VID atklājis šogad sesto naudas atmazgātāju grupējumu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde (FPP) šonedēļ apturējusi šogad jau sestā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu jeb "naudas atmazgāšanu" saistīta grupējuma darbību, kas no 2009.gada sākuma varētu būt legalizējis 7,6 miljonus latu.

Par šiem līdzekļiem nenomaksātais pievienotās vērtības nodoklis (PVN) valsts budžetam nodarījis ap 1,3 miljonu latu kaitējumu, aģentūru LETA informēja VID Komunikācijas nodaļā.

VID ierosinājis kriminālprocesu, kura laikā noskaidrots, ka krāpšanas shēmu izmantojuši vismaz divi Latvijas vadošie gaļas pārstrādes un vairumtirdzniecības uzņēmumi, kas savu produkciju piegādā arī lielveikalu tīkliem, kā arī kāds inkasācijas pakalpojumu sniegšanas uzņēmums.

Uzņēmumu nosaukumus VID nekonkretizē.

Kriminālprocesa ietvaros aizdomās turamās personas statuss piemērots divām personām, kurām piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis - policijas uzraudzība. VID nekonkretizē, vai šāds statuss noteikts gaļas pārstrādes un vairumtirdzniecības uzņēmumu amatpersonām.

FPP 19.maijā uzsākusi kriminālprocesu par grupējuma darbībām, kuru mērķis bijis samazināt valsts budžetā maksājamo PVN apmēru vairākiem desmitiem reāli strādājošu uzņēmumu un legalizēt noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus.

Shēmas klienti savās PVN atskaitēs iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem uzņēmumiem, tādējādi samazinot sava uzņēmuma nodokļu maksājumus valsts budžetā.

Šonedēļ - 1. un 2.jūnijā - VID FPP izmeklētāji veikusi 16 kratīšanas noziedzīgajā shēmā iesaistīto personu dzīves vietās, birojos un automašīnās Rīgā, Ogrē, Ķegumā un Ķekavā.

Tāpat veiktas citas kriminālprocesuālās darbības astoņos reāli strādājošos uzņēmumos, kas izmantoja "naudas atmazgātāju" sniegtos pakalpojumus.

Kratīšanu laikā izņemti vairāk nekā 60 noziedzīgajā shēmā iesaistīto uzņēmumu zīmogi, liels daudzums kodu kalkulatoru un citi lietiskie pierādījumi, informē VID.

Latvijā

Pedagogi no visas Latvijas iezīmē vairākas būtiskas problēmas, kas saistītas ar mācību līdzekļu pieejamību un kvalitāti. Neraugoties uz centieniem nodrošināt pilnvērtīgu izglītības procesu, vairums pedagogu saskaras ar to, ka pieejamie resursi neatbilst ne mūsdienu vajadzībām, ne skolēnu attīstības prasībām, secināts izdevniecības “Skolas Vārds” īstenotajā pedagogu aptaujā.