Par 15 gadus vecās Olgas Kozlovas slepkavību piespriež 10 gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju

Rīgas apgabaltiesa šodien visiem četriem nepilngadīgajiem jauniešiem, kuri apsūdzēti par pagājušā gada vasarā pastrādāto 15 gadus vecās Olgas Kozlovas slepkavību, piesprieda desmit gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz dažādiem termiņiem.

Tas ir bargākais brīvības atņemšanas sods, ko saskaņā ar likumu par šāda nozieguma pastrādāšanu var piemērot nepilngadīgām personām. Tieši šādus pamatsodus apsūdzētajiem bija lūgusi piemērot arī prokurore Jekaterina Kušakova, kura šodien pasludināto spriedumu nepārsūdzēšot.

Apsūdzētajam Ņikitam Ostroveņecam, kuru prokuratūra uzskata par slepkavības organizatoru, tiesa piemēroja policijas kontroli uz trim gadiem, Vadimam Petkunam - uz diviem gadiem, bet Filipam Čapliginam un Pāvelam Vatažam - uz vienu gadu.

Tiesa arī no visiem četriem apsūdzētajiem par labu noslepkavotās meitenes vecākiem nolēma piedzīt kopumā 20 000 latu morālā kaitējuma kompensāciju. Proti, katrs nepilngadīgais puisis kopā ar saviem vecākiem Olgas ģimenei būs spiests samaksāt 5000 latu, paredz šodien pasludinātais spriedums.

Kā aģentūrai LETA pēc tiesas sprieduma nolasīšanas pastāstīja prokurore Kušakova, šajā kriminālprocesā esot uzlikts arests apsūdzēto puišu vecāku dzīvokļiem un mājām. Šos īpašumus vecāki gan nezaudēs, ja viņu dēliem tiks izpildīta šodien piemērotā mantas konfiskācija, bet no dzīvokļiem un mājām var nākties šķirties, ja vecāki kopā ar saviem bērniem nespēs sarūpēt naudu, lai kompensētu Olgas ģimenei nodarīto morālo kaitējumu, skaidroja prokurore.

Cietušie kriminālprocesā bija pieteikuši arī materiālā kaitējuma kompensāciju, ko apsūdzētie viņiem jau samaksājuši, norādīja Kušakova.

Lai gan tiesa šodien visiem četriem apsūdzētajiem piemēroja desmit gadu cietumsodu, uz iznākšanu brīvībā jaunieši faktiski varēs pretendēt jau aptuveni pēc četriem gadiem, jo Krimināllikuma 65.panta 3.daļa paredz, ka "personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, var nosacīti pirms termiņa atbrīvot no soda, ja tā izcietusi ne mazāk par pusi no piespriestā soda". Turklāt aptuveni vienu gadu apsūdzētie jau pavadījuši apcietinājumā, bet tiesa, taisot spriedumu, šo laiku ieskaita brīvības atņemšanas soda termiņā.

Prokurore Kušakova uzskata, ka likumdevēja paredzētā sodu sistēma šajā gadījumā ir neadekvāta. Viņa atzīmēja, ka visi apsūdzētie ir atzīti par psihiski pieskaitāmiem un nāk no normālām ģimenēm.

Tikmēr apsūdzētajiem labvēlīgs izrādījies arī datums, kurā pastrādāta Olgas slepkavība. Saskaņā ar apsūdzību noziegums paveikts 5.jūlijā, taču 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā, kas paredz, ka nepilngadīgajiem par smagu noziegumu izdarīšanu maksimālais brīvības atņemšanas sods var būt desmit gadi. Iepriekš to vietā bija noteikti 15 gadi.

Pilns šodien Rīgas apgabaltiesā pasludinātā sprieduma teksts būs pieejams 15.jūnijā, bet pēc tam desmit dienu laikā to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā. Tā kā apsūdzētajiem tiesas sēdēs bija vajadzīgs tulks, secināms, ka viņiem būs nepieciešams tulkot arī spriedumu, līdz ar to pārsūdzības termiņš varētu iestāties vēlāk.

Kā ziņots, visi četri apsūdzētie patlaban atrodas apcietinājumā. Jauniešiem apsūdzības uzrādītas pēc Krimināllikuma 118.panta 5.punkta - par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa. Tāpat puiši apsūdzēti pēc Krimināllikuma 185.panta - par svešas mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu.

15 gadus vecā Olga tika noslepkavota pērn 5.jūlijā, un viņas slepkavība tika rūpīgi plānota - četrotne šim noziegumam ļoti nopietni gatavojās jau gandrīz mēnesi iepriekš, uzskata apsūdzība. Jaunieši bija nolēmuši "nodarboties ar noziedzību". Kā atzina prokurore, šai slepkavībai pat nav īsta motīva.

Saskaņā ar apsūdzību jaunieši bija sadalījuši lomas, un paziņas slepkavību nolēma veikt nevis personisku motīvu vadīti, bet gan tādēļ, lai visi būtu sasaistīti. Proti, lai četrotni jau vienotu viens kopīgs noziegums.

Apsūdzētie bija pazīstami ar cietušo meiteni - divi bija viņas klasesbiedri, viens šajā skolā bija mācījies iepriekš, bet ceturtais bija paziņa Olgas skolas biedriem.

