Rīgas sinagogas būvniecībai paredzētā nauda mistiski pazudusi

© Raitis Plauks, f64

Apmēram desmit Latvijas būvniecības uzņēmumiem, tostarp "AGS Būve", "Apmetēju biedrība", "Gamma 2", "Vesnins", "Akva NMP" un citiem, nav samaksāts par Rīgas sinagogas atjaunošanu. Firmām nesamaksātais parāds sasniedzot aptuveni 200 000 latu.

Kaut arī pēdējie būvdarbi pabeigti jau šā gada pavasarī, naudas nav vēl šobaltdien, šodien raksta Latvijas Avīze.

Būvuzņēmumu vadītāji uzskata, ka notikusi ļaunprātīga krāpšana pēc iepriekš rūpīgi pārdomātas shēmas. Tā esot izrīkojušies ģenerāluzņēmēji, ar kuriem viņi bija noslēguši līgumus par konkrētiem būvdarbiem un kuriem pēc tam bija jānorēķinās par paveikto.

Pats nelāgākais – Rīgas sinagogas atjaunošanā ieguldītā uzņēmējiem nesamaksātā un šķietami bez pēdām pazudusī nauda nav tikai privātpersonu ziedojumi. Lauvas tiesa nākusi no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un no valsts budžeta. Kā paskaidro Ekonomikas ministrijā, pēc projekta īstenošanas no ERAF draudzei atmaksāti Ls 657 389,80 lati un no valsts budžeta – 219 129,93 lati.

Kā un kādiem mērķiem patiesībā nauda iztērēta, izsekot pašlaik ir diezgan sarežģīti. Sinagogas atjaunošanai paredzētos 1,17 miljonus latu Rīgas Ebreju kopiena sākumā pārskaitījusi pašas izraudzītam ģenerāluzņēmējam – SIA "Conti būvētājs". Šī firma daļu naudas – 552 560,97 latu – pārskaitījusi uzņēmumam "Delta", kas vēlāk maksājis citiem uzņēmumiem, tostarp iepriekš minētajiem, par konkrētiem būvdarbiem. Savukārt atlikušos 468 750 latus "Conti būvētājs" it kā pats samaksājis vēl citiem uzņēmumiem, kuri piedalījās sinagogas atjaunošanā.

SIA "Conti būvētājs" valdes priekšsēdētājs Grigorijs Blūmentāls man apgalvo, ka pieminēto aptuveni pusmiljonu latu līdz pēdējam santīmam pārskaitījis uzņēmumam "Delta". Bet "Deltas" vadītājs Viktors Travins teic, ka saņēmis mazāk un ka naudas norēķiniem ar pārējiem uzņēmumiem trūcis jau sinagogas atjaunošanas gaitā.

Saskaitot abus pusmiljonus kopā, līdz 1,17 miljoniem pietrūkst 159 046 latu. Iztrūkums ir ļoti līdzīgs tai summai, kuru "Delta" nesamaksāja pieminētajiem uzņēmumiem. Kur palikusi nauda, to tagad neviens lāgā nespēj paskaidrot.

No saņemtā aptuveni pusmiljona SIA "Delta" 287 239,23 latus paturējusi sev – par savu darbu sinagogas atjaunošanā. Pārējiem uzņēmumiem par viņu paveikto tikusi mazākā daļa – 173 392,19 lati.

Piemānīto uzņēmēju advokāts Valērijs Lukjanskis uzskata, ka "pazudušās" naudas gali jāmeklē uzņēmumos "Conti būvētājs" un "Delta".

Līdzīgās domās ir arī daži manis uzrunātie būvinspektori, kuri nevēlējās izpaust uzvārdus, norāda Latvijas Avīze. Pēc viņu domām, par naudu un tās iespējamo pazušanu tomēr būtu jāzina ebreju kopienas vadībai. Viņuprāt, aizdomīgi šķiet jau tas vien, ka ģenerāluzņēmējs – SIA "Conti būvētājs" – nolīgst starpnieku – SIA "Delta" – darījumiem ar tiešo būvdarbu izpildītājiem.

Pēc šīs versijas "Delta" pieprasīja mākslīgi samazināt izdevumu tāmes. Bet projektu pieteikumos, kurus iesniedza sinagogas atjaunošanas projekta galvenajiem atbalstītājiem – valstij un ERAF, uzrādītās summas bija lielākas nekā tās, kuras maksāja būvfirmām.

