Atkritumu ugunsgrēks Jūrmalā: Piespriež nosacītus cietumsodus un piedzen 600 000 eiro
Rīgas rajona tiesa Jūrmalā piespriedusi trīs gadus ilgu nosacītu cietumsodu trim personām, kuras bija apsūdzētas par nelegālas atkritumu izgāztuves izveidi Jūrmalā, kurā pērn izcēlās ugunsgrēks, liecina publiski pieejamais anonimizētais tiesas spriedums.
Bez nosacītā cietumsoda personām arī solidāri valstij jāatmaksā 617 614,34 eiro, kas radušies materiālajos zaudējumos.
Visas trīs personas noslēgušas vienošanos ar prokuratūru par vainas atzīšanu pēc Krimināllikuma 99.panta otrās daļas par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm.
Spriedumā skaidrots, ka visas trīs personas laika posmā līdz 2017.gada 18.jūnijam bez atļaujas, neatbilstoši noteikumiem ierīkotā vietā, uzglabāja lielos apjomos šķirotus polimēra atkritumus. Tiesa norādījusi, ka atkritumu uzglabāšana šajā vietā bija nelikumīga, jo nebija saņemta atļauja atkritumu apsaimniekošanai, kā arī uzglabāšanas vieta neatbilda spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Tiesas spriedumā norādīts, ka nelikumīgajā izgāztuvē kopā atradās aptuveni 23 000 tonnas ar atkritumiem. Tāpat izgāztuvē bija izvietoti 136 maisi ar plastmasas iepakojumu, plastmasas, gumijas, papīra, plēves un augsnes atkritumiem, no kuriem daļa tika uzglabāti uz grunts seguma, kā arī uz grunts, kuru sedza ūdens, tādējādi pārkāpjot vēl citus normatīvos aktus.
Savukārt 2017.gada 18.jūnijā teritorijā izcēlās ugunsgrēks, kura rezultātā dega atkritumi 1200-1400 kvadrātmetru platībā. Spriedumā norādīts, ka ugunsgrēkā sadega aptuveni 40% no kopējās atkritumu masas, taču atkritumi, pelni un izdedži atradās gan uz asfalta, gan grunts seguma, radot kaitējumu un piesārņojot vidi.
Jau vēstīts, ka 2017.gada jūnijā VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2.nodaļas amatpersonas sāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 99. panta otrās daļas - par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm.
Veicot nepieciešamās izmeklēšanas darbības, likumsargi noskaidroja, ka aizdomās turētās personas, mantkārīgu motīvu vadītas, nelikumīgi izveidoja un uzglabāja atkritumus Jūrmalā, Ventspils šosejā 47, laika posmā no 2016.gada maijam līdz sadegšanas brīdim. Šo darbību rezultātā Latvijai tika nodarīts materiālais zaudējums 696 595 eiro apmērā.
Par šādām nelikumīgām darbībām aizdomās turētās personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Policija jau iepriekš informēja, ka lietā ir trīs aizdomās turamie, tomēr neatklāja to vārdus. Savukārt ugunsgrēka laikā teritorijā saimniekojošā uzņēmuma SIA "Prima M" valdes locekle Lūcija Uzkliņģe aģentūrai LETA apstiprināja, ka ir viena no trīs aizdomās turētajām personām. Savukārt citas aizdomās turētās personas viņa atteicās apspriest, vienīgi norādot, ka tie ir cita uzņēmuma darbinieki, kas tolaik bija saistīti ar "Prima M" darbību.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 18.jūnija pēcpusdienā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās ugunsgrēks kādā teritorijā, kur bez atļaujas tika glabāts liels daudzums plastmasas atkritumu. Tie dega 12 000 kvadrātmetru jeb 1,2 hektāru platībā. Ugunsgrēkam tika noteikta paaugstināta bīstamība. Izgāztuvē bija uzkrāti aptuveni 23 000 tonnu atkritumu. Ugunsgrēka vietā atrastas arī baterijas, elektrības vadi un aerosola pudeles.
Toreiz tika lēsts, ka teritorijas attīrīšanas darbi valstij izmaksās 700 000 eiro, bet faktiski tiem tika iztērēti 550 000 eiro. Tiesības veikt šos darbus konkursa kārtībā ieguva SIA "Clean R". Savukārt tiem iztērēto naudu bija paredzēts piedzīt no "Prima M", kas saimniekoja šajā teritorijā.