Prokuratūra uzskata, ka galvenais nozieguma plānotājs bija 1993.gadā dzimušais Nikita, kurš, tiecoties pēc pašapliecinājuma uz citu cilvēku pakļaušanas rēķina, lai paceltu pašvērtību apkārtējo vienaudžu vidū, radīja organizētu grupu ar nosaukumu ISA - Informācijas savākšanas aģentūra, kurā iesaistīja savus paziņas - Filipu, Vadimu un Pāvelu.

Saskaņā ar apsūdzību Nikita iestāstīja grupas dalībniekiem, ka viņam ir uzdots izstrādāt noteikumus dalībai šajā grupā. Turklāt grupa it kā iekļaujas organizācijā "Veros", kas bija Nikitas izdomājums. ISA organizācijas mērķis bija informācijas savākšana "Veros", kuru jaunieši uztvēra kā reāli eksistējošu organizāciju, un tāpat grupas mērķis bija slepkavību un laupīšanu izdarīšana. Lai paaugstinātu šīs grupas nozīmīgumu, Nikita pat izgatavoja apliecības ar norādītām pakāpēm atkarībā no izdarīto noziegumu smaguma. Diviem grupas dalībniekiem bija arī gāzes ieroči, liecina lietas materiāli.

Tieši Nikita jau jūnijā piedāvāja pārējiem grupas dalībniekiem izdarīt klasesbiedrenes Olgas slepkavību. Meitene regulāri Nikitam palīdzēja apgūt mācību vielu, un līdz ar to viņu varēja bez aizdomām aicināt uz tikšanos. Tā kā visi grupas dalībnieki piekrita līdera ierosinājumam, Nikita sāka izstrādāt slepkavības plānu, uzskata apsūdzība. Lai varētu šo plānu īstenot, grupa iegādājās divas rācijas, gumijas cimdus un dedzināšanas šķidrumu, lai varētu iznīcināt meitenes mantas, liecina lietas materiāli.

Dienu pirms slepkavības izdarīšanas - 4.jūlijā - visi satikās un apsprieda detaļas - tikšanās vietu, nozieguma pastrādāšanas vietu un līķa noslēpšanas vietu. Tāpat šajā tikšanās reizē tika sadalītas lomas - ko kurš darīs.

Saskaņā ar lietas materiāliem 5.jūlija ļoti agrā rīta stundā divi no grupas dalībniekiem Jaunciema meža masīvā izraka bedri, kur noslēpt Olgas mirstīgās atliekas. Bedre tika nomaskēta ar zariem, bet bedrē tika atstātas trīs lāpstas. Vietā, kur bija iecerēts noslepkavot meiteni, tika atstāta arī ķerra, lai mirstīgās atliekas varētu nogādāt līdz bedrei.

Ap pusdienlaiku sabiedriskā transporta pieturā tika sagaidīta Olga, kuru pie sevis bija aicinājis Nikita, lai kopā mācītos. Pēc tam abi aizgāja uz dzelzceļa stacijas peronu, kur viņus jau sagaidīja pārējie grupas dalībnieki un inscenēja uzbrukumu abiem jauniešiem. Pēc tam it kā svešie puiši piedāvāja aiziet uz mežu izrunāties. Visi devās uz meža masīvu, taču vietā, kur bija plānots noslepkavot meiteni, atradās cilvēki, tādēļ jauniešu bariņš devās tālāk - līdz no rīta izraktajai bedrei.

Kā liecina lietas materiāli, viens no grupas dalībniekiem izvilka blociņu un meitenei sāka vaicāt viņas personas datus, atzīmējot to pierakstu kladē. Tad sākās cietsirdīgā meitenes slepkavošana, kas tika veikta ar nazi, uzskata apsūdzība.

Meitenei tika konstatēts ļoti daudz grieztu brūču kakla un krūšu kurvja rajonā. Vienu brīdi pat meitene nākusi pie samaņas un lūgusi pārtraukt šīs darbības, taču nežēlīgie jaunieši tās turpinājuši, uzskata prokuratūra. Grupas līderis izvilcis līdzi paņemto gāzes pistoli un, tēlojot, ka tūliņ nāks palīgā, izšāvis no tās un nokritis, izliekoties, ka atrodas bezsamaņā. Slepkavība iepriekš pārdomāta līdz pēdējam sīkumam, jauniešiem pat bijis noteikums, ka nozieguma izdarīšanas brīdī jābūt tērptiem svinīgās drēbēs, secinājuši izmeklētāji.

Pēc meitenes noslepkavošanas tika nolaupītas viņas mantas - mobilais tālrunis un aptuveni 40 latu. Tad meitenes līķis tika paslēpts, un to atrada tikai pēc vairāk nekā mēneša.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, pērn 11.augustā meitenes tēvs ar paziņām, meklējot konkrētu vietu šajā mežā, atradis pēdas, kas liecinājušas par meitas aprakšanu. Atrodot mirstīgās atliekas, konstatēts, ka pret Olgu ir veiktas vardarbīgas darbības. Savukārt vieta, kur aprakts jaunietes līķis, atrasta, pateicoties ekstrasensam.

Latvijā

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, kas paredz iespēju Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) ierobežot pirātiskās tīmekļvietnes, kas nelegāli piedāvā kinofilmas, mūziku un citus autordarbus.

Svarīgākais