Pēc citas versijas, kuru izpauž jurists Valērijs Lukjanskis, naudas iztrūkums varēja rasties nodokļu rēķinā. Ja nama atjaunošanai tērēja 1,17 miljonus, tad no tiem uzņēmējiem bija jāsamaksā nodokļos pieminētie aptuveni 200 000 latu.

Uzņēmuma "Gamma 2" direktors Raimonds Kokins un vēl daži apstiprina, ka būvdarbu gaitā "Delta" patiešām esot pieprasījusi mākslīgi samazināt izdevumu tāmes. "Ja tā nedarīšot ar labu, tad vispār neko nesaņemšot," viņiem teikuši.

Uzņēmuma "Conti būvētājs" valdes priekšsēdētājs Grigorijs Blūmentāls apgalvo, ka viņa uzņēmums nevienam neko neesot parādā. Ar uzņēmumiem nav norēķinājusies vienīgi "Delta". Kad par nemaksāšanu saņemtas pirmās sūdzības, "Conti būvētājs" noslēdzis vairākus līgumus ar būvdarbu izpildītājiem, neiesaistot "Deltu". Viņaprāt, "Delta" neesot spējusi laikus norēķināties ar uzņēmumiem tāpēc, ka bijusi parādā citiem – par agrāk veiktiem būvdarbiem citās vietās.

Arī uzņēmuma "Vesnins" vadītājs Andrejs Vesņins domā, ka, visticamāk, būvuzņēmēju nelaimēs vainojams uzņēmums "Delta", kas pārējām firmām domātos 200 000 latu iztērējis citiem mērķiem.

Uzņēmuma "AKVA NMP" vadītājs Jurijs Nikuļins liecina, ka 11 513,14 latu parādu SIA "Delta" vadītājs Viktors Travins apsolījis viņam samaksāt pakāpeniski, par ko noslēgts rakstisks līgums. Taču vēl septembrī nekas neesot samaksāts. Starp SIA "AKVA NMP", SIA "Conti būvētājs" un SIA "Delta" bijis noslēgts līgums par aptuveni 55 000 latu parāda pakāpenisku atdošanu. Tomēr ne "Conti būvētājs", ne SIA "Delta" neko nav samaksājuši. To apstiprina arī SIA "K-Restaurators" direktors Jānis Strumpe un citi uzņēmēji.

Pēc uzņēmēju domām, atbildīgie par sinagogas atjaunošanu pieļāvuši pārkāpumus jau būvdarbu gaitā. Sinagogas nams vēl neesot bijis gatavs, kad tikuši parakstīti papīri par ēkas nodošanu ekspluatācijā. Uzņēmuma "Gamma 2" direktors Raimonds Kokins stāsta, ka sinagogas ēku nodeva ekspluatācijā jau pagājušajā gadā. Bet iekšdarbi pilnā sparā turpinājās vēl šā gada pavasarī.

Uzņēmēji pieļauj, ka tas ticis darīts ar nolūku – tikt pie ERAF lielās naudas, bet ar uzņēmumiem norēķināties par tāmēs mākslīgi samazinātām summām.

Kā paskaidro Rīgas pilsētas būvinspekcijā, Rīgas sinagogas nams nodots ekspluatācijā 2008. gada 29. oktobrī. Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieks Juris Upmalis uzskata, ka ar šo nodošanas aktu nekas pārkāpts neesot. Projektā paredzētos noteiktā apjoma būvdarbus pabeidzot, ēku varot nodot ekspluatācijā. To apstiprina arī sinagogas atjaunošanas būvdarbu tehniskā uzraudze Irina Biržina. Namu pieņēmusi komisija, kurā bijuši valsts un Rīgas būvinspekciju, kā arī ERAF pārstāvji.

Latvijā

Teju katrā lielākajā Eiropas pilsētā svētku gaidīšanas laikā darbojas arī Ziemassvētku tirdziņi, kas ierasti piesaista lielu vietējo un arī tūristu uzmanību. Izņēmums nav arī Baltijas valstis, tādēļ TV3 "Ziņas" piedāvā ielūkoties, kāda atmosfēra un cenas pieejamas tirdziņos Rīgā, Viļņā un Tallinā, ziņo TV3.lv.

Svarīgākais