Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ierosinājis disciplinārlietu pret Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokuroru Arvi Miglānu saistībā ar likumpārkāpumiem bijušā Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa krimināllietā, atzina prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.
Tagad disciplinārlietas materiālus vērtēs prokuratūras Atestācijas komisija, bet lēmums par iespējamo disciplinārsodu būs jāpieņem ģenerālprokuroram.
Prokuratūras likums prokuroriem paredz piecus disciplinārsoda veidus, proti, piezīmi, rājienu, mēneša algas samazināšanu līdz 20% uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem. Tāpat var piemērot pazemināšanu amatā un atlaišanu no amata.
Latvijas televīzijas raidījums "de facto" pagājušā svētdienā vēstīja, ka Miglāna lēmums par 120 piespiedu darba stundu piemērošanu Kļaviņam saistībā ar nelikumīgu transporta kompensāciju iegūšanu ir pieņemts ar vairākiem likuma pārkāpumiem.
Sākotnēji Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Kļaviņa nodarījumu bija kvalificējis kā dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kas ir smags noziegums. Taču prokurora priekšrakstā par sodu mantkārība kā motīvs neparādās. Miglāna skaidrojums par to līdz galam izprotams nav, bet galvenais arguments ir tāds, ka mantkārību neatzina pats deputāts, vēstīja "de facto".
Miglāns raidījumam skaidrojis, ka, virzot lietu uz tiesu, tiktu tērēti finanšu resursi. Tāpat, iespējams, valsts līdzekļi būtu jātērē jaunām ekspertīzēm. Kā ziņoja raidījums, tāpēc Kļaviņa nodarījuma kvalifikācija Miglāna versijā pārtapa par mazāk smagu noziegumu.
Raidījums arī vēstīja, ka jautājumus rada arī tas, kāpēc līdz ar piespiedu darbu bijušajam deputātam nevarēja piemērot arī naudas sodu, jo viņam uzlikts vien pienākums atmaksāt no Saeimas noziedzīgi iegūtos līdzekļus. Prokurors to skaidrojis gan ar nozieguma raksturu, gan ar Kļaviņa rocību.
Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers uzsāka Miglāna likumības un pamatotības pārbaudi, secinot, ka viņa lēmumā pastāvējuši būtiski likumu pārkāpumi. Prokurors Kļaviņam nav inkriminējis mantkārīgu nolūku, par ko šajā gadījumā Krimināllikumā būtu paredzēta pastiprināta atbildība.
Lai gan Adlers bija iecerējis Miglāna lēmumu atcelt kā neatbilstošu likumu prasībām un nodot lietu citam prokuroram kriminālvajāšanas turpināšanai, tas tomēr nenotika. Virsprokurors secinājis, ka priekšraksts par sodu jau bija stājies spēkā un nodots izpildei, tādēļ viņam kā amatā augstākam prokuroram likums vairs nedeva tiesības to atcelt.
Ņemot vērā iepriekšminēto, Adlers par Miglāna rīcību vērsies pie ģenerālprokurora.
Jau ziņots, ka oktobrī prokurors nu jau Kļaviņam saistībā ar nelikumīgu transporta kompensācijas iegūšanu piemēroja 120 stundas piespiedu darba un uzlika valsts budžetā atmaksāt gandrīz 10 000 eiro.
Kļaviņš pēc kompensāciju skandāla 13.septembrī nolika deputāta mandātu. Viņš 12.Saeimā bija ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības saraksta.
