"Nanoūdens" lietu sāks skatīt maija beigās
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nākamā gada 27.maijā sāks skatīt tā saukto "Rīgas Satiksmes" (RS) "nanoūdens" lietu, liecina tiesu kalendārā pieejamā informācija.
Tajā norādīts, ka lietā apsūdzēts bijušais RS darbinieks Vjačeslavs Stunžāns, nanolīdzekļu piegādātājs Aleksandrs Bezkorovainijs, revidents Valērijs Baškirovs un Vita Baurovska.
Apsūdzības izvirzītas pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, par ko draud brīvības atņemšana uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, pēc 195.panta trešās daļas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kas veikta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, par ko paredzēta atbildība ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, kā arī pēc Krimināllikuma 318.panta trešās daļas par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas, par ko draud brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.
Šajā krimināllietā trīs personām inkriminēti divi noziedzīgi nodarījumi par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā un divi noziedzīgi nodarījumi par legalizāciju lielā apmērā organizētā grupā.
Papildus vienai no šīm personām inkriminēta arī dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mantkārīgā nolūkā, kas izraisīja smagas sekas. Tas nozīmē, ka šī apsūdzētā persona ir amatpersona.
Ceturtajai personai inkriminēta krāpšana un noziedzīgi iegūtu līdzekļa legalizēšana.
Lai arī RS atzīta par cietušo, bet nav pieteikusi kaitējuma kompensāciju, kopumā RS par pirmo iepirkumu nodarīti zaudējumi 482 060 eiro apmērā, bet par otro iepirkumu 352 182 eiro apmērā.
Valsts policija (VP) iepriekš paziņojumā presei rakstīja, ka organizēta grupa 2012.gadā iniciējusi Rīgas pašvaldības uzņēmumu sākt iepirkuma procedūru par nanotehnoloģisko ķīmijas līdzekļu iegādāšanos, panākot, ka iepirkumā piedalīties tiek uzaicināti pašas organizētās grupas izvēlēti pretendenti.
Iepriekš saskaņojot cenu piedāvājumu, iepirkuma procedūrā uzvarējušais pretendents guva iespēju pašvaldības uzņēmumam piegādāt par nanotehnoloģisko ķīmiju uzdotas vielas, kaut arī darījumu ķēdē iesaistīto uzņēmumu rīcībā šādu vielu nebija, norādīja VP.
Noziedzīgie nodarījumi tika pārtraukti vien 2015.gada sākumā, kad ziņas par iespējamu krāpšanu nāca atklātībā masu medijos. Toreiz TV3 raidījums "Nekā personīga" 2015.gada 1.februārī vēstīja, ka RS, iespējams, notikusi krāpšana saistībā ar tīrīšanas līdzekļu iegādi - esot maksāts par ķīmiskajiem līdzekļiem, kuru vietā to iepakojumos piegādāts ūdens.
Raidījums toreiz arī ziņoja, ka "nanotehnoloģiju" lietā policija aizdomās turamā statusu piemērojusi bijušajam RS darbiniekam Stunžānam, nanolīdzekļu piegādātājam Bezkorovainijam un revidentam Baškirovam.
Reaģējot uz televīzijā izskanējušo informāciju par nanotehnoloģisko līdzekļu iegādi sabiedrisko transportlīdzekļu tīrīšanai un apstrādei, RS ierosināja dienesta pārbaudi, kurā mazgāšanas līdzekļu iepirkumos nekādus pārkāpumus nekonstatēja. Visi mazgāšanas līdzekļu iepirkumi notikuši atbilstoši ārējiem un iekšējiem normatīviem.
Tāpat vēstīts, ka šovasar prokurors izteica brīdinājumu Rīgas domei un RS saistībā ar RS iepirkuma procedūru neatbilstību likuma prasībām. Ģenerālprokuratūras pārstāve Una Rēķe toreiz skaidroja, ka prokuratūras lietvedībā esošās tā dēvētās "nanoūdens" lietas gaitā tiek izvērtētas gan organizētās grupas dalībnieku darbības, gan arī RS iepirkumu komisijas locekļu darbības iepirkuma procedūrās, kā arī šo procedūra atbilstība publisko iepirkumu tiesiskajam regulējumam.
Prokuratūra konstatējusi, ka RS amatpersonu rīcībā ir manāmas pazīmes, kas liecina par prettiesiskas darbības iespējamību - iepirkuma procedūras gaitā veiktās cenu aptaujas neatbilstība likuma normām, kas nosaka lietderīgu rīkošanos ar uzņēmuma finanšu līdzekļiem.
Tāpēc Rīgas domei kā RS vienīgajam dalībniekam izteikts brīdinājums par turpmāku likuma pārkāpuma nepieļaujamību. Prokuratūras likumā skaidrots, ka pēc prokurora brīdinājuma saņemšanas ir jāveic darbības, lai konstatētas nelikumības novērstu. Ja tas netiek darīts, tad prokuroram ir tiesības vērsties tiesā.