoriem par abpusēji pieņemamu risinājumu.