Audžuvecākus vaino palīdzības nesniegšanā Rudbāržos mirušajai meitenītei

Par mazās meitenītes aizbildņu atbildību būs jālemj tiesai, Neatkarīgajai atzīst policijas pārstāvji. Nepilnus trīs gadus vecā meitenīte nomira audžumātei uz rokām aprīļa sākumā. Līdz pat tiesu medicīnas ekspertīzes gala secinājumiem nebija skaidrs, kas notika ar bērnu, kuram pēkšņi parādījās krampji un apstājās elpošana.

Tagad ekspertīze secinājusi: jau divas nedēļas pirms meitenes nāves viņa bija guvusi smagu galvas traumu, kas, visticamāk, arī ir nāves iemesls.

Traģēdija norisinājās Skrundas novada Rudbāržos, kur uz kādām lauku mājām tika izsaukta ātrā palīdzība. Kad mediķi ieradās, bērns vairs neelpoja un ārsti vien konstatēja mazuļa nāvi. Audžumāte apgalvoja, ka tajā dienā nekas nebija noticis, bet meitenītei pēkšņi sākusies krampju lēkme, un viņa nomira audžumātei uz rokām.

Tiesu medicīniskajā ekspertīzē secināts, ka Rudbāržos mirušās meitenītes nāves iemesls ir smaga galvas trauma, turklāt tā iegūta apmēram divas nedēļas pirms nāves iestāšanās, Neatkarīgajai apliecināja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Jolanta Knīse.

Galvas traumas smagums un nopietnība ir cēloniskā sakarībā ar bērna nāvi, atzinuši eksperti. Tomēr nav pierādījumu, ka bērns būtu fiziski ietekmēts, tāpēc policija paliek pie versijas, ka meitenīte ir guvusi traumu nokrītot un sasitoties. "Bērns bijis hiperaktīvs, jau vairākas reizes bijušas dažādas traumas, un aizbildņi viņu regulāri veduši pie ārsta," stāsta J. Knīse. Citu veselības problēmu bērnam neesot bijis.

Policijas pārstāve norāda, ka par aizbildņu atbildību lems tiesa, bet policija, apkopojot visu izmeklēšanā iegūto informāciju, pieņēmusi lēmumu lietu pārkvalificēt jau pēc konkrēta Krimināllikuma panta par atstāšanu bez palīdzības, proti, Krimināllikuma 141. panta 2. daļas – par tādas personas apzinātu atstāšanu bez palīdzības, kura atrodas dzīvībai bīstamā stāvoklī un kurai nav iespējas saglabāt sevi mazgadības, vecuma, slimības vai savas nevarības dēļ, ja vainīgajam bijusi iespēja sniegt cietušajam palīdzību un bijis pienākums rūpēties par viņu vai arī vainīgais pats viņu nostādījis dzīvībai bīstamā stāvoklī.

Lieta ir nodota kriminālvajāšanas uzsākšanai prokuratūrā. Vai aizbildņi ir atstājuši bērnu bez palīdzības, zinot, ka viņa ir stipri sasitusies, jebšu, iespējams, viņi to nebija pamanījuši, tāpēc pie ārsta nav aizveduši? "Bail izdarīt secinājumus, tomēr, iespējams, viņu lēmums nevest bērnu pie ārsta bijis liktenīgs, un šajā situācijā tas nav bijis pareizs," saka J. Knīse. Aizbildņiem ir piemērots ar apcietinājumu nesaistīts drošības līdzeklis.

Sociālais dienests audžuvecākus raksturoja kā strādīgus, atsaucīgus. Ģimene bijusi arī dienesta redzeslokā kā mazturīgie, saņēmuši palīdzību. Sociālā dienesta vadītāja Anda Vītola stāstīja, ka mazā meitenīte bija audžumeitiņa, ievietota šajā ģimenē tikai pērnā gada decembrī.

Latvijā

Šodien Nacionālo bruņoto spēku Apvienotajā štābā aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns tikās ar karavīriem, kuri drīzumā dosies veikt dienesta pienākumus vairākās starptautiskās operācijās, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrija.

Svarīgākais