Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šodien atlika krimināllietas izskatīšanu pret Valsts vides dienesta (VVD) vadītāju Ingu Koļegovu, kura apsūdzēta vairāk nekā 300 000 eiro vērtu darījumu nenorādīšanu savā valsts amatpersonas deklarācijā.
Koļegova iepriekš informējusi tiesu, ka no 25.septembra līdz 27.septembrim atrodas komandējumā Nīderlandē, tāpēc lūdza lietu skatīt bez viņas klātbūtnes vai arī lietas izskatīšanu atlikt.
Prokurore Ļubova Kovaļa tiesas sēdē pauda uzskatu, ka Koļegovas lūgumā minētais iemesls nav tāds, kas izslēdz iespēju piedalīties šajā kriminālprocesā un nav ilgstošs. "Komandējums ir līdz šodienai, tāpēc secināms, ka nākamajā tiesas sēdē viņa varēs piedalīties," norādīja prokurore.
Koļegovas advokāts Aivars Purmalis tiesai norādīja, ka lietu ir iespējams iztiesāt bez apsūdzētas piedalīšanās tiesas sēdē, tāpēc viņš atbalsta aizstāvamās pieteikto lūgumu. "Ja ir viņas klātbūtne nepieciešama lietā, tad uzturu lūgumu par atlikšanu," norādīja advokāts.
Tiesa pievienojās prokurores viedoklim un lietas izskatīšanu atlika līdz 23.oktobra plkst.10.
Uz tiesas sēdi šodien bija ieradušies arī vairāki liecinieki, tostarp, Koļegovas brālis Māris Zudāns un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja, VID Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā, taču augstākminētā viņu iztaujāšana šodien izpalika.
Prokurore pirms lietas iztiesāšanas žurnālistiem komentārus par apsūdzības apstākļiem nevēlējās sniegt. Aprunāties ar žurnālistiem nevēlējās arī Koļegovas brālis.
Advokāts Purmalis žurnālistiem atgādināja, ka viņa aizstāvamā vainu apsūdzībās neatzīst. "Klientei apsūdzība ir par divām pamatpozīcijām, proti, amatpersonas deklarācijā nav norādīta tolaik īrētā, bet oficiālā deklarētā dzīvesvietas adrese. Otra lieta ir kontekstā ar dāvinātajām dividendēm no uzņēmuma "Pallogs". Apsūdzības ieskatā dividenžu summas bija jānorāda nevis kopā, bet atsevišķi dažādos darījumos," norādīja advokāts.
Advokāts šaubās, vai minētā sekām ir jābūt apsūdzības uzrādīšanai. Iespējams, aizstāvamā pieļāvusi formālu pārkāpumu, kas jāvērtē administratīvā kārtā nevis kriminālprocesā, domā advokāts.
Purmalis ir pārliecināts, ka nākamajā tiesas sēdē kliente varēšot piedalīties.
Pelēkā žurnālistiem skaidroja, ka esot uz tiesu izsaukta kā lieciniece, taču viņai nav zināms, par ko tieši viņai šajā lietā būs jāliecina. VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja gan nekomentēja, vai prokuratūra viņu iepriekš pratinājusi kā liecinieci.
"Es labprāt būtu uzzinājusi tiesas sēdes laikā, kurš mani izsaucis un par ko man būtu jāliecina. Žēl, ka tiesas sēde nenotika un tika tērēts arī mans laiks, kas patlaban ir diezgan saspringts," norādīja Pelēkā un piebilda, ka VID ģenerāldirektors personīgi šādas lietas neizmeklē.
Pelēkā atgādināja, ka 2016.gadā, kad Koļegova pretendēja uz VID vadītājas amatu, publiskajā telpā izskanēja dažādas bažas par VID ietekmi uz Koļegovas iespējām stāties šajā amatā. Jau toreiz Pelēkā publiski teikusi, ka VID kategoriski noraida šādus apgalvojumus, jo VID vienmēr savā darbībā ir bijis neitrāls un dienestam nav nekādas intereses vērsties pret kādu cilvēku personīgi.
