Augstākās tiesas Civillietu departaments pilnībā atcēlis Zemgales apgabaltiesas spriedumu lietā par 2013. gadā Jaunjelgavas vidusskolā notikušo incidentu, kad divi zēni fiziski iespaidoja pirmklasnieku. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Tas nozīmē, ka Zemgales apgabaltiesai lieta par morālā kaitējuma atlīdzību būs jāskata vēlreiz.
Notikumi risinājās pirms pieciem gadiem Jaunjelgavas vidusskolā. Divi piektās klases skolēni piekāva pirmās klases skolnieku. Tika ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta pret divu skolēnu vecākiem. Valsts policija veica pārbaudi, tiesu medicīnas eksperta atzinumā norādīts, ka cietušajam nodarīti maznozīmīgi miesas bojājumi, kas nav radījuši nopietnus fiziskās veselības traucējumus. Izvērtējot lietas apstākļus un eksperta atzinumu, tika nolemts, ka divi nepilngadīgie izdarījuši administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā - maznozīmīgu miesas bojājumu tīša nodarīšana. Tomēr noilguma dēļ vainīgajiem zēniem audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus nepiemēroja, taču uzlika administratīvo sodu vecākiem - 70 eiro.
Spriedums tika pārsūdzēts Zemgales apgabaltiesā, arī tā prasību apmierināja daļēji, nedaudz palielinot kaitējuma atlīdzību - no katras ģimenes piespriežot 1500 eiro.
Aizkraukles rajona tiesa pēc piekautā zēna mātes juridisko pārstāvju iniciatīvas ierosināja lietu, kurā tiek prasīta morālā kaitējuma atlīdzināšana un prasība vērsta pret vardarbībā vainoto skolēnu ģimenēm. No katras ģimenes prasīts piedzīt pa 10 000 eiro, kopumā 20 000 eiro. Aizkraukles rajona tiesa prasību apmierināja daļēji, nosakot morālā kaitējuma atlīdzību 1000 eiro no katras vainīgo zēnu ģimenes. Spriedums tika pārsūdzēts Zemgales apgabaltiesā, arī tā prasību apmierināja daļēji, nedaudz palielinot kaitējuma atlīdzību - no katras ģimenes piespriežot 1500 eiro.
Augstākā tiesa šonedēļ izskatīja lietu kasācijas kārtībā un atzina par pareizu apelācijas instances tiesas secinājumus par nepilngadīgo neatļautu darbību 2013. gada 22. aprīlī Jaunjelgavas vidusskolas telpās pret jaunāku skolas biedru, nodarot viņam maznozīmīgus miesas bojājumus. Par pareizu atzīts arī tiesas secinājums, ka nepilngadīgo atbildētāju vecāki nav pienācīgā kārtā pildījuši Civillikuma 177. pantā noteikto bērna izglītošanas un audzināšanas pienākumu. Tajā pašā laikā, nosakot atlīdzību par morālo kaitējumu, tiesa nav ņēmusi vērā, ka šādam prasījumam likums piešķīris tīri personisku raksturu. Personiskais raksturs pēc savas būtības izslēdz solidāra prasījuma iespējamību ar personu, kurai kaitējums nav nodarīts. No tiesas sprieduma izriet, ka morālā kaitējuma apmērs vērtēts kopīgi - gan cietušajam zēnam, gan viņa mātei, taču tas vērtējams atsevišķi.
