Kopš pārdrošās slepkavības, kad gaišā dienas laikā savā automašīnā tika nogalināts zvērināts advokāts Mārtiņš Bunkus, pagājuši turpat pieci mēneši. Eiropas advokātu un maksātnespējas administratoru organizācijas aicināja Latvijas valdību nodrošināt pilnīgu un objektīvu izmeklēšanu saistībā ar šo noziegumu - atrast kolēģa slepkavas un tās notiesāt, ziņo raidījums "Nekā personīga".
Policija izmeklēšanas niansēs nedalās. Min vienīgi to, ka noziegums nav organizēts Latvijā. Tā izmeklēšanā sadarbojas ar piecu citu valstu dienestiem un šādu sarežģītu pasūtījuma slepkavību atklāšanai esot vajadzīgs laiks. Bunkus ģimene ceļ trauksmi, vai patiesībā aiz skopajiem paziņojumiem neslēpjas bezdarbība. Tā uzskata, ka policijas darbs ir pasīvs un viņu ticība tiesībsargu darbam lēnām zūd.
Advokāts Mārtiņš Bunkus no mājām Mežaparkā 30.maija rītā izbrauca savā baltajā Range Rover centra virzienā. Slepkavas zināja Bunkus iecienīto maršrutu gar Brāļu kapiem, brauca tam pa priekšu un atklāja uguni.
Ik rīta maršruts tas ir arī Vilnim Šlaram. Viņš bija pirmais, kurš uzreiz pēc šaušanas uzdrošinājās izkāpt no sava auto un atvērt Range Rover durvis. Ievainotais Bunkus vēl bija dzīvs.
"Viss ko es redzēju, savainots cilvēks, kurš cīnās pēc elpas, asiņains krekls un vēl pa mašīnu nedaudz asinis," stāsta liecinieks.
Minūti pēc šaušanas 8.41 liecinieks zvanīja ārkārtas palīdzībai, izsauca mediķus un policiju. Pie Range Rover tobrīd bija pienākuši divi riteņbraucēji un kāda gājēja. Tieši aiz Bunkus mašīnas braucošie bija apstājušies, bet laukā nekāpa. Vilnis atceras, ka vienam auto bijis diplomātiskais numurs.
Liecinieku mašīnā gaidīja bērns, viņš aizsteidzās no notikuma vietas un bija gatavs policijai izstāstīt visu, ko atceras. Tomēr viņa liecināšana tajā dienā nenotika. Nākamajā dienā viņš policijai zvanīja pats un tikai tad viņu nopratināja.
Bruņotajā uzbrukumā tika izmantota automašīna ar viltotām numura zīmēm. Tai bija kravas kaste, kas pārvilkta ar sarkanīgu tentu. No turienes arī slepkavas šāva ar Kalašņikova automātu 7, 62 divu mm kalibra ieroci, kāds ražots bijušajā PSRS teritorijā. Taču policija noziegumā izmantotās automašīnas fotogrāfiju publicēja vien 30 stundas pēc slepkavības, kad noziedznieki visticamāk Latviju jau bija atstājuši.
"Kas ir svarīgi, pirmajās stundās, ir nozieguma vietas apskate. No tās mēs dabūjam maksimālu informāciju, otrs - liecinieku aptauja un no tā, cik mums ir informācijas - notiek tālākās darbības," klāsta Juris Rekšņa, bijušais Valsts policijas priekšnieks (1998-2004).
"Radās iespaids par diezgan haotisku un manā izpratnē ne īpaši organizētu policijas darbu pirmajā stundās pēc nozieguma. Man nelikās, ka tur būtu iesaistītas kādas specvienības, es redzēju kadetus, kas staigāja pa pierādījumiem, aculieciniekus, kas varēja piekļūt tuvu pierādījumiem, automašīnai, kurā tika sašauts Mārtiņš. Ja tie ir mūsu vislabākie speciālisti, kas tika piesaistīti pirmajās kritiskajās 24 stundās, tad mums steidzami ir vajadzīga kaut kāda palīdzība, lai saprastu kādi speciālisti vajadzīgi un kādām būtu jābūt nepieciešamajām darbībām , kas sekmētu to, ka izpildītāji tiek aizturēti," saka Kristaps Bunkus, Mārtiņa Bunkus brālis.
