Gobzems vērsies policijā pret LZAP Disciplinārlietu komisijas vadītāju

Ministru prezidenta amatam nominētais Aldis Gobzems (KPV LV) plāno vērsties Valsts policijā (VP) ar lūgumu par kriminālprocesa ierosināšanu pret Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) Disciplinārlietu komisijas priekšsēdētaju, advokātu Lauri Liepu par dokumentu viltošanu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, kā arī nolaidību, norādīts politiķa publicētajā paziņojumā sociālajā tīklā "Facebook".

Gobzems šodien žurnālistiem pastāstīja, ka viņš ar zvērinātu tiesu izpildītāju bija apmeklējis padomes telpas, lai iepazītos ar materiāliem par viņa izslēgšanu no advokatūras. Viņu izbrīnīja fakts, ka minētie materiāli atbilstoši procedūrai nebija iešūti, līdz ar to dokumenti nebija vērtējami kā oficiāli dokumenti. Tāpat lietā neesot atradies komisijas lēmuma oriģināls par viņa izslēgšanu.

Gobzems piebilda, ka viņa rīcībā esošā informācija liecina par to, ka LZAP Disciplinārlietu komisijas locekļi tikai šodien tika apzvanīti, lai tiktu parakstīts komisijas gala lēmums.

Savukārt Liepa sarunā ar aģentūru LETA atklāja, ka Gobzems šorīt bez brīdinājuma ieradies LZAP telpās un pieprasījis nekavējoties izsniegt dokumentus, kurus Disciplinārlietu komisija izmantoja par pamatu lietas izvērtēšanai. Viņš norādīja, ka Gobzemam tika dota iespēja ar šiem dokumentiem iepazīties šodien plkst.12.

Disciplinārkomisijas vadītājs uzsvēra, ka "jebkādi apgalvojumi par viltojumiem vai neiespējamību iepazīties ar dokumentiem neatbilst patiesībai. Ja Gobzems Disciplinārlietu komisijas lēmumu apstrīdēs tiesā, tad tiesā arī par tiem jautājumiem runāsim."

Komentējot Gobzema izteikumus saistībā ar iespējamo vēršanos VP pret Liepu, Disciplinārkomisijas vadītājs norādīja, ka "katrai personai ir tiesības vērsties pret citu personu tiesībsargājošajās iestādēs, ja ir pamatots tiesību aizskārums."

Turpretim Gobzems aģentūrai LETA norādīja, ka viņam "esot liecinieki", kas varot apliecināt, ka 13.novembrī Disciplinārlietu komisijā neesot notikusi balsošana par viņa izslēgšanu un jautājums esot "uzkāries gaisā", un balsis esot vāktas telefoniski 27.novembrī.

Citā publiski izplatītā paziņojumā politiķis norādīja, ka Disciplinārlietu komisijas locekļiem varētu būt tiesas pratināšanā jāsniedz informācija, vai parakstus uz dokumentiem par Gobzema izslēgšanu viņi likuši 13.novembrī vai šodien, 30.novembrī. "Tiesas pratināšanā tiks izprasītas Jūsu telefonsarunu izdrukas un ziņas, vai fiziski atradāties kopā 13.novembra sēdē," pauž premjera amata kandidāts.

Politiķis tajā rakstīja, ka ierodoties padomes telpās tika teikts, ka viņu interesējušie materiāli atrodas pie Liepas, bet pēc tam uzrunājot Liepu konstatēts, ka materiāli atrodas advokātu padomē. "Kad paskaidrojām, ka burtiski pirms dažām minūtēm bijām padomes telpās, tad pēkšņi viedoklis mainījās, jo materiāli esot pie viņa, bet tikai elektroniskā veidā," rakstīja Gobzems. Tā kā lietā bija arī papīra formāta dokumenti, bet tos neesot varēts uzrādīt uzreiz, tad ticis apliecināts, ka ar tiem varēšot iepazīties vēlāk.

Gobzems uzskata, ka Liepa esot "pieķerts melos", tāpēc uzreiz mainījis viedokli par materiālu atrašanās vietu. Viņaprāt nespēja uzrādīt materiālus, kā arī nespēja saskaņot viedokli par Gobzema lietas materiālu atrašanās vietu, liecina, ka visa lieta apzināti taisīta pret viņu.

Savukārt kādā citā "Facebook" ierakstā politiķis norādījis, ka viņa rīcībā esot informācija, ka zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs "aktīvi ņem dalību, lai torpedētu manu personu visos iespējamos veidos". Gobzema ieskatā, tas ir saistīts ar to, ka viņa nākšana pie varas nozīmētu shēmu, kas saistītas ar Mārtiņu Bunku, atklāšanu. Savā ierakstā Gobzems norādījis uz vairākām likumsakarībām, kuras "ved tieši un galvenokārt Vonsoviča virzienā".

Gobzems arī apgalvo, ka viņa rīcībā esot informācija, ka Vonsovičs piedalījies ar kāda specdienesta darbinieka ģimenes notikumiem saistītā pasākumā.

Jau vēstīts, kā iepriekš skaidroja LZAP, Gobzems izslēgts no advokatūras Ētikas kodeksa, likuma "Par tiesu varu" un vairāku Advokatūras likuma normu pārkāpumu dēļ.

Padomē skaidroja, ka LZAP Disciplinārlietu komisija nolēma, ka Gobzems pārkāpis Advokatūras likuma un likuma "Par tiesu varu" attiecīgās normas. Šīs normas paredz, ka lietas materiāli līdz brīdim, kad spēkā stājies tiesas galīgais nolēmums šajā lietā, ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos. Tāpat tās nosaka, ka advokātus nedrīkst identificēt ar viņu klientiem vai klientu lietām sakarā ar advokātu profesionālo pienākumu pildīšanu.

Tāpat pārkāpts Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodekss, tajā skaitā punktu, kas nosaka, ka kā profesionālajā darbībā, tā privātajā dzīvē advokātam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju, izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu un taisnīgumu, un Ētikas kodeksa punkts, kurā noteikts, ka advokātiem jāizturas pret savas profesijas kolēģiem ar vislielāko cieņu, pieklājību un godīgumu.

LZAP lēmumu Gobzems apņēmies pārsūdzēt. Politiķis lēmumu par viņa izslēgšanu no advokatūras saista ar vēlmi nepieļaut, lai viņš kļūtu par premjeru.

Komentējot LZAP lēmumu atbalstīt viņa izslēgšanu no advokatūras pēc LZAP disciplinārlietu komisijas lēmuma, Gobzems atbildēja, ka "katram domājošajam cilvēkam ir pilnīgi skaidrs", ka tiekot darīts viss, lai nepieļautu viņa stāšanos valdības vadītāja amatā.

"Taču šīs darbības ir aptuveni tādas pašas kā zvirbuļiem, kas aiz loga plēšas savā starpā, kaujas un rāda muskuļus," pauda Gobzems. Viņš uzskata, ka lēmums par viņa izslēgšanu no advokatūras ticis pieņemts "gļēvā, aizmuguriskā veidā", neuzaicinot viņu uz attiecīgo sanāksmi. Politiķis norādīja, ka "tādiem sīkumiem" kā šis LZAP lēmums viņš pievēršot tik pat daudz uzmanības, "cik zvirbuļiem".