"Tajā reizē arī noraidījām publiskos apgalvojumus par it kā apcietinātu brāli un kravu, kas beigās izrādījās nepatiesība. Toreiz VID Muitas pārvaldes darbinieki vienkārši veica plānotu pasta sūtījumu pārbaudi," norādīja Pelēkā. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 2016.gada augustā VID amatpersonas pārbaudījušas Koļegovas brāļa Imanta Zudāna uzņēmumam adresētu sūtījumu Rīgas lidostā, un tā bijusi plānveida pārbaude.
Pelēkā arī ticot, ka VID un Finanšu policijas darbinieki, pētot Koļegovas deklarācijas, bijuši neitrāli savā darbībā un rīkojušies atbilstoši likumam.
Pelēkās pratināšana 23.oktobrī nenotiks, jo viņa šajā datumā būšot komandējumā.
Neminot personas vārdu, prokuratūras paziņojumā presei augustā tika teikts, ka persona apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.
Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētā valsts amatpersona, iesniedzot valsts amatpersonu deklarācijas 2013., 2014. un 2015.gadā nenorādīja ziņas par lietošanā esošo nekustamo īpašumu, par attiecīgā pārskata periodā veiktiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī informāciju par citiem faktiem, kas attiecas uz personas mantisko stāvokli.
Tāpat amatpersona deklarācijā par 2013.gadu nenorādīja noslēgtos darījumus lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro. Savukārt amatpersonas deklarācijā par 2014.gadu un 2015.gadu persona norādīja nepatiesas ziņas par noslēgtajiem darījumiem lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 600 000 eiro, uzskata prokuratūra.
Krimināllikums par minēto noziegumu paredz īslaicīgu (ne ilgāku par trim mēnešiem) brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Jau ziņots, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) 2016.gada 7.septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem tika sākta resoriskā pārbaude.
"Vienotības" iebildumu dēļ valdība 2016.gada 9.augustā atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Pēcāk Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paziņoja, ka pārbaudīs partijas "Vienotība" sniegto informāciju par Koļegovu un viņas saņemtajām dividendēm no uzņēmuma "Pallogs".
12.augustā Koļegova paziņoja par savas kandidatūras atsaukšanu.
"Firmas.lv" dati liecina, ka Koļegova līdz 2016.gada 6.septembrim bija 50% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumā "Pallogs" un dividendēs no uzņēmuma viņa 2015.gadā saņēma 320 000 eiro. Pati Koļegova skaidroja, ka viņa šīs dividendes 2015.gadā dāvinājusi savam brālim. Koļegova 2015.gadā arī izsniegusi aizdevumus 220 914 eiro apmērā.
Medijos Koļegova tolaik skaidroja, ka ir tikai formāla "Pallogs" līdzīpašniece, bet labuma guvējs ir viņas brālis. Arī dāvinājumi esot izsniegti brāļa ģimenei. Tiesa, uzņēmuma gada pārskatos nav atrodama norāde, ka uzņēmuma līdzīpašniece tam būtu aizdevumā izsniegusi iespaidīgas summas, kas radīja aizdomas par šo līdzekļu izmantošanu ''aplokšņu algu'' maksāšanai, norāda mediji.
Lai gan Koļegova savās amatpersonas deklarācijās norādījusi, ka pēdējos gados saņēmusi gandrīz miljonu eiro dividendes no sev daļēji piederošā koka palešu ražotāja SIA "Pallogs", firmas iesniegtie dokumenti Uzņēmumu reģistrā liecina, ka uzņēmuma dalībnieki šajos gados nolēmuši peļņu nesadalīt, liecina "Firmas.lv" datubāzē pieejamā informācija.
"Firmas.lv" pieejamie "Pallogs" dalībnieku sapulču protokoli liecina, ka pēdējos četrus gadus uzņēmuma dalībnieku sapulce katru gadu nolēma nesadalīt iepriekšējā gadā gūto peļņu.
Koļegovas amatpersonas deklarācijās norādīts, ka 2015.gadā dividendēs no "Pallogs" viņa saņēmusi 320 000 eiro, 2014.gadā - 380 000 eiro, bet 2013.gadā - 240 000 latu (341 500 eiro).
"Pallogs" peļņa 2015.gadā bija 0,99 miljoni eiro, 2014.gadā - 0,55 miljoni eiro, 2013.gadā - 0,68 miljoni eiro, bet 2012.gadā - 1,05 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.
