Trillera cienīgs stāsts. Komunālais krimināls ar vienu līķi

Līķiem vajadzēja būt vairākiem – vismaz trijiem, taču laimīgā kārtā Dauguļa banda jau pēc pirmās komunālās slepkavības iekrita, un iecerētais īres telpu atbrīvošanas bizness cieta neveiksmi. Tomēr šim vairākus gadus senajam notikumam ir ietekme arī mūsdienās.

Marta beigās Rīgas dome pilsētas Īres valdē no namīpašnieku puses iecēla pēdējo trūkstošo pārstāvi - Andreju Misiņu. Taču svarīgāks fakts šajā ziņā ir, ko valdē neiecēla. Pēc tam, kad Saskaņas centram tika atgādināts stāsts par Dauguļa bandas krimināllietu un vēl šādas tādas nianses par īpašnieka un īrnieku konfliktiem Mēness ielā 15/17, sākotnējais kandidāts Antons Šepetis tika izbrāķēts un kāroto amatu neieguva.

Nepareiza metodika

Par to parūpējās Saeimas deputāts saskaņietis Jānis Ādamsons. Viņš Neatkarīgajai apstiprina, ka bijis spiests iejaukties, jo būtu absurdi, ja Īres valdi vadītu cilvēks, kura ģimenē ar nevēlamiem īrniekiem izrīkojas skarbo deviņdesmito stilā. Īres valdei jārisina nesaskaņas starp dzīvojamo telpu īrniekiem un izīrētājiem, dzīvokļu īpašniekiem un apsaimniekotājiem, nomniekiem un iznomātājiem, kā arī nesaskaņas starp komunālo pakalpojumu sniedzējiem un šo pakalpojumu saņēmējiem. Taču nesaskaņu risināšana ar elektrības atslēgšanu, īrnieku iebiedēšanu vai pat slepkavību pasūtīšanu nekādi neietilpst pašvaldības akceptētajā konfliktu risināšanas metodikā. «Tieši tāpēc es pieslēdzos,» atzīst Ādamsons. Plašāk sev zināmos faktus viņš nekomentē: «Lai netraucētu procesus.» Taču tos labprāt komentē gan pats Antons Šepetis, gan viens no viņa kādreizējiem īrniekiem - Jurijs Aganovs. Un arī Latvijas Juristu apvienībai šajā stāstā ir savs vārds sakāms, jo mūsdienās izrēķināties ar īrniekiem nav pieņemts, vismaz tik neinteliģentām metodēm - ne.

Pirmā slepkavība

Antonam Šepetim nav apskaužamas radniecības. Viņa tēvs Igors Šepetis ir ielikts uz trīspadsmit gadiem cietumā tajā pašā lietā, par kuru Latvijas nežēlīgākais noziedznieks Jānis Daugulis saņēma mūža ieslodzījumu. Viņš kopā ar sabiedrotajiem Kasparu Beķeri un Vilni Šustu nošāva aklu pensionāru un vēlāk sadalīja viņa līķi gabalos. Galva gan tā arī netika atrasta. Igors Šepetis bija slepkavības pasūtītājs - viņš tika atzīts par vainīgu uzkūdīšanā veikt slepkavību mantkārīgā nolūkā. Tas notika 2008. gadā. Vispirms Šepetis esot vērsies pie citiem bandītiem, taču tie ar tik slapjām un dīvainām lietām - īrnieku slepkavībām - neesot gribējuši nodarboties, taču rekomendējuši vērsties pie Dauguļa. Tas 90. gados vadīja īpaši bīstamu bruņotu grupējumu, laupīja, slepkavoja, ilgi sēdēja cietumā un tieši tobrīd par labu uzvedību pirms termiņa bija ticis uz brīvām kājām. Jauni pasūtījumi viņam bija tieši laikā. Darbiņu ar aklo pensionāru viņš salīga, izpildīja, taču ne pietiekami tīri, tāpēc pārējos pasūtījumus, par laimi saviem objektiem, nepaguva. Iesēdās.

Izpļāpājās par seifu

Latvijas Juristu apvienības vadītājs Rihards Bunka stāsta, ka dzīvojamās telpas atbrīvošanas nolūkos bija plānotas vēl citas slepkavības. Šādas liecības tiesas sēdēs esot snieguši Dauguļa bandas locekļi. Visticamāk, viņu mērķis bija ar šiem vaļsirdības uzplūdiem samazināt pašu saņemto termiņu. Pateicoties tiem, faktu, ka pats bijis pasūtījuma slepkavības objekts, uzzināja celtniecības firmas īpašnieks Jurijs Aganovs. Šobrīd viņam saistībā ar īres lietām ir ļoti smags konflikts ar Igora Šepeta dēlu Antonu Šepeti. Nevēlamie īrnieki no nama Mēness ielā 15/17 ir izdzīvoti, viņu vidū arī Aganovs. Ēkas līdzīpašnieks kopā ar māti Svetlanu Šepetieni ir Antons Šepetis.

Neatkarīgā apzinīgi ievāca arī viņa viedokli par notikušo un var darīt to zināmu. Savu tēvu Antons Šepetis dēvē par «šo cilvēku», cenšas distancēties. Stāsta, ka tiem notikumiem nav nekādas saistības ar Mēness ielas īpašuma apsaimniekošanu. Taču vienlaikus viņš arī apgalvo, ka tēvs trijās instancēs notiesāts nepatiesi un patiesībā tikai nelaimīgas kļūdas pēc caur vairākiem starpniekiem Dauguļa bandas cilvēkiem pastāstījis, kurā mājā mīt pensionārs ar lielu seifu. Cietumos esot lērums ar nepatiesi notiesātajiem, stāsta Antons Šepetis. Viņš tur patiešām savas reizes ir viesojies un pat neveiksmīgi mēģinājis ienest telefona simkarti, par ko ticis arī sodīts.

Jāmirst bija vēl citiem

Kas attiecas uz konfliktu ar vecajiem īrniekiem par Mēness ielas namu, Antons Šepetis pie tā vaino Juriju Aganovu. To pašu, kura slepkavību saskaņā ar bandītu liecībām bija pasūtījis Igors Šepetis. Aganovs esot nelietis, kurš kā Dzīvokļu īrnieku biedrības Mēness 15/17 vadītājs Antonam Šepetim traucēja likumīgi apsaimniekot savu īpašumu. Bet šobrīd izplatot par viņu visādus melus. Te gan vietā atgādinājums, ka Latvijas Juristu apvienība šajā lietā iestājās īrnieku pusē tieši tādēļ, ka ir aizdomas par nekrietnu un nelietīgu izrēķināšanos no namīpašnieka puses. Ja Daugulis nebūtu paņemts ciet, iespējams, mirtu arī vairāki Mēness ielas īrnieki - līdz brīdim, kamēr pašiem pietiktu saprāta aizvākties. Turklāt, kā atzīst apvienības vadītājs Rihards Bunka, joprojām nav novērstas aizdomas, ka īpašums mistiskajam zviedru onkulim ir izblēdīts un patiesībā tam bija jānokļūst Rīgas pilsētas dzīvojamajā fondā. Neatkarīgi no tā, kuram galu galā izrādīsies taisnība, partijas Saskaņa lēmums iepriekš atbalstīto kandidātu Īres valdes locekļa amatam neatbalstīt ir gudrs. Īres konfliktu risināšana nav Šepetu ģimenes stiprā puse.