Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Latvijā \ Kriminālziņas

Ekspolicistam par cilvēka nogalināšanu vien naudassods, prokuratūra iesniedz apelācijas protestu

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Pēc piecu gadu muļļāšanās Ogres rajona tiesa bija nonākusi līdz patiesi nožēlojamam spriedumam. Pašvaldības policists Juris Lauzums, apzināti un sevišķi rupji pārkāpjot satiksmes noteikumus, nogalināja cilvēku, bet tiesnese Zeltīte Kusiņa viņam piesprieda naudassodu. Prokuratūra ir iesniegusi apelācijas protestu – un tas nozīmē, ka lietā jāiesaistās augstākai instancei.

Kopš traģiskās avārijas dienas daudz kas ir mainījies. Juris Lauzums pērnruden beidzot atstājis darbu policijā. Bet nekāda spiediena no vadības puses - pēc paša vēlēšanās. Bojāgājušā puiša tēvs, kurš lietā bija atzīts par cietušo, pilno spriedumu tā arī nesagaidīja. Savukārt brālim Agrim Galvanovskim tiesa cietušā statusu atteicās piešķirt. Pamatoja to ar kaut kādu pantu Civillikumā, kas liedzot mantot mirušā tiesības. Bet šī taču ir krimināllieta, un Kriminālprocesa likuma 95. un 96. pantā skaidri noteikts, ka gadījumā, ja cietusī persona procesa gaitā mirst, tiesa var nozīmēt par cietušo kādu no mirušā tuviniekiem. Tātad šai gadījumā - tēva vietā dēlu.

Šobrīd absurdā kārtā pat advokātam nav iespējas iepazīties ar pirmās instances tiesas pilno lēmumu. Cilvēks ir vardarbīgi nogalināts, viņa slepkava ir zināms, vaina neapstrīdama, bet cīnīties par taisnīgu spriedumu nav īsti kam.

Cietuma vietā naudassods

Kad arī prokurore Arta Vanaga atteicās iesniegt protestu un panākt lietas pārsūdzēšanu, bojāgājušā puiša brālis Agris Galvanovskis bija izmisis:

«Vērsos pie viņas arī personīgi ar lūgumu aizstāvēt cietušā intereses, lai viņa iesniedz prokurora protestu, jo savādāk stāsies spēkā netaisnīgs spriedums, uz ko viņa man atbildēja, ka viņas pienākums nav iesniegt katrai lietai protestu un ka es pats esmu vainīgs, ka nepieteicos par cietušo iepriekš.» Turklāt prokurore bija prasījusi piespriest apsūdzētajam divus gadus cietumā, bet finālā bija apmierināta ar naudassodu 60 minimālo algu apmērā jeb 25 800 eiro. Taču ir iekārtots tā, ka virs katra ierindas prokurora ir kāds augstākstāvošs prokurors, kas uzrauga viņa darbu. Šai gadījumā tā ir virsprokurore Antra Bērziņa. Kā informē Zemgales apgabaltiesā, virsprokurore ir iesniegusi apelācijas protestu, un tā izskatīšana nozīmēta uz oktobra sākumu. Ir saņemta arī cietušās puses apelācijas sūdzība, un tas tad būs pirmās sēdes priekšmets - jāizskata jautājums par cietušā statusa un tiesību piešķiršana bojāgājušā brālim.

Lieta jāskata vēlreiz, jo pirmās instances procesā panākto noregulējumu nevar uzskatīt par taisnīgu. Netieši to atzina arī pati Ogres rajona tiesa, aģentūrai LETA skaidrojot, ka «vieglāks sods noteikts, jo ņemts vērā, ka nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā». Tātad tiesa pati nekvalitatīvi organizē lietas iztiesāšanu, pieļauj tās novilcināšanu un tad vainīgajam piespriež naudassodu, kas konkrētajā pantā pat nav paredzēts. Krimināllikums, 260. panta otrā daļa:

«Par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem.»

