Kaimiņa advokāts: Nav skaidrs, par kādām tieši iespējamām deputāta darbībām ir kriminālprocess

© Mārtiņš Zilgalvis, F64 Photo Agency

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas "KPV LV" finansēšanu deputātam Artusam Kaimiņam uzrādījis trīs dažādus lēmumus, kuros inkriminētie nodarījumi atšķiras.

Kaimiņa advokāts Normunds Duļevskis aģentūrai LETA skaidroja, ka Kaimiņa 20.jūnija aizturēšanas protokolā bija īss apraksts par deputāta iespējamo noziedzīgo nodarījumu. Šī apraksta nekonkrētums Kaimiņam un jebkurām citām personām neesot ļāvis saprast, par kādām tieši iespējamām deputāta darbībām ir kriminālprocess.

Tiesneses lēmumos norādītais Kaimiņa iespējamā noziedzīgā nodarījuma apraksts esot bijis faktoloģiski atšķirīgs no aizturēšanas protokolā minētā

Pēc aizturēšanas notika izmeklēšanas tiesneša akceptētas kratīšanas. Tiesneses lēmumos norādītais Kaimiņa iespējamā noziedzīgā nodarījuma apraksts esot bijis faktoloģiski atšķirīgs no aizturēšanas protokolā minētā. Tāpat sāktā kriminālprocesa Krimināllikuma panti bijuši atšķirīgi.

21.jūnija vakarā Kaimiņš atzīts par aizdomās turēto un saņēmis attiecīgu lēmumu. Šajā lēmumā sniegtais apraksts atkal esot bijis par citiem faktiskajiem apstākļiem, ne tiem, kas minēti aizturēšanas protokolos vai izmeklēšanas tiesneša lēmumos.

Ņemot vērā iepriekšminēto, advokāts norāda, ka deputātam 36 stundu laikā minēti trīs dažādi faktoloģiskie materiāli, pret kuriem tiek piedāvāts aizstāvēties. "Rodas jautājums, vai Saeimas lēmums atļaut kratīšanu un Kaimiņa aizturēšanu par sākotnējo KNAB versiju bija pamats Kaimiņa deputāta imunitātes atņemšanai arī par citiem faktiem? Šo jautājumu procesuālu sūdzību formā risināsim nekavējoties," norāda advokāts.

21.jūnija vakarā Kaimiņam tika piemēroti drošības līdzekļi. Advokāts drošības līdzekļus neatklāj, taču norādīja, ka viņam radies jautājums, kā Saeimas piekrišana deputāta kratīšanai un aizturēšanai tiek izmantota kā atļaujas došana drošības līdzekļa piemērošanai. Šis jautājums esot būtisks, jo Saeimas deputātam piemērots drošības līdzeklis liedz vai var liegt viņam kā tautas priekšstāvim pildīt likumdevēja funkciju, norādīja Duļevskis.

Kriminālprocesa likums atsevišķi reglamentē kratīšanu un aizturēšanu kā procesuālas darbības. Savukārt drošības līdzeklis ir personas pamattiesību ierobežojums, kas definēts pie procesuālajiem piespiedu līdzekļiem. Saeimas lēmums par piekrišanu Kaimiņa aizturēšanai un kratīšanai nesatur atļauju procesuālās darbības veicējam piemērot Kaimiņam ne apcietinājumu, ne jebkādu citu drošības līdzekli, uzsvēra advokāts.

Publiski Kaimiņam ir aizliegts komentēt konkrētās aizdomas un lēmumu saturu, taču aizstāvība lūgšot atļauju pilnībā atklāt KNAB lēmumu saturu.

"Patlaban KNAB drīkst publicēt, ko vēlas, bet Kaimiņš - faktiski neko. Tas rada nepilnvērtīgu, nesabalansētu un pat, iespējams, maldinošu informāciju par sabiedrībā aktuālu un iespējami nozīmīgu procesu pret Saeimas deputātu, politiskās partijas vienu no vadītājiem. Tikai un vienīgi šī iemesla dēļ pagaidām atturamies no komentāriem par inkriminētajiem iespējamiem pārkāpumiem pēc būtības," norādīja Duļevskis.

Jau ziņots, ka KNAB kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas "KPV LV" finansēšanu aizturēja Kaimiņu, "KPV LV" valdes locekli Ati Zakatistovu un uzņēmēju, AS "Eco Baltia" padomes priekšsēdētāju Viesturu Tamužu.

Balstoties uz KNAB preses paziņojumā un aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju, no kriminālprocesa materiāliem izriet, ka 2016.gada pavasarī Tamužs vienojās ar politiskās organizācijas valdes locekli, ka personu grupā izkrāps finanšu līdzekļus lielā apmērā no kāda uzņēmuma, ko KNAB apzīmējis ar burtu "B", nolūkā tos novirzīt politiskās organizācijas nelikumīgai finansēšanai.

Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs paziņojis uzņēmuma "B" valdes priekšsēdētājam, ka vēlas nolīgt kādu personu stratēģisku konsultāciju sniegšanai personīgi viņam kā padomes priekšsēdētājam. 2016. gada 1.jūnijā tika noslēgts līgums starp uzņēmumu "B" un uzņēmumu "Per capita" par konsultāciju sniegšanu. "Firmas.lv" dati liecina, ka "Per capita" pilnībā pieder Zakatistovam.

Analoģisks līgums par konsultāciju pakalpojumu sniegšanu tika noslēgts arī 2016.gada 30.decembrī. Saskaņā ar līgumu, ik mēnesi uzņēmums "B" pārskaitīja naudas līdzekļus 2000 eiro apmērā un pievienotās vērtības nodokli uz "Per capita" bankas kontu.

Tas turpinājās līdz 2017.gada jūnijam, kad plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņas par Saeimas deputāta, Zakatistova un Tamuža sarunām.

Sarunās Zakatistovs paziņojis, ka saņem no uzņēmēja 2000 eiro mēnesī. Savukārt uzņēmējs jautājis par viņam iegūstamo nosacīto labumu, vai tā būs nauda, vai vara, vai ekonomikas ministra postenis.

KNAB uzskata, ka minētie finanšu līdzekļi tika novirzīti maksājumu veikšanai, kuru rezultātā, pamatojoties uz noslēgtiem līgumiem, politiskajai organizācijai bija iespējams bez maksas izmantot partijas biroja telpas.

Krāpšanas rezultātā iegūtie finanšu līdzekļi lielā apmērā tika izmantoti "KPV LV" finansēšanai.

Tāpat KNAB uzskata, ka Saeimas deputāts kārtējā valsts amatpersonas deklarācijā par 2015.gadu norādīja nepatiesas ziņas par ienākumiem lielā apmērā.

Latvijā

Otrdien valdības sēdē tika izskatīts daudzmiljardu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” sasāpējušais jautājums. Kā jūs domājat, ar ko bija aizņemti ministri, kamēr tika izskatīts šis Latvijas valstij un tautai (bet ne viņiem pašiem personīgi) arhisvarīgais jautājums?

Svarīgākais