Policija noziedznieku notveršanai ārkārtas gadījumos var iedarbināt operāciju „Slazds". Tas nozīmē slēgt satiksmi stratēģiskos mezglos nozieguma vietas apkārtnē un pārbaudīt visus transportlīdzekļus.
30.maijā policijas vadība izšķīrās operāciju „Slazds" neizmantot. Tiesībsargi nezināja, ko meklēt un bažījās, ka satiksmes paralizēšana uztrauks sabiedrību.
Nogalinātā advokāta automašīnā videoreģistrators bija saplīsis, un nozieguma brīža ieraksta nav. Tomēr tāds varētu būt Rīgas satiksmes autobusos un tramvajos, kā arī privātajos auto. Policijas savāktais videoierakstu apjoms ne tikai ap nozieguma vietu, bet arī ap cietušā māju un citām vietām pilsētā esot iespaidīgs - 36 terabaiti. Lielākā daļa materiālu iegūlusi arhīvos.
Mārtiņš Bunkus braucis pa vieniem un tiem pašiem maršrutiem. Un visdrīzāk ir izsekots. Brālis Kristaps stāsta,ka Mārtiņš regulāri devies vingrot, arī dienu pirms savas nāves. Tomēr tuviniekiem policija nav uzdevusi jautājumus par Mārtiņa ikdienas gaitām un neoficāli zināms, ka videoieraksti no veselības aprūpes iestādes nav prasīti.
"Patreiz lieta ir izmeklēšanas stadijā. Un kad kā mēs sakām, lieta kļūs "gaiša",tad, protams, mēs redzēsim. Protams, no šīs dienas viedokļa notikumā tika izdarīts viss maksimālais, lai atrastu lietiskos pierādījumus , kam ir nozīme lietā," klāsta Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
"Es esmu uzstājis par šīs lietas izmeklēšanu, par labāko speciālistu iesaistīšanu, es, protams, ar politiskiem lēmumiem nevaru ietekmēt konkrētus rezultātus," paziņojis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Ar Bunkus slepkavības izmeklēšanu nodarbojas Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvalde.Tās lielākās atklātas lietas - Zolitūdes un Rīgas pils dedzināšanas lietas. Izmeklētāju grupu 5 cilvēku sastāvā KIP 1.nodaļā vada izmeklētājs Oļegs Koļcovs. Vēl 2012.gadā viņš bija kadets Valsts policijas koledžā. Policijas vadība stāsta, ka izmeklētājs absolvējis Latvijas universitāti un ka esošajā situācijā seši gadi kriminālpolicijā esot pietiekama pieredze.
"Sākotnēji, neskatoties uz traģisko notikumu mūsu ģimenē, paudām ticību un atbalstu policijai, izmeklētājiem. Šī uzticība mums ar katru dienu zūd, jo katra diena, kas paiet bez progresa izmeklēšanā, attālina mūs no iespējas, ka šis noziegums tiks atklāts. Ģimenei vai tuviniekiem nebūtu jānodarbojas ar izmeklēšanas darbībām, jādzīvo šaubās, vai tiek darīts viss iespējamais un vai aiz frāzēm izmeklēšanas noslēpums slēpjas reāls darbs vai bezdarbība," uzskata Kristaps Bunkus.
Policija stāsta, ka tiesisko palīdzību šajā izmeklēšanā sniedz piecas - Lietuva, Polija, Vācija un vēl divas valstis. Palīdzība prasīta ASV federālajam izmeklēšanas dienestam. Nekā personīga zināms, ka cietušais Mārtiņš Bunkus februāra beigās Vašingtonā ticies ar kādu bijušo ASV Valsts departamenta darbinieku, lai runātu par ablv un Bunkus kā iespējamu tās likvidatoru.
