Valsts policija (VP) ir atvainojusies un izbeigusi administratīvo lietvedību lietā, kurā kādam autovadītājam tika piemērots sods par ātruma pārsniegšanu, kaut gan automašīnā uzstādītais videoreģistrators uzrādīja atbilstošu braukšanas ātrumu.
Likumsargiem izvērtējot visus lietā esošos pierādījumus, tostarp autovadītāja iesniegto video materiālu, radās aizdomas, ka todien konkrētajam policijas netrafarētās automašīnas radaram bija radusies tehniska kļūme un tas neprecīzi fiksēja pārkāpumu, skaidroja VP.
Šādās situācijās jebkuras pamatotas šaubas vērtē par labu pārkāpējam, tāpēc šajā gadījumā tika pieņemts lēmums atcelt sodu un izbeigt administratīvo lietvedību, uzsvēra VP.
Šobrīd konkrētā mērierīce esot atkārtoti pārbaudīta un verificēta.
Jau vēstīts, ka 23.martā kāds autovadītājs sociālajā tīklā "Facebook" publicēja video, kas radīja šaubas par policijas radara rādījumu precizitāti, jo policija autovadītājam fiksējusi daudz lielāku braukšanas ātrumu nekā uzrādīja automašīnā uzstādītais videoreģistrators.
Kā redzams video, VP Ceļu policijas darbinieki apturējuši autovadītāju uz Liepājas šosejas, apgalvojot, ka viņa mašīna traukusies ar ātrumu 151 kilometrs stundā, savukārt auto uzstādītais videoreģistrators fiksējis, ka mašīna pārvietojusies vidēji ar ātrumu 93 kilometri stundā.
Video aprakstā autovadītājs norādījis, ka vērsīsies tiesā, jo ir pārliecināts, ka nav tik būtiski pārkāpis atļauto braukšanas ātrumu. Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā ārpus apdzīvotām vietām piemēro brīdinājumu, savukārt par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vairāk nekā par 60 kilometriem stundā jau uzliek naudas sodu no 360 līdz 480 eiro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem.
Ar šofera ievietoto video dažas dienas vēlāk bija "dalījušies" ap 6000 sociālā tīkla lietotāju.
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka konkrētajā gadījumā ir vairākas gana būtiskas šaubas, kas, viņaprāt, norāda, ka lietvedība šajā lietā būtu jāizbeidz.
Kā galveno neskaidrību Krapsis minēja to, ka policijas rīcībā esošajā video ir redzams, ka starp brīdi, kad tika fiksēts braucēja ātrums - 151 kilometrs stundā, līdz brīdim, kad automašīna tika apturēta, pagāja aptuveni 37 sekundes. Savukārt sociālajos tīklos publicētajā video ir redzama vairāk nekā minūte līdz brīdim, kamēr šoferis tiek apturēts, bet šīs minūtes laikā braucēja ātrums tiešām nepārsniedz 93 kilometrus stundā.
Komentējot mērierīču uzticamību, Krapsis norādīja, ka šāda tipa radarus izmanto daudzās Eiropas Savienības valstīs un arī ASV, tādēļ nav pamata uzskatīt, ka tās nebūtu kvalitatīvas. Viņš gan neizslēdza iespēju, ka ierīcei lietošanas laikā var rasties defekts. Krapis atzina, ka likumdošana jebkuras šaubas vērtē par labu aizdomās turamajam, un šajā lietā šaubas esot pamatīgas.
Krapsis tomēr uzsvēra, ka policijas darbinieki rīkojušies atbilstoši likuma prasībām un situācijai, proti, patrulēšanas brīdī, veicot ātruma kontroli, apturējuši mašīnu, paskaidrojuši iemeslus un noformējuši protokolu.
Sākotnēji VP sociālajos tīklos bija uzsvērusi, ka, izvērtējot policijas rīcībā esošo informāciju un netrafarētās policijas automašīnas fiksēto video materiālu, neesot pamata apšaubīt pieņemto lēmumu. Policija uzsvēra, ka autovadītājam ir tiesības apstrīdēt policijas lēmumu likumā noteiktajā kārtībā.