Apsargs, kurš Zolitūdes traģēdijā, iespējams, atslēdza signalizāciju, nonācis neirožu klīnikā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā uz Zolitūdes traģēdijas krimināllietu šodien veselības problēmu dēļ atkal nebija ieradies lielveikala apsargs Igors Vītols, kuram lietā piemērots cietušā statuss, tomēr liecībās izskanējis, ka tieši viņš traģēdijas dienā atslēdzis veikala signalizāciju. Tiesa nolēma organizēt Vītola pratināšanu videokonferences režīmā.

Vītols jau iepriekš tiesas sēdes neapmeklēja veselības stāvokļa dēļ, tāpēc tiesa bija lēmusi, ka uz tiesas namu viņš šodien bija jānogādā piespiedu kārtā.

Tomēr arī šodien tiesa no Valsts policijas saņēma informāciju, ka Vītols uz tiesu nav atvests - policisti šorīt ieradušies Vītola dzīvesvietā, taču durvis neviens nav atvēris, līdz ar to lēmumu par piespiedu atvešanu neesot bijis iespējams izpildīt.

Vītola pārstāve Dace Ozoliņa tiesai skaidroja, ka Vītolam pēdējās nedēļas laikā strauji pasliktinājies veselības stāvoklis un vakar ārsts nolēmis viņus nosūtīt uz stacionāru neirožu klīnikā "Dzintari", kur viņš šodien ticis uzņemts. Ozoliņa nevarēja pateikt, cik ilgi Vītolam nāksies ārstēties klīnikā. Viņa uzturēja lūgumu par Vītola nopratināšanu videokonferences režīmā.

Prokurors Kaspars Cakuls tiesai pauda nostāju, ka patlaban nav nekādu oficiālu dokumentu, kas apliecinātu Vītola ārstēšanos šajā klīnikā, tāpēc prokurors uzskata, ka Vītolam būtu jāpiemēro procesuālās sankcijas - piespiedu nauda vienas minimālās algas apmērā. Prokurors arī aicināja tiesu pieprasīt klīnikai "Dzintari" informāciju par Vītola veselības stāvokli, cik ilgi persona tur atradīsies un vai tiešām viņš nevarēja šodien ierasties uz tiesas sēdi. Vītols zināja, ka viņam jāierodas uz tiesas sēdi, turklāt viņš jau vairākas reizes nebija ieradies tiesā, un viņam jau vakar bija iespējas tiesai paziņot par savu neierašanos, norādīja prokurors.

Citu cietušo pārstāvjiem domas par Vītola nopratināšanas veidu un nepieciešamību dalījās. Kamēr vieni atbalstīja viņa pratināšanu videokonferences režīmā un sankcijas piemērošanu, tikmēr citi sliecās domāt, ka Vītolu nemaz nav nepieciešams pratināt.

Cietušo pārstāvis Aldis Gobzems pauda viedokli, ka Vītols cenšas izvairīties no nopratināšanas, taču, ja neizdodas viņu nopratināt, tad viņa liecības jau ir atrodamas lietas materiālos. Gobzems norādīja, ka krimināllietā cietušo interesēs "ir virzīties uz priekšu, nevis apstāties pie viena cietušā". Viņš šaubījās, vai Vītola liecība dotu būtiskus pavērsienus, tā vairāk būtu "emocionāla uzstāšanās". Apsūdzēto aizstāvji viedokli par Vītola pratināšanu nevēlējās paust.

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiesa nolēma, ka tiesa turpmāk organizēs Vītola pratināšanu videokonferences režīmā. To tiesa darīs pēc tam, kad Vītola pārstāve informēs tiesu, kad būs iespējama Vītola uzklausīšana. Tiesa arī norādīja, ka, ņemot vērā jau tiesas rīcībā esošo medicīniskos dokumentus un tajā minētās diagnozes, nav pamata neticēt Ozoliņas šodien sniegtajai informācijai.

Tiesa izsludināja lietā pārtraukumu līdz 8.maijam plkst.10, kad tiesa uzklausīs lieciniekus no Vācijas.

Kā ziņots, tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.

Šīs personas ir ēkas būvinženieris Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.