Pērn ārstēti 253 marihuānas lietotāji ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem
Pagājušā gada laikā ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem marihuānas lietošanas dēļ ārstēti 253 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.
Viņu vidū lielākā daļa marihuānas lietotāju bija vīrieši, proti, gada laikā no kopējā šīs grupas pacientu skaita tikai 25 bija sievietes. Lielākā daļa marihuānas lietotāju, kas pagājušā gada laikā ārstējušies, bija vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Visvairāk jeb 65 marihuānas lietotāji bijuši vecuma grupā no 20 līdz 24 gadiem. Ārstējušies arī astoņi bērni vecumā no desmit līdz 14 gadiem, kā arī viens cilvēks vecuma grupā no 50 līdz 54 gadiem, kurš ir vecākais ārstētais cilvēks marihuānas lietošanas dēļ.
Pērn kopumā no kanabinoīdu lietošanas ārstēti 294 cilvēki, tostarp saistībā ar marihuānas lietošanu - 253 cilvēki, sintētisko kanabinoīdu lietojuši 35 no ārstētajiem cilvēkiem, bet vēl seši cilvēki ārstējušies saistībā ar hašiša un tā eļļas lietošanu.
Narkoloģisko pacientu, kuri ārstējās slimnīcās, vidū ir arī kanabinoīdu lietotāji. Kanabinoīdu kaitējoši pārmērīgas lietošanas dēļ slimnīcās nonākuši 17 cilvēki, bet atkarības dēļ - vēl 27 cilvēki.
Kā liecina SPKC dati, slimnīcās ievērojami lielāks skaits cilvēku nonākuši saistībā ar citu apreibinošu vielu, tostarp alkohola, lietošanu. Kopā pērn slimnīcās ārstējušies 13 794 narkoloģiskie pacienti, tostarp lielākā daļa jeb 96% šo pacientu slimnīcās nonākusi saistībā ar alkohola lietošanu.
Pērn slimnīcās bojā gājuši 15 narkoloģiskie pacienti, un visi no viņiem bojā gājuši alkohola lietošanas dēļ.
Kā ziņots, Saeima 2015.gadā noraidīja iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu ar ierosinājumu par marihuānas dekriminalizāciju. Par šī ierosinājuma noraidīšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti.
Tomēr Latvijas politiķu vidū diskusijas par šo jautājumu atkal atsākušās, pēc tam, kad šogad jūlija nogalē Gruzijas Konstitucionālā tiesa lēma par labu marihuānas lietošanas legalizācijai.
Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) aģentūrai LETA iepriekš pauda viedokli, ka Latvijas sabiedrība nav gatava marihuānas legalizēšanai medicīnas vajadzībām, jo, lai runātu par marihuānas legalizēšanu, "jābūt ļoti skaidrām sabiedrības brieduma pazīmēm", taču šobrīd ministre legalizēšanu nevarot atbalstīt.
Ministre atzina, ka ir pierādījumi, kas apstiprina marihuānas izmantošanas lietderību dažādu diagnožu ārstniecībā, tomēr viņa uzskata, ka Latvijas sabiedrība šādam solim nav gatava.
Arī Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis, paužot personīgo viedokli, aģentūrai LETA teica, ka marihuāna medicīnā var būt noderīga, tomēr, viņaprāt, lai to legalizētu ārstnieciskām vajadzībām, Latvijas sabiedrībai vēl "nedaudz jāpaaugas". "Latvija pagaidām nav sasniegusi nepieciešamo līmeni, lai varētu legalizēt marihuānu medicīniskām vajadzībām," uzskata onkologs.
Savukārt Latvijas Sāpju izpētes biedrība atbalsta kanabioīdu jeb marihuānas produktu legalizēšanu medicīniskām vajadzībām. Pēc biedrības valdes priekšsēdētāja, algologa jeb sāpju ārsta Mihaila Ārona paustā, nākotnē kanobioīdu izmantošana būs populāra, jo šie produkti ir efektīvi hronisku sāpju gadījumos, īpaši onkoloģisku un neiropātisku sāpju ārstēšanā.
Arī Iekšlietu ministrija (IeM) uzskata, ka Latvijā ir iespējama diskusija par marihuānas lietošanas legalizāciju medicīniskām vajadzībām, taču patlaban ministrija nekādas likumdošanas iniciatīvas par šo jautājumu nav plānojusi, aģentūrai LETA atzina IeM.
Tikmēr ZZS valdes loceklis, Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars, paužot personīgo viedokli, aģentūrai LETA sacīja, ka atbalsta marihuānas lietošanas un audzēšanas legalizēšanu medicīniskām vajadzībām, bet par to vēl nepieciešamas profesionāļu debates un diskusijas sabiedrībā. Tāpat nepieciešama diskusija par marihuānas vispārīgas lietošanas dekriminalizāciju, izvērtējot šāda soļa plusus un mīnusus, uzskata Tavars.
Tomēr ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, valdes loceklis Augusts Brigmanis aģentūrai LETA teica, ka neatbalsta marihuānas lietošanas un audzēšanas legalizāciju medicīniskos nolūkos. Vienlaikus viņš atzina, ka diskusija par to varētu būt, ja ārstu vairākums nāktu ar attiecīgu iniciatīvu. Politiķis arī pauda pārliecību, ka līdzīga pozīcija ir ZZS valdes vairākumam.