Prokuratūra likusi atjaunot izmeklēšanu par studentes Sintijas Bāliņas nāves apstākļiem. Policijas lēmumam izbeigt kriminālprocesu nebija likumīga pamata. Ja cilvēkam ir nodarīti miesas bojājumi, tajā skaitā ķermeņa intīmajās zonās, nav nekāda pamata uzskatīt, ka viņš izdarījis pašnāvību vai – vēl jo vairāk – ka noticis nejaušs negadījums. Un, ja varmāka eksistē, viņš jāatrod.
Meiteni trīs dienas pēc pazušanas mirušu atrada viņas tēvs - pagājušā gada 26. novembrī. No mājām Vecmīlgrāvī viņa devās uz savu augstskolu - Ziepniekkalnā. Un nav nekādas loģikas faktā, ka viņa tika atrasta mežā Mangaļsalā. Policija faktiski bez ievērības atstāja vardarbības pēdas uz Sintijas ķermeņa. Ekspertīzē tika konstatēts, ka īsi pirms nāves upuris saņēmis sitienus ar cietu trulu priekšmetu dažādās ķermeņa daļās, bikšu rāvējslēdzis bija vaļā, tās bija noslīdējušas, tomēr izvarošana nav notikusi. Nāve iestājusies no ķermeņa atdzišanas. Meitene vienkārši nosalusi.
Veiks dienesta pārbaudi
Tik primitīvu cēloņsakarību ķēdi policijai palīdzēja izveidot meitenes organismā konstatētā medikamenta klonazepāma atliekvielu klātbūtne.
Šā gada 28. martā kriminālprocess tika izbeigts, traktējot to kā nelaimes gadījumu - pati sevi piekāva, pati nejauši nomira -, tā arī negūstot saprātīgas atbildes uz daudziem būtiskiem jautājumiem - kas meiteni pamudinājis doties uz mežu, kas viņai tur uzbrucis - un vispār neizmeklējot tuvinieku ieskatā būtiskāko pavedienu - vajāšanu internetā un datora uzlaušanu. Profilā, kurā kāds Boriss Akulovs ir ievietojis meitenes fotogrāfijas starp viņas mīļākā aktiera bildēm, kirilicā lasāms vārds «suicīds» un viņas nāves datums 23.11.2017. Un šis viltus profils joprojām ir aktīvs.
Tuvinieki apstrīdēja policijas lēmumu par izmeklēšanas izbeigšanu, vairākkārt, un tagad prokuratūra uzdevusi izmeklēšanu atjaunot: «S. Bāliņai nodarītie miesas bojājumi nav cēloniskā sakarā ar S. Bāliņas nāvi, taču kopsakarā ar citiem kriminālprocesā konstatētiem apstākļiem liecina par prettiesiskām darbībām pret S. Bāliņu. Kriminālprocesā netika veiktas visas nepieciešamās procesuālās darbības, lai vispusīgi un objektīvi noskaidrotu faktiskos notikušā apstākļus.»
Policijai arī uzdots veikt dienesta pārbaudi, jo kriminālprocesā konstatēti procesuāli pārkāpumi. Turklāt ir nodarītas neatgriezeniskas sekas, pēc izmeklēšanas izbeigšanas iznīcinot lietiskos pierādījumus - prezervatīvu, kafijas krūzi ar vāciņu, kosmētikas maciņu. Meitenes mobilais telefons tā arī netika atrasts. Arī līdzpaņemtās mācību lietas.
Valis nav vainīgs
Bet ne tikai Valsts policija sadarījusi aplamības šajā lietā. Rīgas Pašvaldības policijas darbinieki, jau laikā, kad meitene bija izsludināta meklēšanā, no kāda atradēja - nejauša garāmgājēja - saņēma viņas somu. Taču nepaziņoja to Valsts policijai. Meitenes meklēšanu pareizajā apkaimē varēja sākt jau agrāk. Kādēļ soma neatradās pie līķa - arī tas ir neatbildēts jautājums. Katrā ziņā tuvinieki ir pārliecināti, ka šis nav nekāds nelaimes gadījums. Māte, tēvs, arī māsa Monta: «Un, ja šis iespējamais varmāka ir uz brīvām kājām, kur ir garantija, ka necietīs vēl kāds cilvēks!» Sūdzības prokuratūrai tika rakstītas vairākkārt - tās skatīja viens prokurors, otrs, trešais. Līdz beidzot tuviniekiem tika atļauts iepazīties ar krimināllietas materiāliem. Šoks par zemo izmeklēšanas kvalitāti bijis liels. Izmeklēšana atjaunota, tomēr pilnībā tuvinieku prasības netika apmierinātas, tostarp pārsūtīt lietu uz citu izmeklēšanas iestādi vai vismaz citam izmeklētājam nodot, ja reiz šis darbinieks uzskata meitenes nāvi par traģisku nelaimes gadījumu, nevis slepkavību vai novešanu līdz nāvei kādā citā veidā.
Vienubrīd māsai licies, ka varbūt Sintija kļuvusi par upuri tādai nelegālai vardarbības spēlei kā zilais valis. Pērn Krievijā tā izraisīja pusaudžu pašnāvību vilni. Nāve kā izaicinājums. Sintijas krimināllietas materiāli šīs aizdomas neapstiprināja, tomēr ar digitālo pasauli viņas nāvei varētu būt saistība.
Māsa saņēma draudus, un neizprotamā kārtā tas kaut kā bija saistīts ar viņas mīļāko aktieri - ukraini Marku Drobotu. Pēc viņa fanu lapas apmeklējuma, uz Sintijas viedierīcēm sāka pienākt video ar vardarbīgu saturu, draudiem. Nekontrolējami teksti un attēli, kas parādījās un pazuda. Kāds arī uzlauza viņas sociālo tīklu kontus un rakstīja negatīvus komentārus. Mamma nolēma vērsties policijā, taču policija par šitādām dīvainībām negribēja ne dzirdēt - datoru un telefonu attālināta uzlaušana, vēl kaut kāds aktieris - gatavais seriāls, ne liecība.
Kāds ielauzies datorā
«Sintija par šo aktieri fanoja,» stāsta viņas māsa. «Domāju, varbūt kāds to izmantoja, lai ņirgātos, manipulētu. Arī Sintijas bijušā drauga profilā šur tur komentāros ir likti šā aktiera attēli. Tas arī, manuprāt, šo lietu sarežğī, aizved no realitātes. Bet aiz tā, iespējams, ir kāds cilvēks...» Bīstams cilvēks.
Māsas lietoto datoru pārbaudīja eksperti no digitālo incidentu apkarošanas kantora CERT. Draudu paziņojumi un naidīgie teksti, par kuriem liecināja māte, atrasti netika, taču ielaušanās neapšaubāmi bija notikusi un ļaunatūra, kas piesaista un izplata kaitīgus failus, datorā bija uzstādīta. Tostarp arī iespēja veikt attālinātu piekļuvi. Kam un kādiem nolūkiem tā bija nepieciešama, CERT pateikt nevarēja: «Datora operētājsistēmas žurnālfaili ir atslēgti un bojāti, tāpēc pilnvērtīga to analīze nav iespējama.
Pateicoties ģimenes centieniem, izmeklēšana ir atjaunota. Policija komentāros ir lakoniska: «Šobrīd ir atcelts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu un tiek izpildīti prokurora papildu norādījumi.»
Kādam no ģimenes arī jāiegūst cietušā statuss, lai pilnvērtīgi varētu aizstāvēt savas intereses mirušās meitas un māsas vārdā. Iepriekš pat tas viņiem atteikts.