Un tas viss suņa dēļ

Iespējams, ka uz notikušo satiksmes negadījumu un tā izraisītāju tik tiešām varētu raudzīties ar zināmu iejūtību, ja viņa ārprātīgajam skrējienam tai liktenīgajā 2013. gada 28. februāra dienā būtu jebkāds attaisnojums. Bet nebija. Ekipāžai vajadzēja aizbraukt pakaļ klaiņojošo suņu ķērājam, un pēc tam savākt vienu duksi. Tas viss. Un, kamēr brauca, uzdevums tika atsaukts. Nebija nekāda pamatojuma tik rupjiem satiksmes notikumu pārkāpumiem, tādai agresijai uz ceļa, turklāt pie operatīvā automobiļa stūres. Juris Lauzums pie sarkanās gaismas ienesās Daugavpils šosejas un Akmeņu ielas krustojumā ar ātrumu ne mazāku par 128 kilometriem stundā, un ietriecās tobrīd pie zaļās gaismas braucošā golfiņā. Trieciens bija briesmīgs. Auto triecienā burtiski nopļāva divus laternu stabus. Vadītājs notikuma vietā bija beigts. Policists savu upuri pazina - vēl nesen abi bija strādājuši kopā.

Tālākajai cēloņsakarību ķēdei vajadzēja būt šķietami vienkāršai - noziegums un sods. Taču sekojošā tiesvedība tiesneses Zeltītes Kusiņas izpildījumā izvērtās procesā, ko advokāts Edgars Džeriņš tagad skarbi sauc par mērkaķošanos. Tika darīts viss, lai lietu pēc iespējas novilcinātu, un galu galā tas arī izdevās, bet vainīgais pa to starpu vēl pašvaldības gada policista apbalvojumu izpelnījās. Iejūtības veicināšanai. Iepriekš kādā no intervijām advokāts atzina: «Citā pilsētā viņš jau sen būtu notiesāts.» Bet Ogrē visi vainīgajam centās palīdzēt, kā vien varēja. Pat liktenīgās 60 sekundes no videoreģistratora pazuda, un nav nekāds brīnums, jo visi visus tur pazīst. Pašvaldības policija un valsts policija ar tiesu pat vienā mājā atrodas. Kāda tur objektivitāte.

Tiesnesei izteikts rājiens

Tomēr tā gluži nav, ka neatbilstības tiesvedības norisē pamanīja tikai cietušie. Šis nav vienīgais kriminālprocess, kas tiesneses Kusiņas vadībā ieslīga pilnīgā bezcerībā. Bija vēl septiņas citas stipri kavētas lietas, un pret tiesnesi pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas tika ierosināta disciplinārlieta par tīšu likuma pārkāpumu, darba pienākumu nepildīšanu un lietas izskatīšanā pieļautu rupju nolaidību. Pamatojums šāds:

«Ogres rajona tiesas tiesneses Zeltītes Kusiņas tiesvedībā esošajās krimināllietās vērojama tendence atlikt lietas izskatīšanu, pieņemot lēmumus par iztiesāšanas laika grozīšanu, nākošās tiesas sēdes nozīmēšana notiek pēc salīdzinoši ilgstoša laika (pēc gada un pat ilgāk). Turklāt secināts, ka salīdzinoši ilgstošā lietas izskatīšanas laikā pirmās instances tiesā ir veikts neliels procesuālo darbību apjoms.»

Konkrētajā krimināllietā divas reizes pieņemts lēmums par iztiesāšanas laika grozīšanu, divas reizes lieta noņemta no izskatīšanas, četras reizes pasludināti pārtraukumi. Nozīmējot, grozot un atliekot lietas iztiesāšanu, nākamās tiesas sēdes noteiktas pēc ilgstoša laika perioda, piemēram, pirmā tiesas sēde noteikta pēc 18 mēnešiem, nākamā vēl pēc 10 mēnešiem.

Galu galā tiesnešu disciplinārkomisija šā gada janvārī pieņēma lēmumu «Ogres rajona tiesas tiesnesei Zeltītei Kusiņai uzlikt disciplinārsodu - rājienu».

Tagad nekvalitatīvi skatītā lieta pret nu jau bijušo pašvaldības policistu Juri Lauzumu aizceļojusi uz Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namu. Citā pilsētā. Jo tālāk no Ogres, jo labāk.