Nogalinātā advokātā un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus ģimene ir izveidojusi nodibinājumu "Justice for Mārtiņš Bunkus", kura mērķis, cita starpā ir veicināt Mārtiņa Bunkus slepkavības atklāšanu, šodien notikušajā preses konferencē paziņojuma nelaiķa brālis Kristaps Bunkus. Uzņēmumu reģistra elektroniskajā datubāzē gan šāds nodibinājums vēl nav atrodams, liecina "Firmas.lv" dati.
Kristaps Bunkus skaidroja, ka nodibinājums tiks finansēts ar Bunkus ģimenes līdzekļiem un ar tā palīdzību ir paredzēts piedāvāt sniegt Valsts policijai (VP) dažāda veida atbalstu izmeklēšanas gaitas veicināšanai.
Kā piemēru potenciālai sadarbībai ar VP nelaiķa brālis minēja palīdzību analizēt izņemtos videoreģistratoru datus, kuros, iespējams, varētu redzēt slepkavības veicējus.
Preses konferences ievadā Kristaps Bunkus padziļināti norādīja, ka viņa ieskatā VP un valsts amatpersonu komunikācija ar bojā gājušā ģimeni un sabiedrību ir bijusi ļoti vāja. Tāpat Kristaps Bunkus VP pārmeta neprasmīgas darbības nozieguma vietā, tostarp, pieaicinot policijas kadetus pie sākotnējās izmeklēšanas un novēlotu liecinieku un sabiedrības piesaisti.
Nelaiķa brālis arī norādīja, ka Bunkus ģimene līdz šim nav traucējusi vai ietekmējusi izmeklēšanas gaitu, kā arī nav kritizējusi VP darbu. Taču pēc ilgākiem amatpersonu solījumiem viņi nav pārliecināti par jebkādu progresu. Ģimenes ieskatā valda politiskā vienaldzība par amatpersonas slepkavību.
Komentējot "Bunkus advokātu biroja" izsludināto atlīdzību par informāciju, kas varētu veicināt Mārtiņa Bunkus slepkavības atklāšanu, viņa brālis sacīja, ka netika saņemta nekāda būtiska, izmeklēšanu veicinoša informācija.
Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža komentārs: “Man nav nekādu šaubu, ka izmeklēšana virzās uz priekšu un jau šobrīd tajā paveiktais ir vainagojies ar konkrētiem pavedieniem un izmeklēšana aktīvi turpinās. Izmeklēšanas kopainu zina tikai izmeklētāji un, atbilstoši konkrētās izmeklēšanas taktikai, viņi veic izmeklēšanu. Un tie ir ļoti pieredzējuši un profesionāli izmeklētāji. Protams, ir saprotama gan mediju, gan tuvinieku, gan sabiedrības interese par izmeklēšanas virzību un tajā iegūtajiem faktiem, tomēr mūsu mērķis ir atklāt noziegumu. Tas nav iespējams, ja katrs izmeklēšanas solis tiks apspriests publiski.”
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Slepkavību atklāšanas un personu meklēšanas nodaļas izmeklētājā kriminālprocesā līdz šim nopratināti vairāk nekā 100 liecinieki, kā arī papildus aptaujātas vairāk nekā 200 personas saistībā ar visām kriminālprocesā izvirzītajām versijām. Ir veiktas vairākas kratīšanas, notikuma vietu apskates (tostarp piesaistot kinologus un ekspertus) un izmeklēšanas gaitā iegūto priekšmetu un dokumentu analīze. Tāpat ir iegūts ļoti liels video ierakstu apjoms (aptuveni 36 TB) tostarp no vairāk nekā 50 iestāžu videokameru ierakstiem, kuri tiek rūpīgi pārbaudīti un analizēti, papildus pieprasīta liela apjoma informācija no elektronisko sakaru operatoriem. Izmeklēšanā nozīmētas 16 nepieciešamās ekspertīzes un tiek skaidroti ar noziegumu saistītie fakti un iespējamās vainīgās personas. Tāpat, kriminālprocesa izmeklēšanas laikā Valsts policija vērsusies pie septiņu valstu tiesībsargājošām iestādēm ar ļoti konkrētiem izmeklēšanu interesējošiem jautājumiem, saistībā ar M.Bunkus slepkavību saistītiem faktiem un personām.
“Nav saprotams uz policiju patlaban vērsto pārmetumu mērķis, vēl jo vairāk, kad izmeklēšana ir pavirzījusies uz priekšu. Tas netieši liek uzdot jautājumu par šīs rīcības motīviem un patieso nodomu. Iespējams, izmeklēšanā panāktais progress rada pretreakcijas, kas izpaužas, kā mēģinājumi publiski diskreditēt izmeklēšanu, apšaubīt tās gaitu, nezinot kopainu. Negribētu domāt, ka ar lietu saistītie cilvēki līdz šim nav bijuši atklāti un snieguši pilnīgu un patiesu informāciju uz izmeklētāju uzdotajiem jautājumiem” norāda Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
Valsts policija uzsver, ka nav iespējama publiska kriminālprocesa izmeklēšana, tāpēc pastāv arī izmeklēšanas noslēpums, kas policijai ļauj īstenot izmeklēšanas taktiku un metodiku, kuras mērķis ir atklāt un aizturēt vainīgās personas un panākt tiesisko noregulējumu, kas noslēdzas ar vainīgo personu notiesājošiem spriedumiem. Un tieši tāpēc šajā izmeklēšanas stadijā, par to, ko ir izdarījusi, dara vai plāno veikt policija, publiski nav apspriežams. Tiklīdz šajā lietā būs publiski sniedzama informācija, Valsts policija informēs.
Savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) aģentūrai LETA sacīja, ka ar izpratni izturas pret Bunkus radiniekiem un apzinās viņu vēlmi pēc iespējas ātrāk atklāt izdarīto noziegumu. Ministram patlaban esot par maz informācijas, lai spriestu par minēto nodibinājumu, taču jebkas, kas palīdz izmeklēšanai normatīvā regulējuma ietvaros un netraucē tai, esot atbalstāms.
Iekšlietu ministrijas (IeM) politiskajai vadībai tiesību aktos ir noteiktas konkrētas tiesības un to ierobežojumi saistībā ar krimināllikumā noteikto saistībā ar izmeklēšanu. Nav pieļaujama jebkāda politiskā spiediena izdarīšana uz procesa virzītāju, taču IeM pienākums ir sniegt nepieciešamo atbalstu izmeklēšanas procesam materiāli tehniskā atbalsta veidā, nodrošinot nepieciešamo finansējumu. "Šo jautājumu esam ar Valsts policijas vadību izrunājuši uzreiz pēc slepkavības. Līdz šim Valsts policijas rīcībā ir bijuši pietiekami resursi, kas novirzīti šī svarīgā kriminālprocesa izmeklēšanai," norādīja ministrs.
Jau ziņots, ka Bunkus tika nošauts 30.maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna, kura, visticamāk, bija saistīta ar slepkavību.
Par notikušo policijā sākts kriminālprocess. Izmeklēšanas pamatversija ir, ka noziegums paveikts saistībā ar upura profesionālo darbību.
